Ir noslēdzies VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) izsludinātā iepirkuma (sarunu procedūras, publicējot dalības uzaicinājumu) Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija: būvniecība pirmā kārta, kurā interesentiem bija jāiesniedz pieteikumi, apliecinot savu dalību iepirkumā. Iepirkuma komisija ir saņēmusi četru kandidātu pieteikumus un kvalifikācijas dokumentus, informē VAS Latvijas dzelzceļš.
LDz ziņo, ka interesi piedalīties iepirkumā paudusi Personu apvienība INABELEC, Personu apvienība Siemens-TSO-BMGS, Personu apvienība Cobra-Arčers un Personu apvienība LREC.
Iepirkuma komisija izskatīs kandidātu iesniegtos kvalifikācijas dokumentus un rakstiski informēs kandidātus par tālāko dalību iepirkumā.
LDz atgādina, ka iepirkums attiecas uz Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pirmā posma īstenošanu. Tā ietvaros līdz 2023.gada beigām plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas – Daugavpils–Krustpils, Rēzekne–Krustpils un Krustpils–Rīga, veicot to elektroapgādes sistēmas, kontakttīkla, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas un sakaru sistēmas, sliežu ceļu, tehniskās drošības sistēmas, ēku un būvju izbūvi/pārbūvi, tādējādi līdz 2023.gadam nodrošinot viena pilnībā elektrificēta tranzīta koridora funkcionalitāti.
LDz atzīmē, ka iepirkuma sagatavošanas procesā LDz konsultējās ar Iepirkumu uzraudzības biroju un JASPERS (Joint Assistance to Support Projects in European Regions) ekspertiem, ņemot vērā to komentārus un ieteikumus.
Tikmēr Valsts dzelzceļa administrācijas direktors Juris Iesalnieks iepriekš intervijā ar BNN pauda, ka «ar Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu Latvijas nodokļu maksātāji var ļoti «iekrist»». Viņš sacīja: «Ja man kā atbildīgas valsts iestādes vadītājam prasītu, ko šobrīd darīt, es teiktu tā: Risks ir tik milzīgs, ka projekts ir nekavējoties jāaptur, jāaptur projekta tālākā virzība līdz nav veikta pārvērtēšana – salikti visi jaunākie dati, ir novērstas pašreiz pieļautās kļūdas, kā arī ir veikts atkārtots audits konkrētajam pētījumam, uz ko balstās visi esošie aprēķini.»
Tāpat arī Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) pārstāvji norādīja uz projekta nepilnībām: «Atbildīgā Satiksmes ministrija un ministru prezidents noklusē sabiedrībai patieso dzelzceļa elektrifikācijas projekta cenu – kopējās projekta pirmās kārtas izmaksas būs vismaz par 230 miljoniem lielākas un pārsniegs 670 miljonus eiro.»
BATL valdes loceklis Ivars Landmanis skaidroja: «Lai projekts varētu normāli funkcionēt, valstij būs jāinvestē vēl 230 miljoni eiro no pašu līdzekļiem, par ko publiski netiek runāts. Latvijas dzelzceļam būs jāiegādājas jaunas elektrolokomotīves, kas izmaksās aptuveni 130 miljonus eiro. Tāpat Latvijā esošās stacijas nav tehniski piemērotas un būs nepieciešams tajās pagarināt esošo sliežu ceļu, kas prasīs vēl aptuveni 100 miljonus eiro lielus ieguldījumus. Līdz ar to kopējās projekta izmaksas jau pārsniegs 670 miljonus eiro, par ko tiek noklusēts. Mūsuprāt, par šīm izmaksām neviens skaļi nerunā, jo ir skaidrs, ka pie tik lieliem valsts ieguldījumiem, šim projektam nebūs investīciju atdeves un tas atstās būtisku ietekmi uz dzelzceļa kravu pārvadājuma tarifu.»