Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vēl trešajā lasījumā neatbalstīja grozījumus Darba likumā, kuri paredz par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu.
Šāds lēmums saistīts ar to, ka komisijas sēdē neizdevās vienoties par diviem priekšlikumiem, kurus iesniedza Tiesībsargs Juris Jansons un deputāts Edgars Putra (ZZS). Komisija pieprasīja Ekonomikas ministrijai (EM), Labklājības ministrijai (LM), Tiesībsarga birojam, kā arī Juridiskajam birojam iesniegt rakstiskus atzinumus par šiem priekšlikumiem.
Tiesībsarga biroja juridiskais padomnieks Arvīds Dravnieks norādīja, ka tiesībsargs nav guvis pārliecību, ka iecere par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu, ir pietiekami pamatota, turklāt uzskata, ka ar šo priekšlikumu tiek ierobežotas darbinieku tiesības, kā arī vienlīdzības princips.
Dravnieks uzsvēra, ka redz vismaz divus iemeslus, kāpēc varētu sākties tiesvedība Satversmes tiesā, un tāpēc lūdza ļoti precīzi formulēt paredzēto ierobežojumu leģitīmo mērķi.
Savukārt deputāta Putras priekšlikums paredzēja būtiski mainīt otrajā lasījumā un Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē (NTSP) atbalstīto principu, nosakot, ka darbinieks, kas veic virsstundu darbu par pirmajām divām virsstundām saņem piemaksu ne mazāku kā 50%, bet par katru nākamo – ne mazāk kā 100% apmērā. Šis priekšlikums tika noraidīts otrajā lasījumā.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš skaidroja, ka šis ir jau sens priekšlikums, kuru iepriekš atbalstījusi arī LM. Endziņa ieskatā, šis priekšlikums noņem tiesībsarga norādītos Satversmības riskus, kā arī nodrošinās darbiniekiem labākus nosacījumus nekā pašreizējās redakcijas priekšlikums.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns aicināja neatbalstīt nevienu no priekšlikumiem, uzsverot, ka NTSP padomē tika panākta sociālo partneru un valdības vienošanās par otrajā lasījumā atbalstīto redakciju, turklāt esošā redakcija došot darba attiecību elastību, nevis «vienas puses diktātu».
Latvijas Darba devēju konfederācijas darba tiesību eksperts Andris Alksnis piekrita LBAS aicinājumam, uzsverot, ka likumprojektu trešajā lasījumā nav vieta priekšlikumiem, kuri tik būtiski maina otrajā lasījumā atbalstīto redakciju.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane uzsvēra, ka par priekšlikumiem nav nepieciešamas diskusijas un ir svarīgi panākt, ka šīs Saeimas laikā vēl tiek pieņemti grozījumi Darba likumā, lai būvniecības nozare varētu virzīties tālāk jautājumos par ģenerālvienošanos.
Fromane izteica bažas, ka, nepieņemot lēmumu, 12.Saeima nepaspēs šīs izmaiņas atbalstīt, un ilgās diskusijas būs jāsāk no jauna ar jaunievēlētajiem deputātiem.
LM Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktors Māris Badovskis uzsvēra, ka nesaskata esošajā redakcijā Satversmības problēmas, turklāt uzskata, ka tiesībsarga un Putras priekšlikumi ir pretrunā ar NTSP nolemto, tāpēc nav atbalstāmi. Arī Ekonomijas ministrijas pārstāve pievienojās šai nostājai, norādot, ka arī ieceres leģitīmais mērķis skaidri tika formulēts jau uz pirmo lasījumu.
Vairāki Saeimas deputāti, tostarp Silvija Šimfa (LRA), Hosams Abu Meri (V) un Andris Siliņš (ZZS) skaļi iestājās par priekšlikumu noraidīšanu, vienlaikus komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) bažās par tiesvedību, aicināja balsot par rakstisku atzinumu iesniegšanu.
Pēc Barčas paustā, kaut arī trešajā lasījumā mēdz iesniegt priekšlikumus, kas ir redakcionāli, konceptuāli priekšlikumi šoreiz saņemti, un tos nepieciešams izvērtēt.
Pēc garām diskusijām, vārdu apmaiņām augstos toņos, kā arī balsošanu divās kārtās, deputāti tomēr vienojās par «politisko kompromisu», aicinot izvērtēt iesniegtos priekšlikumus, kā arī solot, ka grozījumi Darba likumā tiks pieņemti šīs Saeimas laikā.
Barča uzsvēra, ka, pieņemot attiecīgo normu, var nākties doties uz Satversmes tiesu, kurā atzinumi varētu būt nozīmīgi. Atzinumus par priekšlikumiem jāiesniedz steidzamības kārtā līdz 22.oktobra plkst.17.
Trešdien, 17.oktobrī, deputāti lēma arī par citiem grozījumiem Darba likumā uz trešo lasījumu – grozījumiem, kas paredz noteikt, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu uzteikuma gadījumā, ja ir svarīgi iemesli, kuriem piekrīt pats darba devējs. Savukārt, saskaņā ar izmaiņām, ja darba devējs apstrīd darbinieka norādīto svarīgo iemeslu, darbinieks var celt prasību tiesā par atlaišanas pabalsta piedziņu mēneša laikā no atlaišanas dienas.
Arī par šo jautājumu izcēlās plašas diskusijas, jo Tiesībsarga birojs norādīja, ka šis priekšlikums nozīmē, ka darba devējam būs izvēle izmaksāt vai neizmaksāt atlaišanas pabalstu darba uzteikšanas gadījumā. Tiesībsarga birojs uzskata, ka šāda nosacījuma ieviešana nenāks par labu darba ņēmējam, tāpēc aicināja izslēgt šo iepriekšējos lasījumos atbalstīto priekšlikumu.
LM pārstāvis Badovskis sacīja, ka izmaiņas nemazina darbinieku tiesības, turklāt ar priekšlikumu iecerēts nevis samazināt tiesības darbiniekiem, bet gan ieviest konkrētu sistēmu, kā risināt šādus gadījumus. LM pārstāvis piebilda, ka par šo normu jau panākta vienošanās arī NTSP.
Vienlaikus LBAS jurists Kaspars Rācenājs sacīja, ka šīs normas atbalstīšana ir politiska izšķiršanās, jo tā norāda, kuram būs jāiet uz tiesu. LBAS priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa papildināja, ka judikatūra ir mainīga, tāpēc, izvērtējot praktisko normas ietekmi, nepieciešams strīdu risināšanu padarīt efektīvāku, turklāt LBAS uzskata, ka NTSP lēmums ir sabalansēts.
Saeimas Juridiskā biroja juridiskā padomniece Inta Bārenīte atgādināja, ka normas mērķis ir līdzsvarot abu pušu tiesības, vienlaikus viņa piebilda, ka darbinieks tiek uzskatīts par vājāko pusi, tāpēc deputātiem jāizvērtē, vai tiešām ar šo priekšlikumu nepieciešamais balanss ir panākts.
Trešdien. 17.oktobrī, neizdevās trešajam lasījumam atbalstīt arī šīs izmaiņas. Komisijā noraidīja tiesībsarga iesniegtos priekšlikumus, vienojoties par kompromisa redakciju otrā lasījuma priekšlikumam, kas izstrādāta ar Saeimas juridisko biroju. Šos grozījumus Darba likumā atkārtoti skatīs 23.oktobra sēdē.