Dzīvības apdrošināšanas tirgus Latvijā atdzīvojas pēc piedzīvotās piebremzēšanās 2008. un 2009.gadā – kopumā pērn dzīvības apdrošināšanas tirgū parakstītās prēmijas sasniedz 43,1 miljonus latus, kas ir par 16% vairāk nekā 2009.gadā (36,3 mlj.latu).
Šī gada pirmajā ceturksnī parakstīto prēmiju apjoms audzis par 11%, salīdzinot ar līdzvērtīgu periodu pērn, tādejādi sasniedzot 8,8 miljonus latu (2010.gada 1.ceturksnī – 7,8 mlj. Latu), informē Latvijas Apdrošinātāju asociācija.
Ja 2007.gads iezīmējās kā dinamiskākais tirgus izaugsmes gads, tad 2008. un 2009.gadā šī tirgus sektora attīstība piebremzējās. Savukārt 2010.gada otrajā pusē, kad atsākās valsts ekonomikas atveseļošanās, dzīvības apdrošināšanas tirgus jau uzrādīja pozitīvu izaugsmes tendenci.
Neraugoties uz to, ka dzīvības apdrošināšanas tirgus turpina attīstīties, šī sektora attīstības pamata rādītāji Latvijā joprojām nav tuvi nedz kaimiņvalstu, nedz arī vidējam Eiropas līmenim. Dzīvības apdrošināšanas sektora īpatsvars kopējā apdrošināšanas tirgū Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienības valstu vidū – 2009.gadā tas bija tikai 17%, kamēr Lietuvā – 31%, bet Rietumeiropas valstīs – vidēji 61%, norāda LAA prezidents Juris Dumpis.
Eiropā 2009.gadā dzīvības apdrošināšanai vidēji uz vienu iedzīvotāju tērēja ap 1 000 eiro, Dānijā šis rādītājs bija 2 602 eiro, Igaunijā – 100 eiro, Lietuvā – 42 eiro, savukārt Latvijā vidējais prēmiju apjoms uz vienu iedzīvotāju bija tikai 12 eiro, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.
Arī tādā būtiskā rādītajā kā dzīvības apdrošināšanas prēmijas īpatsvars IKP 2009.gadā Latvija, kur tas bija tikai 0,2%, atpaliek no rādītājiem Lietuvā – 0,5%, un Igaunijā – 1%. Citās Eiropas Savienības valstīs šis rādītājs ir vēl augstāks, piemēram, Lielbritānijā – 9,5%, Dānijā – 6,5%.
Laiks atsacīties no devīzes – dzīvosim tikai šodienai, par rītdienu nedomāsim. Kā rāda pieredze, ar valsts palīdzību, kas vienmēr būs ierobežota, ir par maz. Ņemot vērā valsts labvēlīgo attieksmi un nodokļu atlaides ilgtermiņa uzkrājumu veidošanai, neizmantot dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu piedāvātās iespējas būtu tuvredzīgi, uzskata Juris Dumpis.