Latvijas tūristu piesaistīšanas aktivitātes radījušas greizsirdību lietuviešos un igauņos

ES pilsētu starpā ar reklāmām esam pozitīvi izcēlušies. Sevišķi liela greizsirdība ir mūsu dienvidu kaimiņiem – lietuviešiem, arī igauņi sāk pētīt, ko un kā mēs darām. Neskatoties uz samazināto finansējumu, Latvijas publicitātes un reklāmas kampaņām ārzemēs šogad paredzēts izdot pusotru miljonu latu, intervijā BNN.LV atklāj Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) direktors Gastons Neimanis.

Vai saspringtajā finanšu situācijā domnieki raiti nobalso par RTAB gada budžetu?

Esam saplūduši ar bijušo Rīgas Tūrisma koordinācijas centru. Domē mūsu intereses pārstāv valdes locekļi. Lobējam. Izejam cauri ierastajām budžeta piešķiršanas procedūrām. Kaut gan mums šogad ir samazināts budžets ar reklāmām ES pilsētu starpā esam pozitīvi izcēlušies. Sevišķi liela greizsirdība ir mūsu dienvidu kaimiņiem – lietuviešiem, arī igauņi sāk pētīt, ko un kā mēs darām. Jo aktivitātes ir pamanītas. Lielākais izaicinājums ir saglabāt 2010.gadā uzņemto reklamēšanās tempu pie samazināta finansējuma. Pusotra miljona latu mēs šogad izdosim ārzemju publicitātes un reklāmas kampaņām. Ekonomikai ES atlabstot, nekas nepaliek lētāks. Mēģinām kā tūrisma mārketinga organizācija strādāt gudrāk – liekam kopā naudu ar prāmju operatoru Tallink, kur Rīgas ziņu papildina viņu konkrētais piedāvājums. Līdz ar to mums ir piekļuve Tallink reklāmas izvietošanas cenām Zviedrijas masu medijos (par 30% lētāk presē). Katrā valstī vairs nestrādājam ar vienu, bet ar trīs specializētiem reklāmas starpniecības uzņēmumiem, lai iegūtu vislabākās cenas. Tā kā paši nerīkojam nevienu lielu Rīgas pasākumu, mums pietiek jaudas, lai tos «iesaiņotu» un popularizētu.

Vai atmaksājas investēt šajās kampaņās?

Operējot ar 2010.gada cipariem – Rīgu apmeklējuši par 15 procentiem vairāk tūristu ar nakšņošanu. Tas ir pieaugums par 100 000. Pēc neoficiālām ziņām, viens krievu tūrists atstāj vidēji 400 – 500 EUR. Sausā statistika vēsta, ka minimālie ārzemju tūrista izdevumi ir 51 lats. Tātad Rīgas tūrisma sfēras uzņēmēji ieguvuši papildus virs 5 miljoniem latu. Trešdaļa no Rīgas pašvaldības budžeta pienesuma ir no pakalpojumu jomas. Pērn mūsu biroja uzturēšanai, reklāmas kampaņām un ārvalstu žurnālistu vizītēm iztērējām ap 2 miljoniem latu. Tātad tas ir pilnībā attaisnojies. Divas videofilmas – par Ziemassvētku eglīti un «10 lietas, ko darīt Rīgā» ir ieguvušas starptautiskas godalgas tūrisma filmu festivālos. Ar projektu LIVE RĪGA esam pierādījuši, ka neesam nedz bailīgi, nedz konservatīvi. Šā gada pavasara – vasaras kampaņu izvēršam vienlaikus 10 valstīs. Labā ziņa ir tā, ka profesionālie rietumu tūroperatori paši piesakās, ka vēlas Rīgu tirgot kā pieprasītu maršrutu.

Vai ir apzinātas un novērstas kļūdas kā šā gada pirmajās dienās, kad tūristi sastapās ar slēgtiem veikaliem, muzejiem un neviesmīlīgām kafejnīcām?

2011.gada beigās mēs pastāvēsim tikai pusotru gadu, taču situācija krasi uzlabojas. Ticība, ka valsti un galvaspilsētu ir vērts mārketēt, ir pieaugusi. Ziemassvētku un Jaunā gada viesu skaits no NVS bija ievērojams. Šogad divkāršojies vīzu pieprasījumu skaits no Ukrainas. Esam saskaņojuši turpmākās aktivitātes ar Viesnīcu un restorānu asociāciju un Latvijas Tirgotāju asociāciju. Mums izdevās 2010.gada decembrī uzraut tūristu skaitu virs 2008.gada, kad bija pīķis. Festivāls Staro Rīga noteikti iekļausies tajā kompleksā, ar ko lielīsimies uz āru. Tas ir viens no atslēgas pasākumiem Rīgas pievilcībai. Viesnīcnieki ir sapratuši, ka nav vērts pašiem taisīt kampaņas, ja nodrošinām visaptverošu un masīvu kampaņu uz kaimiņvalstīm, Skandināviju, Krieviju un Vāciju. Partneri gūst arī labumu no ārzemju žurnālistu vizītēm.

Vai nav pāragri palaist MEET RĪGA, ja pie lidostas vēl neceļ starptautisko izstāžu centru?

Neesam parūpējušies par to, lai katru nedēļas nogali galvaspilsētā notiktu kāds starptautisks saiets. Viesnīcu piepildītība ir nepietiekama. Nevajag aizsteigties notikumiem pa priekšu ar Rīgas Mesi. Nav pareizs iespaids, ka Rīga būtu izkritusi no konferenču tūrisma segmenta. Ceļi ejami paralēli – Meses celtniecība no vienas puses un konferenču tūrisma piesaistīšana Radisson Blu Hotel Latvia līdz 1000 dalībniekiem – no otras. Domāju, ka mūsu dalībai starptautiskās izstādēs atdeve būs un korporatīvo pasākumu skaits palielināsies. Protams, ka nevienu lielo pasākumu nedabūsim jau šogad. Jo tas notiek konkursa kārtībā un iepriekš ierodas vērtētāji. Turcijas uzņēmējus uz Rīgu vilina gan naktsdzīve, gan bļitkošana ziemā, kā arī izbraucieni ar kvadracikliem pa Lielupes krastu vasarā vai pirts kūres naktī. Taču pret turkiem iezāģē striktais vīzu režīms.

Rīga joprojām ir pieprasīta no vecpuišu ballīšu rīkotājiem – britiem. Kāpēc nespējam atbrīvoties no «lēto meiteņu zemes» tēla?

Par to visvairāk cepamies mēs paši. Šo tēlu mēs speciāli nereklamējam un neattīstām – tas ir skaidrs. Plūsma no Lielbritānijas un Īrijas tomēr ir noplakusi. Agrāk viņi uzskatīja, ka Rīgā var netraucēti ālēties. Taču mūsu valsts policija un tūrisma policija viņus pielika pie vietas, nodemonstrējot, ka šeit ir civilizēta zeme. Rīga ir trešā lielākā metropole aiz Sankt-Pēterburgas un Stokholmas, tāpēc naktsdzīve kūsāt kūsā. Šeit ir gana daudz inteliģentu vietu dažādai muzikālai gaumei, nespiežot uz sekstūrismu. Mēs nereklamējam un neliekam portāla liveriga.com meklētājā nevienu viesnīcu ar šaubīgu reputāciju, konsultējoties ar tūrisma policiju. Tas ir normāli, ka tūristi svešā pilsētā nepošas gulēt 22.00 un atlaiž bremzes, vai gan mēs – latvieši citā valstī uzvedamies savādāk?

Vai galvaspilsētā vajadzētu atjaunot jātnieku policiju parkos?

Mūsu pilsētas sirds ir Vecrīga, kas ir kompakta un atdota gājējiem un riteņbraucējiem. Policija šobrīd ir manāma, tā pilda savas funkcijas, bet tā tūristiem un vietējiem netraucē. Ja jātnieku policijas maršruts būtu kā dekoratīvs elements, tad – jā. Bieži vien ir diskusija, kāpēc mēs neizceļam kā īpašu un nepārdodam biļetes uz Brīvības pieminekļa sardzes maiņu? Iespējams, ka jāpieliek informatīva norāde, kuros laikos tā notiek. Lai tūristi pie tās varētu fotografēties.

Ja aviodegviela un biļešu cenas pakāpeniski pieaug, vai Rīga nepazaudēs ekonomisko tūristu daļu?

Lai uzturētu pasažieru plūsmu, drastisks biļešu cenu pacēlums nebūs. Būs kombinētie lidojumi vai sadalītie maksājumi, kas jau kļuvis par standartu. Rīga ar saprātīgām vietējām izmaksām vienalga paliks ļoti atraktīva pilsēta. Pārsvarā pie mums atlido tranzīta pasažieri, kas rēķinās ar vairāku pārsēšanos kopējām izmaksām. Viesnīcām nevajadzētu bieži dempingot, jo tūristi brauc turp, kur ir labi. Un tad numuriņa cena atvirzās otrajā plānā.

Kur jūs pārtverat tūristus ar LIVE RĪGA piedāvājumu?

Lielajos nacionālajos medijos, to brīvdienas pielikumos. Tālāk nāk outdoor reklāma, kas šogad ies gaisā divreiz. Arī aviokompāniju Ryanair un airBaltic borta žurnālos, pie Krievijas aviokompānijām, Latvijas Dzelzceļa žurnālā Railway Outlook, Tallink informatīvajos bukletos. Rīgas lidosta ir pieaugusi kā tranzīta habs, tāpēc izvietosim papildus vides reklāmas tranzīta zonā, lai cauri lidojošie ievērotu mūsu piedāvājumus un pārskatītu savus plānus citām brīvdienām.

Vai sadarbojaties ar tūristu prospektu – ceļvežu izstrādātājiem?

Viena daļa ir privātās aģentūras (Riga in Your Pocket, Riga-in-Sight u.c.), kam sadarbība ar LIVE RĪGA ir brīvprātīgs pasākums. Tie, kas vēlas izmantot mūsu izplatīšanas kanālus Tūrisma informācijas centros, vēršas pie mums un kļūst par informatīvajiem partneriem. Par izvietošanu redzamā vietā ņemsim simbolisku maksu. Citi vairāk strādā ar viesnīcu ķēdēm. Tā kā mums nav rakstošo žurnālistu, tikai viens mākslinieks, saturu mēs paši neveidosim. Rīgas bāzes karte A3 formātā būs par brīvu, bet ceļvedis ar detalizētu informāciju tūristiem būs jāpērk.

Vai RĪGA CARD var veicināt tūrisma servisa līmeņa paaugstināšanu?

RĪGA CARD ir patentēta preču zīme un privāts ceļojumu biroja Tūrinfo bizness, kam ir vēsture kopš 1999.gada. To cenas ir no 10 Ls par 24 h līdz 18 Ls par 72 h, kas sevī ietver neierobežotu braucienu skaitu sabiedriskajā transportā pilsētas robežās, Riga in Your Pocket ceļvedi, Rīgas apskati ar Hansabuss, 50% atlaides Amberway taksometros, atlaides muzejos, restorānos, bāros, autonomās, viesnīcās u.c. Mēs esam starpnieki sadarbības modelī, kas palīdz šīs kartes nodot tūristiem tieši rokās. Gribam viņiem palīdzēt, jo RĪGA CARD pamatā ir Eiropā plaši pazīstamās pilsētu pakalpojumu sistēmas CITY CARD darbības principi.

Vai vēlaties, lai tūristi šeit uzkavējas ilgāk un brauc uz pilīm vai muižām?

Jā, tas mums ir kopīgs mērķis ar Piļu un muižu asociāciju, ar ko parakstīts attiecīgs sadarbības līgums. Šobrīd tūristi vidēji Latvijā viesojas 2,2 diennaktis. Tātad vairums pieskaitāmi city break jeb brīvdienu tūristiem. Šeit mēs pārspējam, piemēram, Prāgu, Budapeštu u.c. Šie pamatā brauc baudīt dzīvi kā atpūtnieki. Lietuvieši ir atpūtnieki un ziemas sportotāji, savukārt igauņi ir aktīvie un izzinošie. Tāpēc igauņi ar savām treileru piekabēm dodas cauri Latvijai uz Eiropas dienvidiem. Strādājot kopā ar Tūrisma valsts aģentūru un piļu saimniekiem, vēlamies izrādīt skaistāko, kas ir ārpus Rīgas. Pilis un muižas var aizvilkt luxury tūristus. Pagaidām Rīga kā galamērķis ir 77% tūristu, pirms gada – 80%. Aug interese par Latviju un Rīga ir tās galvenais dzinulis. Te redzam iespēju arī MEET segmentam (semināri, konferences, lietišķas tikšanās), kur pārdesmit cilvēku apmestos pilī vai muižā aprīkotā ar visām tehnoloģiskām iespējām. Pateicoties MEET RĪGA, ar laiku iekļūsim atpakaļ apritē un uzvarēsim dažnedažādos konkursos par Eiropas mēroga pasākumu rīkošanu.