Krievu ekonomists aicina Latviju nodarboties ar ES šantāžu

Mihails Hazins

Krievu ekonomists, konsultējošās kompānijas Neokon prezidents Mihails Hazins Baltijas valstīm ieteics pāris eksotisku recepšu izdzīvošanai.

Latvijai jārīkojas ciniski, noteikti, labumu no Eiropas Savienības gūstot, izmantojot gan patiesību, gan nepatiesību, līdz pat šantāžai. Līdz pat atteikumam atmaksāt starptautisko aizdevumu, ekonomista teikto citē Newsru.com.

Pretējā gadījumā, viņaprāt, Latvijai drīzumā nāksies apstrādāt zemi, pašu izaudzēto arī apēdot.

Ekonomists uzsver, ka Latvijai jāsaprot, kas pasaulē vispār ir gatavs pirkt latviešu preces. Tam cilvēkam, kurš uzņemsies atbildību par Latviju, ir jāaizbrauc uz Briseli un jāpasaka: «Lūk, likumprojekts par izstāšanos no ES, lūk, likumprojekts par izstāšanos no NATO, lūk, likuprojekts par defoltu. Ja jūs neparakstīsiet ar mums vienošanos par to, ka pērkat mūsu produkciju 30 gadus uz priekšu, mēs rīt Saeimā iesniedzam šos projektus apspriešanai, mēs tos atbalstīsim. Un pēc pāris dienām es dodos uz Maskavu…».

Viņaprāt, vienīgais labums šobrīd no ES ir tāds, ka Latvijas iedzīvotāji var brīvi pārvietoties pa visu savienības teritoriju un tur mēģināt iekārtoties darbā. “Taču arī šos cilvēkus drīzumā padzīs, jo bezdarbs ir visur un situācija draud kļūt vēl sliktāka. Kamdēļ pasaulei vajadzīgi latviešu santehniķi un auklītes, ja viņiem ir savi?” retoriski vaicā Hazins.

Pēc eksperta domām, mazajām valstīm ekonomiskajā krīzē nākotne ir vienīgi tad, ja tās pieslejas kādai valstij vai apvienojas.

Viņaprāt, Baltijas valstis var izveidot vienu valsti, taču, ja tas neizdotos, Lietuva, piemēram, varētu apvienoties ar Poliju vai Baltkrieviju.

Saistītie raksti

12 KOMENTĀRI

  1. bet nu tas teikums, –

    Viņaprāt, Baltijas valstis var izveidot vienu valsti, taču, ja tas neizdotos, Lietuva, piemēram, varētu apvienoties ar Poliju vai Baltkrieviju.

    un turpinājums bija domāts – Igaunija ar Somiju, bet Latvija iet pie mātes Krievijas atpakaļ.

  2. kā gan ekonomists var domāt tik muļķīgas domas – kurai leilai valstij tad mēs esam vajadzīgi?

  3. Nevis kam, bet KAS mums ir vajadzīgs. Ja mēs domāsim kam varētu palīst zem “spārna”, tad tālāk par to kam tas spārns nav iespējams tikt. Prātīgāk būtu pašiem domāt kā risināt problēmas. Protams, interesēties par situāciju visā pasauē vajag. Un to kā citi ir mēģinājuši risināt problēmas – sanācis vai nesanācis.
    Bērnam nav liela teiksana par senčiem. Bet kad viņš izagu un pats patstāvīgi sāk dzīvot, tad viņš var sasniegt vairāk kā viņa senči ir sasnieguši, ņemot talkā arī senču pieredzi.
    Ir liela atšķirība tam vai tu esi tas kas strādā vai kāds ir tas kas pie tevis strādā.

  4. Tu tā gribi?

    Zinu interesantu anekdoti.
    Vils zaķīšu barā. Pieskrien pie pirmā zaķīša un saka.
    Vilks 1. zaķītim – Tu, Būsi man brokastīs!
    Zaķītis saviebies – Labi.
    Vilks 2. Zaķītim, bargi – Tu būsi man pusdienās!
    Zaķītis saskumis – Labi.
    Vilks 3. Zaķītim, bargi – Tu būsi man vakariņās!
    Zaķītis – Es negribu.
    Vilks – A? Negribi? Nu labi, dzīvo!

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas