Emīls Dombrovskis, spciāli BNN
Līdz Lielbritānijas oficiālas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) ir palikušas nedaudz mazāk nekā 200 dienas. Statuss, kurā šobrīd atrodas vienošanās gan starp Lielbritāniju un ES, gan pašā Lielbritānijas valdībā, rada aizvien lielāku starptautisko haosu, kurā ieguvēji nav ne Lielbritānija, ne ES, ne Latvija.
Lielbritānijas izstāšanās laiks no ES ir nolikts 2019.gada 30.marta plkst. 00:00 (pēc Centrāleiropas laika). Tuvojoties šai stundai, šķiet, apjukums gan starptautiski, gan pašā Lielbritānijā tikai pieaug un drīz sasniegs savu augstāko punktu. Protams, ņemot vērā, ka Brexit ir bezprecedenta gadījums ES pastāvēšanas vēsturē, un Lielbritānijas lomu gan Eiropas, gan pasaules politikā, bija naivi cerēt, ka sarunās par izstāšanos abas puses ātri un ar platu smaidu paspiedīs rokas. Tomēr, jādomā, ka arī vairums no tiem gandrīz 52% britu, kuri balsoja par izstāšanos, cerēja šajā laikā gūt lielāku skaidrību par vienošanās nosacījumiem.
Šobrīd sarunas ir iegājušas noslēguma stadijā, bet ar vērā ņemamiem satricinājumiem Lielbritānijas iekšpolitikā. Premjerministres Terēzas Mejas (Theresa May) izteiktais ultimāts – pieņemt viņas plānu vai vienošanās netiks panākta vispār – ir izraisījis kritikas vilni gan viņas valdībā, gan sabiedrībā. Mejas plāns, dēvēts arī par «Chequers» [no angļu valodas – dambretes] plānu, starp Konservatīvas partijas biedriem tiek uzskatīts par «maigo» Brexit, ar joprojām lielu teikšanu Briselei. Viens no lielākajiem strīdus avotiem šobrīd ir neatrisinātais Īrijas-Ziemeļīrijas robežas jautājums. «Dambretes» plāns paredz, ka preču plūsmai starp Apvienoto Karalisti un ES Īrijā jānotiek bez muitas vai kādām citām pārbaudēm.
Mejas piedāvātais plāns ir tikai izcēlis nosacīto iekšpolitisko krīzi, kas gan Lielbritānijā ir augusi kopš referenduma ierosināšanas dienas. Tieši pārāk «maigā» plāna dēļ no ārlietu ministra amata atkāpās viens no dedzīgākajiem «stingrā» Brexit aizstāvjiem un kolorītākajām figūrām britu politikā – Boriss Džonsons (Boris Johnson). Džonsons, kurš nereti ir izcēlies ar krāšņiem epitetiem, Mejas plānu nodēvēja par «pašnāvnieku vesti apkārt britu konstitūcijai, un detonators ir nodots Briseles rokās».
Sašķeltība valda ne vien Mejas valdībā un partijā, bet arī pašā sabiedrībā. Ik pa laikam tiek arī teoretizēts par atkārtota referenduma nepieciešamību. Piemēram, Londonas mērs Sadiks Hans (Sadiq Khan) ierosināja veikt otro referendumu, apgalvojot, ka pirms divarpus gadiem Brexit atbalstītāju solījumi nav īstenojušies. Arī aptaujas liecina, ka vairums britu atbalstītu tautas balsojumu par gala vienošanos starp Lielbritāniju un ES. Ir arī pieaudzis to cilvēku skaits (šobrīd 53%), kas otra referenduma gadījumā atbalstītu palikšanu ES.
Savukārt noskaņojums ES arī ir samērā kaujiniecisks. Eiropas Komisijas (EK) Brexit sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē (Michel Barnier), ir paudis stingru nostāju pret Mejas plāna galvenajiem nosacījumiem, piemēram, vienotus noteikumus precēm, bet ne pakalpojumiem. Viņš uzskata, ka šādi nosacījumi iznīcinātu vienoto tirgu un Eiropas projektu, jo citas trešās valstis arī varētu prasīt līdzīgus atvieglojumus un izņēmumus. Arī EK prezidents Žans Klods Junkers (Jean-Claude Juncker) ir norādījis, ka Lielbritānijas izstāšanās bez vienošanās nav vēlamais iznākums, bet Eiropai tam ir jābūt gatavai.
Šo politisko drāmu noraugās arī Latvija un gandrīz simts tūkstošu Latvijas valsts piederīgo, kas ir emigrējuši uz dzīvi Lielbritānijā. Latvija jau no paša sākuma kā savu pozīciju ir izvirzījusi savu Lielbritānijā dzīvojošo pilsoņu nemainīgu statusu. Meja gan ir devusi mājienu, ka ES pilsoņiem varētu tikt pielāgoti tādi ierobežojumi kā, piemēram, uzturēšanās vīzas. Ir jāsaprot, ka Latvijas augstāko amatpersonu spējas ietekmēt Brexit sarunas starp pārējo 27 dalībvalstu interesēm ir ļoti limitētas. Ņemot vēra, ka Eiropas līderu duets Francija un Vācija ir pozicionējušas stingru un nepiekāpīgu nostāju attiecībā uz vienoto tirgu, kur neatliek daudz telpas kompromisam un kas padara nevienošanās scenāriju ticamāku, ES pilsoņiem tomēr varētu būt jāsaskaras ar uzturēšanās ierobežojumiem. Jāpiebilst, ka Saeimas vēlēšanu kontekstā partijas savās programmās nav centušās definēt savu pozīciju, par vēlamo Brexit iznākumu.
Ekonomisti atzīst, ka nevienošanās un vienota tirgus ierobežojumi nesīs Latvijas eksporta, ne dramatisku, bet kritumu. 2016.gadā Lielbritānija bija Latvijai sestais lielākais eksporta galamērķis ar 555 miljoniem eiro ieņēmumu un Latvijai pozitīvu preču tirdzniecības bilanci 348 miljonu eiro apmērā. Zaudējumi varētu būt ne tikai no krituma tirdzniecībā, bet arī sarūkošajiem Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem pēc Lielbritānijas izstāšanās. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ir izteikusies, ka «šo fondu samazinājums Brexit gadījumā nedrīkstētu kavēt Eiropas konkurētspēju».
Šobrīd sarunas ir iegājušas noslēguma stadijā, bet pati finiša līnija vēl nav redzama vai pat novilkta. Ir iespējams, ka ar visu ES dalībvalstu atbalstu, izstāšanās nosacījumi vēl var tikt diskutēti pēc nākamā gada marta. Neviena no pusēm nav izrādījusi interesi ilgi meklēt kompromisu, kas gala iznākumu padara vēl neparedzamāku. Lai arī nevienošanās ar katru dienu kļūst aizvien ticamāka, visas iesaistītas puses, tai skaitā Latvija, ir ieinteresētas atrast risinājumu, kas pēc iespējas ātrāk nostabilizētu ES un Lielbritānijas attiecības.
