Eiropas biržu indeksi pirmdien pieauga, ko noteica atvieglojums par Zviedrijas parlamenta vēlēšanām, kurās galēji labējo panākumi nebija tik lieli, kā bija prognozēts. ASV biržu indeksi pārsvarā palielinājās, piesardzīgi pretojoties bažām par tirdzniecības karu.
Investori Eiropā izjuta atvieglojumu par Sveksita (Zviedrijas izstāšanās no ES) perspektīvas samazināšanos. Stokholmas biržas indekss pieauga par 0,4%, zviedru kronas vērtība stabilizējās, un palielinājās arī Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi.
«Sveksita risks ir zems,» sacīja banku grupas SEB galvenais ekonomists Roberts Bergkvists (Robert Bergkvist).
Viņš tomēr brīdināja, ka nenoteiktais vēlēšanu rezultāts Zviedrijā ir atkal atsedzis ar imigrāciju saistīto saspīlējumu Eiropas Savienībā.
BNN jau ziņoja, ka Zviedrijā aizvadītas parlamenta vēlēšanas, kur vairākumu nav izdevies izcīnīt tradicionāli spēcīgajiem kreisajiem. Tie uzvarējuši, bet ar zemāko rezultātu turpat pēdējos 100 gados. Būtisku atbalsta pieaugumu tikmēr panākuši imigrācijas oponenti, labējā spārna partija Zviedrijas demokrāti.
«Zviedrija riskē kļūt par tarānu aizvien polarizētākās starptautiskās debatēs, un Zviedrijas politisko līderu spēja tikt galā ar jaunajiem izaicinājumiem, domājams, ietekmēs to, kādu ceļu izvēlēsies citas valstis,» teica Bergkvists.
Tam piekrita Oanda analītiķis Kreigs Erlams (Craig Erlam).
«Šīs vēlēšanas …vēlreiz kalpo par atgādinājumu ES, ka brīva kustība var būt pamatā tās ideāliem – bet tā arī veicina nacionālistu partiju pacēlumu,» rakstīja Erlams.
Eiropas investori gaidīja darbīgu nedēļu, jo Eiropas Centrālā banka (ECB) un Anglijas Banka gatavojas pieņemt jaunus monetārās politikas lēmumus.
Londonas biržas indekss maz mainījās, britu mārciņas vērtībai pret ASV dolāru pieaugot otrreiz divu nedēļu laikā un investoriem gaidot iespējamu lūzumu Breksita sarunās.
Eiropas Komisijas (EK) Breksita sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē (Michel Barnier) pirmdien pauda optimismu, ka vienošanos ar Lielbritāniju par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) varētu būt iespējams panākt nākamo sešu līdz astoņu nedēļu laikā.
Naftas cenas kritās Ņujorkas biržā, bet pieauga Londonas biržā.
Eiro vērtība pret ASV dolāru pieauga, britu mārciņas kurss pret dolāru kāpa, bet dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 0,21 ASV dolāru līdz 67,54 dolāriem par barelu. Brent markas jēlnaftas cena Londonas biržā pieauga par 0,54 dolāriem līdz 77,37 dolāriem par barelu.
ASV biržu indekss Dow Jones Industrial Average pirmdien, 10.septembrī, kritās par 0,2% līdz 25 857,07 punktiem, indekss Standard & Poor’s 500 pieauga par 0,2% līdz 2877,13 punktiem, bet indekss Nasdaq Composite palielinājās par 0,3% līdz 7924,16 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par mazāk nekā 0,1% līdz 7279,30 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 0,2% līdz 11 986,34 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,3% līdz 5269,63 punktiem. Stokholmas biržas indekss OMX 30 pieauga par 0,4% līdz 1624,25 punktiem.
Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien pieauga no 1,1553 līdz 1,1596 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret dolāru kāpa no 1,2920 līdz 1,3026 dolāriem par mārciņu, bet dolāra vērtība attiecībā pret jenu palielinājās no 110,99 līdz 111,18 jenām par dolāru.