Šonedēļ Latvijas Saeima sanāca uz pirmo rudens sesiju. Jāatzīst, ka tā bija spraiga, asu vārdu apmaiņa notika teju pirms katra likuma grozījuma. Tomēr Saeimas deputāti spēra vairākus izšķirošos soļus. Piemēram, pirmajā lasījumā deputāti lēma par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu. Likumprojektu atbalstīja 82 deputāti, vienīgi skandālos iesaistītais Zaļo un zemnieku savienības deputāts Askolds Kļaviņš nobalsoja pret. Jāatzīmē, ka tieši viņš mēnesi pirms parlamentārieša karjeras beigām lēmis nolikt deputāta mandātu.
Tikmēr VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) pieprasījis Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam Lietuvos geležinkeliai samaksāt teju 57 miljonus eiro kā kompensāciju par Mažeiķu–Reņģes dzelzceļa posma nojaukšanu 2008.gadā. Lietuvos geležinkeliai šo prasību uzskata to par nepamatotu, kā arī nosauca šo gājienu no Latvijas puses par politiskām priekšvēlēšanu spēlēm.
Savukārt Igaunijā Harju apriņķa tiesa noteikusi drošības līdzekli apcietinājumu diviem aizdomās turamajiem par spiegošanu Krievijas labā.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Izaugsme; Bezizeja; Aizdomas; Vienošanās.
PĀRMAIŅAS:
Saeima «mostas». Konceptuāli atbalsta Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu
Saeima ceturtdien, 6.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidentu ievēlēt atklāti.
Likumprojektu atbalstīja 82 deputāti, pret balsoja Askolds Kļaviņš (ZZS), bet Valdis Kalnozols (ZZS), Viktors Valainis (ZZS) un Juris Vectirāns (ZZS) balsojumā nepiedalījās.
Priekšlikumus likumprojektam uz otro lasījumu var iesniegt līdz 11.septembrim.
Parlamentam par šiem grozījumiem vēl būs jālemj otrajā un trešajā lasījumā.
Kā ziņots, Satversmes grozījumu projektu, kas paredz ieviest Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu, Saeimas Juridiskā komisija centīsies virzīt pieņemšanai līdz parlamenta vēlēšanām, ja to atļaus procedūras un ja tiks saņemts atbalsts no parlamenta deputātiem, iepriekš norādīja komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Politiķis sacīja, ka Juridiskajā komisija varētu piedāvāt noteikt piecu dienu priekšlikumu iesniegšanas termiņu Satversmes grozījumu izskatīšanai otrajā un trešajā lasījumā. Saeimai būs gala vārds attiecībā uz procedūras kārtības noteikšanu.
Pirmsvēlēšanu laikā varētu būt parādījusies lielāka iespēja valsts pamatlikumā noteikt, ka Valsts prezidents Saeimā tiek ievēlēts atklāti.
Vairāk uzziniet: šeit.
BEZIZEJA:
Kļaviņš mēnesi pirms parlamentārieša karjeras beigām lēmis nolikt deputāta mandātu
Saeimas deputāts Askolds Kļaviņš (ZZS) nolēmis nolikt parlamenta deputāta mandātu. Vaicāts, vai ir uzrakstījis iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu, Kļaviņš žurnālistiem atbildēja apstiprinoši.
BNN jau ziņoja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis kriminālprocesu pret Kļaviņu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā. Parlamentārietis pēc kļūšanas par liepājnieku bija sācis saņemt piecreiz lielāku transporta kompensāciju.
Savukārt LTV raidījums Aizliegtais paņēmiens vēstīja, ka Kļaviņam piederošajā veikalā Gandrs potenciālajam darbiniekam ne tikai tiek piedāvāta dubultā samaksas sistēma, kas rada aizdomas par aplokšņu algu esamību, bet arī tiek piedāvāts veids, kā iegādāties sev interesējošās preces, apejot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksu.
Vairāk uzziniet: šeit.
VIENOŠANĀS:
Nedaudz mīkstinot kritērijus, panāk vienošanos par pedagogu algu finansēšanu no valsts budžeta
Nedaudz mīkstinot sākotnēji piedāvātos kritērijus, piektdien, 7.septembrī, starp Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un sadarbības un sociālajiem partneriem panākta vienošanās par pedagogu darba algu finansēšanas kārtību vidusskolās no 2020.gada 1.septembra.
Kā pēc tikšanās ar partneriem žurnālistiem pastāstīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), panākta vienošanās, ka, piešķirot finansējumu pedagogu algām, tiks ņemts vērā vidējais obligāto centralizēto eksāmenu indekss, nevis zemākais, kā tas bija paredzēts līdz šim.
Zemākais eksāmenu indekss tiks ņemts vērā no 2023.gada, kad vidusskolēni kārtos pēc jaunā izglītības satura parauga organizētus eksāmenus, kas nozīmē, ka, piemēram, matemātikas apgūšana un pārbaudījumu kārtošana notiks pamata un augstākajā līmenī.
Tāpat nolemts, ka kvantitatīvie kritēriji par minimālo skolēnu skaitu tiks piemēroti nevis 10.klasēm, bet gan vidusskolas klašu grupā.
Šadurskis pastāstīja, ka papildus notiks monitorings, kura rezultātā IZM vērtēs, vai nākotnē nepieciešams mainīt kritērijus.
Vairāk uzziniet: šeit.
AIZDOMAS:
Igaunijā aizdomās par spiegošanu Krievijas labā apcietina karavīru un viņa tēvu
Igaunijas Harju apriņķa tiesa otrdien, 4.septembrī, noteikusi drošības līdzekli apcietinājumu diviem aizdomās turamajiem par spiegošanu Krievijas labā, trešdien, 5.septembrī, paziņojusi Igaunijas ģenerālprokuratūra.
Aizdomās turamie ir 1980.gadā dzimušais Deniss Metsavass (Denis Metsavas), kurš līdz šim dienējis Igaunijas Aizsardzības spēkos, un viņa 1953.gadā dzimušais tēvs Pjotrs Voļins (Pjotr Volin). Abi ir Igaunijas pilsoņi, kas pilsonību ieguvuši 90.gados.
Pēc ģenerālprokuratūras sniegtās informācijas, abi aizdomās turamie vairāk nekā piecus gadus nodevuši valsts noslēpumus un konfidenciālu ārējo informāciju Krievijas militārajam izlūkdienestam – bruņoto spēku ģenerālštāba Galvenajai pārvaldei, kas agrāk bija pazīstama ar nosaukumu Galvenā izlūkošanas pārvalde (GRU).
Ievērojot izmeklēšanas intereses, ģenerālprokuratūra pagaidām neatklāj, kāda informācija nodota Krievijai.
Izmantojot dienesta stāvokli, informāciju ieguvis Metsavass, bet Krievijas militārajam izlūkdienestam to nodevuši abi aizdomās turamie gan izmantojot sakaru kanālus, gan personīgu tikšanos laikā. Ģenerālprokuratūra neatklāj, vai informācijas apmaiņa notikusi Igaunijā vai ārzemēs.
Vairāk uzziniet: šeit.
CĪŅA:
LDz par Mažeiķu–Reņģes dzelzceļa posma nojaukšanu pieprasījis Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam 57 miljonus
VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) pieprasījis Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam Lietuvos geležinkeliai samaksāt gandrīz 57 miljonus eiro kā kompensāciju par Mažeiķu–Reņģes dzelzceļa posma nojaukšanu 2008.gadā.
Lietuvos geležinkeliai, kas prasību saņēmis pirmdien, uzskata to par nepamatotu.
Savukārt Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis šo prasību nosaucis par politiskām priekšvēlēšanu spēlēm.
«Šo Latvijas soli mēs vērtējam kā politisku spēļu izpausmi pirms oktobrī gaidāmajām vēlēšanām. Atliek vienīgi nožēlot, ka Rīga nenogaidīja, kamēr beidzas lieta ar Eiropas Komisiju (EK). Lietuva jau sākusi atjaunot Reņģes posmu, un tiek darīs viss, lai šo veco konfliktu atrisinātu,» viņš uzsvēris.
Kā norādīts Lietuvas Satiksmes ministrijas izplatītajā paziņojumā, Latvijas dzelzceļš lūdzis sniegt informāciju, kad šai dzelzceļa posmā tiks atjaunota satiksme, un vienlaikus pieprasījis kompensāciju par negūto peļņu.
Lietuvos geležinkeliai ģenerāldirektors Mants Bartuška norādījis, ka uzņēmums ir saskaņojis satiksmes atjaunošanas plānu Mažeiķu–Reņģes dzelzceļa posmā un to ievēro, bet atjaunošanu plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām.
Vairāk uzziniet: šeit.
IZAUGSME:
LTA: 90% komersantu varētu atbalstīt atteikšanos no plastmasas salmiņiem
Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma Zaļā josta akcijā Bez salmiņa – par atteikšanos no plastmasas kokteiļsalmiņu plašas lietošanas – gada laikā varētu iesaistīties 90% komersantu, kuri tirgo produktus ar plastmasas salmiņiem, prognozē LTA prezidents Henriks Danusēvičs.
Pēc viņa teiktā, iniciatīva uzsākta trešdien, 5.septembrī un, gada laikā tajā varētu iesaistīties 90% komersantu, kas tirgo produktus, kuros izmanto plastmasas salmiņus.
Viņš atgādināja, ka LTA ietilpst 1 000 ēdinātāji, restorāni, skolu ēdināšanas iestādes, mazās kafejnīcas, kurus arī plānots iesaistīt šajā iniciatīvā. «Nevaram piespiest [iesaistīties šajā iniciatīvā], taču apvienojam sociāli atbildīgākos uzņēmumus un ceram, ka viņi pievienosies šai iniciatīvai,» teic Danusēvičs.
LTA prezidents atgādina, ka Eiropas Savienība (ES) sākusi cīņu ar vienreiz lietojamiem plastmasas piederumiem, un tādējādi pastāv cerība mazināt jūras un okeāna dzīvnieku ciešanām no plastmasas apēšanas vai citādas iekļūšanas ķermenī. Lai gan direktīva stāsies spēkā 2020.gadā, sabiedrība un uzņēmēji izmaiņas var sākt ātrāk.
Pirmais solis varētu būt attiekšanās no kokteiļsalmiņu plašas lietošanas. Akcijas Bez salmiņa laikā uzņēmējiem par brīvu tiks dalītas uzlīmes, kas rosina attiekties no plastmasas salmiņiem, kas izvietotas kafejnīcās, bāros, restorānos un veikalos.
Vairāk uzziniet: šeit.
JAUTĀJUMS:
Kāpēc Straume sākotnēji meloja žurnālistiem «informācijas noplūdes lietā»? Vai tagad būs cita stratēģija?
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jēkabs Straume skaidro, ka tad, kad viņam žurnālists sākotnēji uzdevis jautājumu par iespējamo informācijas noplūdi saistībā ar Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa (ZZS) lietu, viņš esot atbildējis noliedzoši, jo viņam neesot bijis zināms, ka dati no ziņojuma ģenerālprokuroram ir nonākuši preses rīcībā.
Straume attaisnojas, ka valsts pārvaldē jebkuras iestādes vadītājs neatklās informāciju no ierobežotas pieejamības dokumentiem. Kad Straume uzzinājis, ka informācija no ziņojuma ir noplūdusi, tad viņš arī ir atzinis šo situāciju un devis savu skaidrojumu.
Tāpat KNAB vadītājs pauž gatavību pēc nepieciešamo atļauju saņemšanas publiskot KNAB ziņojumu ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram par iespējamo informācijas noplūdi saistībā ar Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa (ZZS) lietu.
Pēc Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdes Straume stāsta, ka būtu gatavs parakstīt šī dokumenta publiskošanu, taču tam ir nepieciešama par lietu atbildīgā izmeklētāja un uzraugošā prokurora atļauja. Viņš kā racionālu dokumenta publiskošanai redz laiku pēc tam, kad lieta tikšot nodota kriminālvajāšanai.