Eiropas Parlamenta deputātiem galīgajā balsojumā dodot zaļo gaismu, jauniešiem pavērta iespēja brīvprātīgi iesaistīties vai strādāt projektos visā Eiropas Savienībā (ES). EP likumu pieņēma ar 519 balsīm pret 132, 32 deputātiem atturoties, vēsta Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znota-Znotiņa.
Deputāti balsojumā noteica skaidru brīvprātīgo aktivitāšu un darba piedāvājumu nodalījumu, lai novērstu jauniešu brīvprātīgā darba izmantošanu gadījumos, kad būtu pieejamas arī apmaksātas darbavietas. Dalība brīvprātīgā darba projektos nedrīkstēs ilgt vairāk nekā 12 mēnešus. Apmaksāta darba līgumi būs jāslēdz vismaz uz trīs mēnešiem, turpina Znota-Znotiņa.
Tāpat viņa stāsta, ka visām iesaistītajām organizācijām būs nepieciešama «kvalitātes zīme», kas apliecinās, ka tās spēj piedāvāt augstvērtīgas brīvprātīgā darba iespējas. Šo zīmi būs iespējams anulēt, un tā negarantēs automātisku finansējuma piešķiršanu.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers (Jean Claude Junker) 2016.gada septembrī ikgadējā uzrunā par situāciju ES nāca klajā ar iniciatīvu izveidot Solidaritātes korpusu, un tagad tam noteikts tiesiskais regulējums. Jauni cilvēki var iesaistīties ar solidaritāti saistītās aktivitātēs tādās jomās kā izglītība, veselība, vides aizsardzība, patvēruma meklētāju uzņemšana u.c., skaidro Znota-Znotiņa.
No 2018. līdz 2020.gadam programmai atvēlēti 375,6 miljoni eiro. 90% līdzekļu paredzēti brīvprātīgā darba atbalstam, bet 10% profesionālajam programmas atzaram. Eiropas Komisija piedāvājusi nākamajā ES daudzgadu budžetā no 2021. līdz 2027.gadam programmas īstenošanai piešķirt 1,26 miljardus eiro.
Lai iesaistītos programmas aktivitātēs, interesentiem jāreģistrējas un jāizvēlas iepriekš apstiprinātu organizāciju projekti. Kā organizācijas, tā interesenti var reģistrēties īpaši izveidotā portālā.
Tā kā iniciatīva tika izziņota 2016.gadā, vairāk nekā 70 000 cilvēku jau reģistrējušies, un teju 7 000 piedalījušies programmas aktivitātēs (Eiropas Komisijas statistika, 2018.gada jūnijs).
EP deputāti balsojumā atbalstīja programmas pielāgošanu jauniešiem, kam ir mazāk iespēju nekā citiem – cilvēkiem ar invaliditāti, izolētu kopienu pārstāvjiem, jauniešiem ar mācīšanās traucējumiem. Dalībvalstīm un Eiropas Komisijai jāizstrādā tieši viņiem paredzēti piedāvājumi.
Reģistrēties iespējams no 17 gadu vecuma, bet, uzsākot dalību programmā, dalībniekiem jābūt 18 – 30 gadus veciem.