Lietuvā ik gadu palielināšot valsts tēriņus aizsardzībā, lai 2030.gadā šī izdevumu daļa sasniegtu vismaz 2.5% no iekšzemes kopprodukta, tā vienojušās piecas no septiņām Seimā pārstāvētajām partijām.
Kā vēsta kanādiešu-britu ziņu aģentūra Reuters, vienošanās Lietuvas parlamentā panākta pirmdien, 10.septembrī. Vēl viena partija solījusi to parakstīt vēlāk, bet vienīgie, kuri ir pret šādu ilgtermiņa apņemšanos, ir koalīcijā pārstāvētie sociāldemokrāti.
Lietuvas aizsardzības resors lēmumu pamatojis ar Krimas atņemšanu Ukrainai, no 2014.gadā pastrādāja Krievija.
Vienlaikus ir skaidrs, ka zināmu politisko gribu radījusi arī kritika no Amerikas Savienotajām Valstīm, ka maz NATO dalībvalstis ievēro rekomendēto tēriņu apjomu divu procentu apmērā no 2%.
2018.gadā Lietuva plāno aizsardzībai tērēt divus procentus no IKP.
Jāatceras, ka 2013.gadā, pirms Krimas aneksijas, Lietuva aizsardzībai veltīja vien 0,8% no IKP, kas toreizējo 28 NATO dalībvalstu vidū bija otrais zemākais rādītājs aiz Luksemburgas.