Šonedēļ Latvijā viens no svarīgākajiem notikumiem ir gaidāmās 13.Saeimas vēlēšanas. Pašlaik ir stājies spēkā priekšvēlēšanu aģitācijas likums, kas darbosies arī Saeimas vēlēšanu dienā – 6.oktobrī. Kāda būs nākamā Saeima? Uz šo jautājumu atbildi gaida teju ikviens Latvijas iedzīvotājs.
Tikmēr aizejošais parlaments ir paspējis pieņemt dažus būtiskus balsojumus – Latvijas valsts prezidents turpmāk tiks ievēlēts atklātā balsojumā. Tāpat galīgajā lasījumā ir atbalstīta Valsts drošības komitejas dokumentu jeb tā saucamo «čekas maisu» atvēršana. Kā arī Latvijā ir pieņemti stingrāki ierobežojumi «ātrajiem» kredītiem.
Savukārt OIK jautājumu aizejošai Saeimai joprojām nav izdevies atrisināt – Saeimas sēdē noraidīja opozīcijas deputātu kārtējo pieprasījumu saistībā ar obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmu.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kratīšana; Saeimas Vēlēšanas; Nākotne; Paziņojums.
PĀRMAIŅAS:
Valsts prezidentu turpmāk ievēlēs atklātā Saeimas balsojumā
Saeima ceturtdien, 4.oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā Saeimas balsojumā, ziņo Saeimas Preses dienestā.
Līdz šim Satversmē bija noteikts, ka Valsts prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu.
«Valsts prezidenta ievēlēšanas process kļūs pilnībā caurskatāms, un katram deputātam būs jāpamato sabiedrībai savi balsošanas motīvi,» iepriekš sacīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.
Izmaiņas Satversmē stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī.
Valsts konstitūcija nosaka, ka Saeima Satversmi var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Grozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.
Vairāk uzziniet: šeit.
IZAUGSME:
Galīgajā lasījumā atbalsta «čekas maisu» atvēršanu
Ar 71 balsi par Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu jeb tā saucamo «čekas maisu» atvēršanu.
Balsojumā nepiedalījās vesela rinda Saskaņas deputātu, kā arī viens Zaļo un zemnieku (ZZS) pārstāvis – Armands Krauze. Pret balsojis ZZS pārstāvis Arvīds Ulme. Jāpiebilst, ka četri «saskaņieši» bija par likuma grozījumiem.
Par likuma izsludināšanu vēl jālemj Valsts prezidentam Raimondam Vējonim.
Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumenti būs publiski pieejami pētniecībai Latvijas Nacionālajā arhīvā, un daļu no tiem arhīvs publicēs savā interneta vietnē.
Lai veicinātu iespēju atpazīt Latvijas okupācijas periodā valdījušā totalitārā režīma sekas un tās pārvarētu, nosodītu noziegumus pret cilvēci, genocīdu, kara noziegumus, novērstu totalitārisma atkārtošanās iespēju, veicinātu demokrātisku valsts un sabiedrības attīstību, Latvijas Nacionālais arhīvs savā interneta vietnē jau šogad publicēs vairākus VDK dokumentus, nosaka likuma grozījumi. Ministru kabinets noteiks piekļuves kārtību Latvijas Nacionālā arhīva tīmekļvietnē publicētajiem datiem.
Vairāk uzziniet: šeit.
KRATĪŠANA:
Kratīšanas Rīgas satiksmē veiktas jaunā kriminālprocesā, kas izdalīts no «nanoūdens» lietas
Valsts policijas kratīšanas uzņēmumā Rīgas satiksme (RS) veiktas kriminālprocesā, kas izdalīts no patlaban prokuratūras lietvedībā esošās tā dēvētās RS «nanoūdens» krimināllietas.
Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apstiprināja, ka, izvērtējot tā dēvētajā RS nanotehnoloģiju krimināllietā iegūtās ziņas, šogad 3.maijā pieņemts lēmums par kriminālprocesa sadalīšanu un jauna kriminālprocesa sākšanu, proti, iespējamu krāpšanu lielā apmērā.
Jaunais kriminālprocess tika nodots izmeklēšanai VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei (ENAP). Šajā izdalītajā kriminālprocesā procesa virzītājs veica kratīšanas, līdz ar to par citiem jautājumiem ieteicams vērsties ENAP, norādīja Eiduka.
Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļā komentārus par izmeklēšanu nesniedza. Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska, iepriekš preses brīfingā taujāts, vai šīs nedēļas kratīšanas saistītas ar kādu jau zināmu lietu, atbildēja, ka nevar ne apstiprināt, ne noliegt šādu informāciju.
RS birojā Rīgā 1.oktobrī ieradās ENAP darbinieki, kuri pārmeklēja atsevišķus kabinetus. Tāpat policija pirmdien pabijusi arī pašvaldības uzņēmuma autobusu parkā Iļģuciemā. Bauska žurnālistus informēja, ka birojā notikusi kratīšana kriminālprocesā, kas ierosināts par krāpšanu lielā apmērā. Pirmdien nebija aizturēta neviena RS amatpersona vai darbinieks.
Vairāk uzziniet: šeit.
PAZIŅOJUMS:
Iespējams, Jelgavas dome gadiem ziedu vietā pērk alkoholu
Valsts policija (VP) sākusi kriminālprocesu pret kādu Jelgavas veikalu par grāmatvedības datu grozīšanu, un šajā procesā vēl nozīmīgāka loma varētu būt Jelgavas domei, kas, iespējams, gadiem ir sagrozījusi arī savu grāmatvedību, lielus līdzekļus tērējot nevis ziedu iegādei, kā norādīts atskaitēs, bet gan dārgam alkoholam domes vadības privātām vajadzībām, ceturtdien, 4.oktobrī, vēsta Latvijas Radio.
Uzraugošo iestāžu uzmanību Jelgavas domes tēriņiem vērsusi SIA Dārzs veikala pārdevēja, kam alkohols pavadzīmēs bija jānoformē kā puķes. Sākotnēji pārdevēja esot piecietusi to, ka alkohols pavadzīmēs ir jāieraksta kā orhidejas vai ziedu pušķi. Taču tad domes cilvēki likuši sarakstā piefiksēt reizes, kad alkohola pudeles ņem privātām vajadzībām, par kurām mēneša beigās maksā dome, pret ko pārdevēja iebilda.
Veikala darbiniece atlaista it kā štatu samazināšanas dēļ, ziņo radio. Pārdevējas pašreizējais juridiskais pārstāvis, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists Kaspars Rācenājs Latvijas Radio stāstīja, ka sākumā sākušās dažādas represijas pret darbinieci, pēc tam pārdevēja no veikala pilsētas centrā aizrotēta strādāt uz dārzniecību Jelgavas nomalē, bet vēlāk atlaista pavisam. Tagad darbiniece par savu atlaišanu tiesājas.
Uzņēmuma Dārzs līdzīpašniece Anita Keiša Latvijas Radio pārdevējas atlaišanu apstiprināja, bet noliedza iepriekš aprakstīto krāpšanos.
Vairāk uzziniet: šeit.
CĪŅA:
Saeima noraida kārtējo pieprasījumu saistībā ar OIK sistēmu
Saeima ceturtdienas, 4.oktobra, sēdē noraidīja opozīcijas deputātu kārtējo pieprasījumu saistībā ar obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmu.
Šis pieprasījums bija adresēts ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V) par viņa rīcību saistībā ar elektroenerģijas OIK maksājumu sistēmas atcelšanu.
Astoņu lappušu dokumentā norādīts, ka Ašeradens vairākkārt esot paudis, ka viņa prioritāte ir tā dēvētās OIK sistēmas izbeigšana. «Diemžēl reālie fakti rada pamatotas bažas, ka jūsu rīcība ir vērsta nevis uz OIK afēras izbeigšanu, bet gan tās turpināšanu,» ministram pārmeta opozīcija.
Jau vēstīts, ka līdz septembra vidum Ekonomikas ministrija (EM) kopumā atcēlusi atļaujas 26 elektrostacijām, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos desmit gados par aptuveni 384,5 miljoniem eiro, informēja ministrijā.
Pats Ašeradens vērsies Ģenerālprokuratūrā par iespējamu EM amatpersonu nolaidīgu rīcību, izsniedzot obligātā iepirkuma atļaujas. Pieteikumā Ģenerālprokuratūrai nav norādītas konkrētas EM amatpersonas, bet ministrs aicina izvērtēt to amatpersonu rīcību, kuras konkrētajā laikā posmā – no 2012.gada līdz 2017.gadam – bija iesaistītas un atbildīgas par atjaunojamās enerģijas jomas uzraudzību.
Vairāk uzziniet: šeit.
NĀKOTNE:
Galīgajā lasījumā pieņemti stingrāki ierobežojumi «ātrajiem» kredītiem
Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz «ātro» kredītu izmaksu ierobežošanu. Likumprojekts paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07 procentus dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei.
Iecerētie grozījumi arī noteic, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā, summa nevarēs pārsniegt 50 procentus no valstī noteiktās minimālās algas jeb 215 eiro. Tāpat plānots, ka šo aizdevumu atmaksas termiņu būs aizliegts pagarināt vairāk nekā divas reizes. Nosacījums neattieksies uz gadījumiem, kad kredīta atmaksai tiks piedāvāts maksājumu grafiks, saskaņā ar kuru pamatsumma atmaksājama pa daļām.
Savukārt, lai atbilstoši likuma prasībām kredīta devējs varētu novērtēt patērētāju spēju atmaksāt kredītu, paredzēts noteikt, ka uz informāciju, kas saņemta no paša patērētāja, iespējams balstīties tikai tad, ja tā ir pietiekama un dokumentāri pamatota. Ja kredīta summa ir 100 eiro vai lielāka, kredīta devējam pirms aizdevuma izsniegšanas būs jāpieprasa un jāsaņem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vai Valsts ieņēmumu dienesta izziņa par patērētāja ienākumiem vai satura ziņā līdzvērtīga citas valsts nodokļu administrācijas izziņa. Pašlaik šī prasība attiecas tikai uz kredītiem, kuru summa ir vienāda vai lielāka par 100 minimālajām mēnešalgām.
Vairāk uzziniet: šeit.
Saeimas vēlēšanas:
DP jau saņēmusi informāciju par iespējamo balsu pirkšanu Saeimas vēlēšanās
Drošības policija (DP) jau saņēmusi informāciju par iespējamu prettiesisku kavēšanu personai brīvi realizēt tiesības vēlēt deputātus vai gatavošanos šādām darbībām.
DP patlaban veic iegūtās informācijas pārbaudi.
Tāpat DP informē, ka dienesta rīcībā patlaban nav informācija par tiešiem un sistemātiskiem ārvalstu centieniem ietekmēt 13.Saeimas vēlēšanu norisi.
Izvērtējot iepriekšējo vēlēšanu pieredzi, dienests jau šobrīd ir sācis darbu intensīvā režīmā ar mērķi savlaicīgi identificēt un novērst iespējamos riska faktorus brīvu un demokrātisku vēlēšanu norisei.
DP atgādina, ka par apzinātu prettiesisku kavēšanu personai brīvi realizēt tiesības vēlēt deputātus vai tikt ievēlētai, ir paredzēta kriminālatbildība. Par nelikumīgu atzīstama rīcība, ja kavēšana brīvi realizēt tiesības vēlēt notikusi, lietojot vardarbību, viltu, draudus, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā. Tāpat Krimināllikumā ir noteikta atbildība par apzinātu balsu nepareizu saskaitīšanu, kā arī par apzinātu aizklātas balsošanas pārkāpšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona vai vēlēšanu komisijas loceklis.
DP aicina Latvijas iedzīvotājus informēt DP par gadījumiem, kad personai ir solīts samaksāt, piesolīti citi materiāli un nemateriāli labumi par viņas balsi vai citā veidā ietekmēta brīva izvēle. Vienlaikus aicināts informēt DP arī par gadījumiem, kad pastāv aizdomas par vēlēšanu komisijas locekļa iespējamām pretlikumīgām darbībām, piemēram, apzināti nepareizu balsu saskaitīšanu par labu kādai partijai vai deputāta kandidātam.