Pirmajā lasījumā atbalstīti grozījumi Darba likumā, kas paredz, ka turpmāk darba devējam varētu būt aizliegts pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana.
Atbalstu likuma grozījumiem pirmajā lasījumā izteica 55 deputāti, pret bija 22 deputāti, bet atturējās – viens. Priekšlikumam, kas varētu papildināt vai mainīt piedāvātos grozījumus, iesniegšanas termiņš noteikts šī gada 11.septembris.
Ceturtdien, 6.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Darba likumā paredz arī, ka darba devējam, ja tas ir valsts vai pašvaldības institūcija vai kapitālsabiedrība, aizliegts pieprasīt zināšanas valodās, kas nav Eiropas Savienības oficiālās valodas.
Jāatzīmē, ka likumprojekts paredz Ministru kabinetam noteikt to amatu un profesiju sarakstu, uz ko šī norma netiks attiecināta.
Grozījumu likumprojekta iesniedzēji ir Nacionālās apvienības deputāti Edvīns Šnore, Aleksandrs Kiršteins, Einārs Cilinskis, Rihards Kols, Raivis Dzintars un Jānis Dombrava.
Balsojuma rezultāti:
Kā atzīmē grozījumu iniciatori, Latvijas darbaspēka tirgū arvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas (visbiežāk – krievu) zināšanas, arī gadījumos, kad komersanta darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem.
Norādīts, ka saskaņā ar statistikas datiem septiņās lielākajās Latvijas pilsētās dzīvo puse no valsts iedzīvotājiem, bet tikai 40% no tiem ir latvieši. Līdz ar to tur pastāv pilnīga krievu valodas pašpietiekamība, it sevišķi privātuzņēmumos. Šādā situācijā darba devēji, vai nu pieņemot darbiniekus darbā, vai arī pēc viņu pieņemšanas darbā, kā obligātu pieprasa krievu valodas prasmi, jo vairākums viņu klientu un arī vairākums strādājošo ir krieviski runājošie, uzskata grozījumu iesniedzēji.
Tāpat tiek uzsvērts, ka Latvijas novados un mazpilsētās latviešu īpatsvars ir 75% (Kurzemē un Vidzemē pat 90%) un nav reālas nepieciešamības mācīties, zināt un lietot krievu valodu. «Šo novadu un pilsētu pašvaldības pat teorētiski nespētu nodrošināt skolas ar pietiekamu skaitu krievu valodas skolotāju, ja skolēni, piemēram, vācu valodas vietā gribētu mācīties krievu valodu. Skolās ar latviešu mācību valodu 16 gadu laikā tikai aptuveni 35% skolēnu kā svešvalodu ir apguvuši krievu valodu. 2016.gadā krievu valodu (nevis vācu) kā otro apgūstamo svešvalodu izvēlas jau tikai 32%,» vēstīts sagatavotajā likumprojektā.
Iniciatori prognozē, ka likumprojekta pieņemšanas gadījumā mazinātos krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistiskā diskriminācija Latvijas darba tirgū un samazinātos latviešu emigrācija, lai meklētu darbu Rietumvalstīs. Ilgtermiņā tas pozitīvi iespaidotu arī demogrāfisko situāciju un darbaspēka deficītu Latvijā, kā arī mazinātu Latvijas rusifikācijas tendences.
Latvijas Darba likums tiktu papildināts arī ar vairākiem punktiem:
«Ja strīda gadījumā darbinieks norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai atkarībā no valodu prasmes, darba devēja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgās attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi, kas nav saistīti ar darbinieka valodu prasmi, vai arī to, ka noteiktas valodas prasme ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums.»
«Ja strīda gadījumā darbinieks norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai atkarībā no valodu prasmes, darba devēja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgās attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi, kas nav saistīti ar darbinieka valodu prasmi, vai arī to, ka noteiktas valodas prasme ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums.»
«Darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi vai lietošanu, ja tas neietilpst darba pienākumos.»
Visbeidzot, «darbiniekam ir tiesības, veicot darba pienākumus, saziņā ar Latvijas Republikas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem vai personām, kuras Latvijā saņēmušas uzturēšanās atļauju, izmantot saziņai tikai valsts valodu.»