Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma Zaļā josta akcijā Bez salmiņa – par atteikšanos no plastmasas kokteiļsalmiņu plašas lietošanas – gada laikā varētu iesaistīties 90% komersantu, kuri tirgo produktus ar plastmasas salmiņiem, prognozē LTA prezidents Henriks Danusēvičs.
Pēc viņa teiktā, iniciatīva uzsākta trešdien, 5.septembrī un, gada laikā tajā varētu iesaistīties 90% komersantu, kas tirgo produktus, kuros izmanto plastmasas salmiņus.
Viņš atgādināja, ka LTA ietilpst 1 000 ēdinātāji, restorāni, skolu ēdināšanas iestādes, mazās kafejnīcas, kurus arī plānots iesaistīt šajā iniciatīvā. «Nevaram piespiest [iesaistīties šajā iniciatīvā], taču apvienojam sociāli atbildīgākos uzņēmumus un ceram, ka viņi pievienosies šai iniciatīvai,» teic Danusēvičs.
LTA prezidents atgādina, ka Eiropas Savienība (ES) sākusi cīņu ar vienreiz lietojamiem plastmasas piederumiem, un tādējādi pastāv cerība mazināt jūras un okeāna dzīvnieku ciešanām no plastmasas apēšanas vai citādas iekļūšanas ķermenī. Lai gan direktīva stāsies spēkā 2020.gadā, sabiedrība un uzņēmēji izmaiņas var sākt ātrāk.
Pirmais solis varētu būt attiekšanās no kokteiļsalmiņu plašas lietošanas. Akcijas Bez salmiņa laikā uzņēmējiem par brīvu tiks dalītas uzlīmes, kas rosina attiekties no plastmasas salmiņiem, kas izvietotas kafejnīcās, bāros, restorānos un veikalos.
Pēc Danusēviča teiktā, nākotnē arī plastmasas salmiņu izņemšana no tirdzniecības varētu būt solis ekoloģisko izmaiņu veicināšanai, kam varētu sekot attiekšanās no nevajadzīgiem plastmasas maisiņiem, liekiem iepakojumiem, maisāmiem kociņiem un plastmasas glāzītēm.
Zaļās jostas mārketinga vadītāja Laima Kubliņa norāda, ka plastmasa ir viegla, peld pa ūdens virsu. No plastmasas okeānos izveidojušās lielas plastmasa salas, kas ir globāla problēma. Tāpat no tiem cieš jūras iemītnieki. Līdz ar to atteikšanās no nelietderīgiem plastmasas izstrādājumiem nākotnē kļūst arvien aktuālāks. Lai to paveiktu, jāmaina arī cilvēku domāšana par labu «zaļajam» dzīvesveidam.
Viņa norāda, ka, mazāk izvēloties plastmasas salmiņus, arī pieprasījums pēc tiem samazināsies. Plastmasas salmiņus pārstrādei Latvijā nevāc, jo tie ir pārstrādei nepateicīgi materiāli – plastmasas salmiņos saglabājušies ēdiena atkritumi, tie nav tīri, līdz ar to tos biežāk sadedzina vai apglabā atkritumu poligonos. Tāpēc jārūpējas par vidi pašiem, izvēloties videi draudzīgas alternatīvas – biopolimēra, bambusa vai metāla salmiņus.
Restorāna Moltto līdzīpašnieks Dainis Domiņš stāsta, ka savas karjeras laikā testējis dažāda veida salmiņus, secinot, ka papīra salmiņiem ir liela priekšrocība, un restorāns Moltto jau ir pārgājis uz šādu salmiņu lietošanu. Lai arī pagaidām pastāv salīdzinoši liela starpība starp papīra un plastmasas salmiņu cenu, jo ir maz piegādātāju, kas izplata šāda veida salmiņus, nākotnē, augot pieprasījumam pēc papīra salmiņiem, piegādātāju skaits palielināsies. Tādējādi laika gaitā starpība starp plastmasas un papīra salmiņu cenu samazināsies. Patlaban viens plastmasas salmiņš maksā pus centu, kamēr papīra salmiņš – trīs centus.
LTA aicina restorānu, kafejnīcu un veikalu īpašniekus, kas pasniedz dzērienus ar plastmasas salmiņiem, iesaistīties iniciatīvā atteikties no plastmasas salmiņu lietošanas un pasūtīt par brīvu uzlīmes, kas to apliecina. Uzlīmes varēs saņemt Latvijas Tirgotāju asociācijā Rīgā, Bruņinieku ielā 12-9.