Ar 71 balsi par Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu jeb tā saucamo «čekas maisu» atvēršanu.
Balsojumā nepiedalījās vesela rinda Saskaņas deputātu, kā arī viens Zaļo un zemnieku (ZZS) pārstāvis – Armands Krauze. Pret balsojis ZZS pārstāvis Arvīds Ulme. Jāpiebilst, ka četri «saskaņieši» bija par likuma grozījumiem.
Pilns balsojuma rezultāts aplūkojams šeit:
Par likuma izsludināšanu vēl jālemj Valsts prezidentam Raimondam Vējonim.
Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumenti būs publiski pieejami pētniecībai Latvijas Nacionālajā arhīvā, un daļu no tiem arhīvs publicēs savā interneta vietnē.
Lai veicinātu iespēju atpazīt Latvijas okupācijas periodā valdījušā totalitārā režīma sekas un tās pārvarētu, nosodītu noziegumus pret cilvēci, genocīdu, kara noziegumus, novērstu totalitārisma atkārtošanās iespēju, veicinātu demokrātisku valsts un sabiedrības attīstību, Latvijas Nacionālais arhīvs savā interneta vietnē jau šogad publicēs vairākus VDK dokumentus, nosaka likuma grozījumi. Ministru kabinets noteiks piekļuves kārtību Latvijas Nacionālā arhīva tīmekļvietnē publicētajiem datiem.
Starp šogad publicējamajiem dokumentiem būs VDK darbinieku telefongrāmatas, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, aģentūras statistiskā un alfabētiskā kartotēka. Pēcāk publicēs arī citus ar VDK darbību saistītus dokumentus.
Likuma grozījumi noteic, ka VDK darbinieku, informatoru un ar VDK darbību saistīto amatpersonu personas dati, tai skaitā tie, kas norāda uz etnisko izcelsmi, piederību politiskajai organizācijai, arodbiedrībai un reliģisko pārliecību, ir publicējami pilnībā.
VDK dokumenti ir daļa no nacionālā dokumentārā mantojuma, kas jānodod mūžīgai glabāšanai kā nedalāms kopums un kuriem jābūt publiski pieejamiem pētniecībai Latvijas Nacionālajā arhīvā, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori.
Nosakot VDK dokumentu glabāšanu un izmantošanu, likuma grozījumi nosaka, ka Latvijas Nacionālajā arhīvā bez ierobežojuma būs pieejami tie VDK dokumenti, kas nesatur informāciju par cietušajiem un trešajām personām, proti, personām, kuras nav VDK darbinieki, informatori un ar VDK darbību saistītās amatpersonas.
Publicējot dokumentus, kuros minēti VDK darbinieki, informatori un ar VDK darbību saistītās amatpersonas, Latvijas Nacionālajam arhīvam zinātniskajos komentāros un skaidrojumos būs jāsniedz arhīva rīcībā esošā papildu informācija par personas notiesāšanu vai attaisnojošu spriedumu, vai apsūdzību lietās par noziegumiem pret cilvēci, genocīdu, kara noziegumiem, noziegumiem pret valsti, paredz likuma grozījumi.
Savukārt tie VDK un netieši ar VDK saistītie dokumenti, kuri satur informāciju par cietušajiem vai trešajām personām, būs ierobežotas pieejamības dokumenti, kurus varēs izmantot zinātniskās, vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām.
Tāpat ar likuma grozījumiem noteikts, ka persona, kura pieprasa informāciju no Latvijas Nacionālā arhīva, ir atbildīga par šīs informācijas, tostarp personas datu, izmantošanu.
Valsts prezidents, kuram būs jālemj par šī likuma izsludināšanu, iepriekš norādīja, ka atbalsta VDK dokumentu publiskošanu jeb čekas maisu atvēršanu, un Saeima lēmumu par čekas maisu atvēršanu jau ir pieņēmusi iepriekš – 2014.gadā. «Šobrīd būtisks ir jautājums par veidu, kādā tas tiks darīts. Svarīgi, lai sabiedrībai sniegtā informācija un veids, kādā tā tiek publiskota, ir korekta un kalpo sabiedrības kopējām interesēm,» norādīja Vējonis.