Valsts dzelzceļa administrācija pašlaik pārbauda uzņēmuma Baltijas Ekspresis iesniegto sūdzību par iespējamo tirgus kropļošanu, kad vienam kravu pārvadātajam ir atļauts tas, kas citiem nav. «Rodas absurda situācija, kad privātie pārvadātāji, lai transportētu kravas, ir spiesti zināmu pakalpojuma daļu ņemt no sava niknākā konkurenta – Latvijas dzelzceļa meitasuzņēmuma Ldz Cargo. Nenovēršot sekas ilgstošajai tirgus kropļošanai Latvijas mērogā, sankcijas no Eiropas Komisijas (EK) valstij var būt graujošas,» intervijā BNN stāsta Valsts dzelzceļa administrācijas direktors Juris Iesalnieks.
«Ja Latvijas dzelzceļš turpinās ierasto manieri un mēģinās problēmu nevis risināt, bet vērsties pret mums [Valsts dzelzceļa administrāciju] kā uzraugošo iestādi tiesā ar nepamatotām apsūdzībām, var gadīties, ka šī iemesla dēļ mums nebūs iespējas atrisināt šo jautājumu uz vietas [Latvijā], bet nāksies to darīt jau Eiropas Komisijas mērogā,» turpina Iesalnieks.
«Konkurences tiesību spektrā tā Latvijā ir nepieredzēta lieta. Kā uzraugošā iestāde esam spiesti novērst šo ilgo un rupjo kravu pārvadājumu tirgus kropļošanu,» uzsver Valsts dzelzceļa administrācijas direktors.
Viņš atzīmē, ka vienlaicīgi izmeklēšanu par tirgus iespējamo kropļošanu kravu pārvadājuma tirgū pārbauda arī Eiropas Komisija. «Viņi sadarbojas arī ar mums – ņem informāciju. Mēs mēģinām viņus pārliecināt, ka paši varam atrisināt radušos problēmu ar savu lēmumu – ka nav vajadzīgs uzlikt soda sankcijas, kādas bijušas gan Spānijā, gan Holandē daudzu desmitu miljonu apmērā.»
«Šobrīd mēs meklējam juridisku argumentāciju, lai panāktu šīs situācijas novēršanu. Mūsu mērķis nav sodīt Latvijas dzelzceļu, kas būtu pēc Konkurences likuma. Tā kā Latvijas dzelzceļš no 2019.gada ir valsts subsidējamais uzņēmums, tad loģiski, ka soda sankcijas būtu jāmaksā no valsts budžeta, un tas nekādā veidā nav mūsu kā valsts iestādes interesēs,» intervijā BNN stāsta Iesalnieks.
Viņš atzīmē, ka, lai Latvija nesaņemtu sodu, daudz kas atkarīgs no tā, kā rīkosies Latvijas dzelzceļš. «Ja uzņēmums sapratīs, ka strauji jāmaina esošā attieksme, ka šī rīcība – vērsties tiesā pret uzraugošo iestādi – bija pilnībā neatbilstoša gan Latvijas, gan Eiropas likumiem, tad, bez šaubām, vēl ir iespēja pārliecināt Eiropas Komisiju, ka mēs paši varam situāciju atrisināt,» stāsta Iesalnieks.
Pēc Iesalnieka domām, šis ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijas dzelzceļš vēlas viņu atstādināt no Valsts dzelzceļa administrācijas direktora amata, jo lēmumi nav uzņēmumam tīkami.
Kopējo situāciju – ka tiesas process notiek starp uzraugošo valsts iestādi un uzraugāmo uzņēmumu – Iesalnieks dēvē par «murgu». «Latvijas dzelzceļš, kas ir valstij 100% piederošs uzņēmums, izmantojot valsts budžeta subsīdijas, cīnās pret pašu valsti. Vai no nodokļu maksātāju viedokļa kaut kas vēl murgaināks ir iespējams?» tā par radušos tiesas procesu, kurā Latvijas dzelzceļš lūdza nomainīt Valsts dzelzceļa administrācijas direktoru, komentē Iesalnieks.
Jau ziņots, ka tiesas procesā starp VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) un Valsts dzelzceļa administrāciju par Ventspils depo ēkas izmantošanu Administratīvā rajona tiesa noraidījusi LDz lūgumu nomainīt Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvi Juri Iesalnieku, kurš vienlaikus ir arī administrācijas direktors, liecina tiesas lēmums.
Tiesas procesā LDz apstrīd Valsts dzelzceļa administrācijas 2017.gada 5.decembra administratīvo aktu, ar kuru Valsts dzelzceļa administrācija aizliegusi LDz pārveidot Ventspils depo ēku par neizmantotās tehnikas noliktavu.
Iesalnieks norādījis, ka depo ēkas īpašnieks ir LDz, ar kuru SIA Baltijas Ekspresis noslēgusi līgumu uz 12 gadiem par depo ēkas izmantošanu lokomotīvju tehniskās apkopes darbiem. Aptuveni gadu pēc līgumu noslēgšanas LDz vēlējies to lauzt un pārveidot depo ēku par neizmantotās tehnikas noliktavu.
Valsts dzelzceļa administrācija ar administratīvo lēmumu aizliegusi LDz to darīt, jo, kā skaidroja Iesalnieks, kopš 2016.gada spēkā esošā Dzelzceļa likuma redakcija neļauj depo ēkas pārbūvēt tam neparedzētām funkcijām. «To drīkst darīt vienīgi tad, ja ēka divus gadus netiek izmantota tai paredzētajām funkcijām, taču šajā gadījumā bija spēkā esošs līgums, kas paredzēja depo ēku izmantot tieši tam, kam tā ir paredzēta,» skaidroja Iesalnieks.
LDz šajā tiesas procesā lūdza nomainīt Iesalnieku, jo apšaubīja viņa objektivitāti, norādot, ka Iesalnieks vienpersoniski vada Valsts dzelzceļa administrāciju un lēmumi netiek pieņemt koleģiāli. Tāpat LDz lūgumā tiesai norādījis, ka Iesalniekam esot principiāli negatīvs viedoklis par LDz, jo Iesalnieks uzskatot, ka LDz veic konkurenci ierobežojošas darbības.
Savukārt Iesalnieks norādīja, ka LDz mēģina atstādināt no tiesas procesa uzraugošās iestādes vadītāju, izmantojot sagrozītus faktus, atklātus apmelojumus un dokumentus, kas neattiecas uz šo tiesas procesu.
«Manuprāt LDz mēģina mani diskreditēt un tas nav saistīts ar šo tiesas procesu, tā ir kāda dziļāka spēle. Uzskatu, ka tas saistīts ar Valsts dzelzceļa administrācijas nostāju jautājumā par LDz izmaksām, kur iespējams milzīgs ietaupījums un arī valsts budžeta līdzekļu ekonomija,» sacīja Iesalnieks.
Nākamā Administratīvās rajona tiesas sēde procesā starp LDz un Valsts dzelzceļa administrāciju paredzēta šā gada 9.novembrī.
