Latvijā patlaban nepietiekami tiek risinātas pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti un kvalitāti ietekmējošās problēmas, tāpēc nepieciešams sagatavot rīcības plānu pirmstiesas izmeklēšanas funkcijas uzlabošanai, vēstulē premjerministram Mārim Kučinskim (ZZS) norāda Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Valsts kontrole (VK) atkārtoti vērsusies pie premjera, atgādinot būtiskākos pagājušā gada revīzijas secinājumus un sniegtos ieteikumus, kā arī aicinot rīkoties aktīvāk.
VK aicina izvērtēt nepieciešamību sagatavot un valdībā apstiprināt rīcības plānu pirmstiesas izmeklēšanas funkcijas uzlabošanai, paredzot tam nepieciešamos pasākumus, konkrētus uzdevumus, par to izpildi atbildīgās un iesaistītās institūcijas, termiņus un nepieciešamības gadījumā arī tam nepieciešamo finansējumu un avotus.
Būtisks šajā plānā iekļaujams pasākums ir izmeklēšanas efektivitāti un kvalitāti kavējošo faktoru izvērtēšana, kas notiek prokuratūras, Tieslietu ministrijas, izmeklēšanas institūciju pārstāvju un pieaicināto jomas ekspertu sadarbībā, uzsver VK. Tās vērtējumā pētījums nebūtu vienkārši nododams kādam ārpakalpojuma veicējam, jo gatavus risinājumus valsts tik nozīmīgas jomas sakārtošanai nevarēšot nopirkt.
VK atgādina, ka tā pērn pabeidza lietderības revīziju par pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti Valsts policijā, kurā norādīja uz būtiskiem trūkumiem kriminālprocesa uzraudzībā un Valsts policijas iekšējo procesu vadībā. Pēc revīzijas VK jau iepriekš vērsās pie Ministru prezidenta. Tad tieslietu un iekšlietu ministriem tika uzdots nodrošināt VK ieteikumu ieviešanas izpildi noteiktajos termiņos.
Tomēr VK vērtējumā iestāžu līdzšinējā darbība ieteikumu ieviešanā nav bijusi pietiekami produktīva. Lai arī VK priekšlikumi ir apspriesti Tieslietu ministrijas pastāvīgajā darba grupā, aizvien nav veikta vispusīga pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti un kvalitāti ietekmējošo faktoru analīze un nav izstrādāti kvalitatīvi risinājumi situācijas uzlabošanai, uzsver VK.
Uz to, ka Latvijā ir nopietnas problēmas pirmstiesas izmeklēšanas jomā, pēdējā laikā ir norādījuši arī eksperti no starptautiskajām organizācijām, vērtējot Latvijas institūciju darbības efektivitāti atbilstoši starptautiskajām saistībām kukuļošanas apkarošanā starptautiskajos biznesa darījumos un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā, atgādina VK.
Lai arī valstī ir īstenoti pasākumi, lai ieviestu ārvalstu ekspertu sniegtos ieteikumus un novērstu to norādītās problēmas konkrētās ārvalstu ekspertu vērtētās jomās, tomēr VK vērtējumā nepietiekami tiek risinātas kopumā pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti un kvalitāti ietekmējošās problēmas. Ārvalstu ekspertu norādītās problēmas nav raksturīgas tikai konkrēto jomu kriminālprocesu izmeklēšanai, bet gan kriminālprocesu izmeklēšanai kopumā.
Problēmas pirmstiesas izmeklēšanas jomā pastāv ilgstoši un arī 2005.gadā pieņemtais Kriminālprocesa likums tās nav atrisinājis, lai gan tieši tas bija likuma uzdevums, uzsver VK.
Tās vērtējumā Valsts policijā kriminālprocesa efektivitāti būtiski ietekmē nespēja efektīvi piemērot Kriminālprocesa likuma normās ieviestos kriminālprocesa ātrumu, ekonomiju un efektivitāti veicinošos risinājumus. «Šeit būtiska nozīme ir ilgstoši nerisinātām problēmām procesa virzītāju kvalifikācijas iegūšanas un profesionālās pilnveides sistēmā, ko papildina trūkumi izmeklēšanas darba organizācijā un metodiskajā vadībā,» teikts vēstulē.
Tāpat VK secinājusi, ka līdz ar Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanos uzraugošā prokurora faktiskais kompetences apjoms un saturs ir sašaurināts. Arī tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ nav panākti plānotie uzlabojumi – ātrāka, efektīvāka un ekonomiskāka pirmstiesas izmeklēšana un lietu uzkrājuma samazināšana, pieļauj VK.
Ņemot vērā iepriekšminēto, VK šonedēļ atkārtoti vērsusies pie Ministru prezidenta, atgādinot būtiskākos pagājušā gada revīzijas secinājumus un sniegtos ieteikumus un aicinot veikt kompleksu pasākumu kopumu pirmstiesas izmeklēšanas jomas sakārtošanai. Par vēstules saturu Krūmiņa informējusi arī iekšlietu un tieslietu ministrus.