Lai arī pērn turpināts smagais un sarežģītais valsts budžeta līdzsvarošanas darbs, tas darīts lēni, un jau vairāku gadu garumā netiek izmantota izdevumu straujākas samazināšanas iespēja, tāpēc aizvadītais gads kopumā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča skatījumā bijis neizmantoto iespēju laiks.
Latvijas Bankas 2010.gada pārskata ievadvārdos Rimšēvičs skaidro, ka bez budžeta līdzsvarošanas nav iespējamas jaunas investīcijas un darba vietas Latvijā, kā arī lielāki nodokļu ieņēmumi budžetā. Taču lēnais temps darbā pie budžeta sakārtošanas nav ļāvis plūkt ātrākas fiskālās konsolidācijas nestus augļus.
Viņaprāt, tieši budžeta izdevumu straujāka samazināšana atjaunotu tautsaimniecības aktivitāti ātrāk un uzņēmumiem jūtamāk.
Rimšēvičs atgādina, ka jau 2010.gada sākumā bija zināms, ka budžeta deficīta samazināšanai līdz 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2011.gadā būs nepieciešama fiskālā konsolidācija aptuveni 300-400 miljonu latu apjomā, un, jo izšķirīgāk rīkosimies, jo vieglāk fiskālajā jomā būs 2012.gadā.
Centrālās bankas prezidents kritizē kavēšanos ar savlaicīgu 2011.gada budžeta pieņemšanu, atgādinot, ka jau 2010.gada sākumā bija paredzams, ka budžeta sagatavotājiem rudenī pēc parlamenta vēlēšanām trūks laika un bez savlaicīgas gatavošanās nonāksim nevis pie tautsaimniecībai labvēlīgiem, pārdomātiem izdevumu samazinājumiem, bet pie ekonomisko attīstību kavējošas nodokļu likmju celšanas.
Deviņi mēneši pirms parlamenta vēlēšanām skaidrības viešanai netika izmantoti, tautsaimniekiem un investoriem tādējādi paliekot neziņā par fiskālās konsolidācijas turpmāko saistību ar nodokļu pārmaiņām. Diemžēl lielu daļu no budžeta deficīta samazinājuma nācās segt uz augstāku nodokļu ieņēmumu rēķina, norāda Rimšēvičs, piebilstot, ka no aptuveni 300 miljonu latu fiskālās konsolidācijas 2011.gada budžetā vien 90 miljonus latu veido izdevumu samazinājums.
Rimšēvičs rezumē, ka, lai arī Latvija izmantoja iespēju iegūt laiku, lai nevis uzreiz budžeta deficītu samazinātu par aptuveni diviem miljardiem latu, bet veiktu strukturālās reformas, stabilizētu tautsaimniecību un ar laiku atdotu aizdevumu, līdz šim augstais budžeta deficīts ir nozīmējis tikai valsts parāda pieaugumu, kas neizbēgami audzējis arī parāda apkalpošanas izmaksas.
Starptautisko aizdevēju nauda devusi atelpu un iespēju maksāt mazākus procentus, nekā pašlaik aizņēmumiem piedāvā pasaules finanšu tirgos. Kad aizdevuma programma 2011.gada beigās noslēgsies, būs svarīgi, lai Latvija investoru acīs būtu pievilcīga valsts, kuras attīstība tiek vērtēta kā ilgtspējīga. Tas svarīgi tāpēc, lai aizņemties varētu lētāk, uzsver centrālās bankas vadītājs.
Viņš ir pārliecināts, ka līdzsvarots budžets pavērtu arī iespēju Latvijas reitingam pakāpeniski atgriezties drošu investīciju kategorijā ne tikai vienas, bet visu starptautisko kredītreitingu aģentūru vērtējumos. Pretējā gadījumā jārēķinās ar izaugsmes un nodokļu ieņēmumu stagnāciju un vajadzību turpināt fiskālo konsolidāciju arī 2013.gadā, turklāt kavējoties ekonomiskajai izaugsmei, neveidojoties jaunām darba vietām un nostiprinoties inflācijas gaidām, brīdina Rimšēvičs.
Viņš paredz, ka Latvijai turpmāk bez labākiem kredītreitingiem būs grūti pārfinansēt un atdot krīzes gados vairākkārt augušo valdības parādu, norādot, ka trīs gadu laikā ārējais parāds pieaudzis no miljarda latu līdz pieciem miljardiem latiem un 2014.gadā un 2015.gadā kopējais Latvijas pārfinansējamais parāds veidos jau 2,3 miljardus latu.
Ja Latvijas tautsaimniecība nākamajos gados spēs pilnībā atgūt konkurētspēju un demonstrēt attīstības ilgtspēju, kā arī apturēt ārējā parāda pieaugumu, pavisam droši var teikt, ka šādas stabilizācijas blakusefekts varētu būt arī eiro ieviešana. Tas nozīmē, ka 2012.gada budžeta līdzsvarošanā izmantojama nevis nodokļu celšana, bet gan izdevumu samazināšana un budžeta deficīta rādītājs būs Māstrihtas kritēriju izpildes galvenais pārbaudījums, raksta Latvijas Bankas prezidents.