Latvijas Banka patlaban dara visu, lai valsts zaudētu ieguldīto naudu AS Parex banka glābšanā, biznesa portālam Nozare.lv sacīja viens no bankas mazākuma akcionāriem Filips Rajevskis.
Viņš norādīja, ka Latvijas Banka jau no laika gala nav atbalstījusi sliktās bankas izveidi, nodalot labos aktīvus jaunā bankā, tāpēc tagad, neatbrīvojot Parex banku no obligāto rezervju prasību izpildes, tā vēlas pierādīt, ka tai bijusi taisnība un šāda restrukturizācijas forma nestrādā.
Arī pats Rajevskis ir pārliecināts, ka bankas restrukturizācijai izvēlēts nepareizais ceļš un sliktie aktīvi bija jāpārvērš fondā, taču patlaban viņš uzskata, ka bankas licences anulēšana, lai to atbrīvotu no obligāto rezervju prasību izpildes, radītu vēl lielākus zaudējumus gan valstij, gan arī mazākuma akcionāriem.
Viņš uzsvēra, ka kredītiestādes licences, kas pati par sevi patlaban ir vērtīgs aktīvs, anulēšana vēl vairāk samazinātu Parex bankas vērtību, bet katrs šāds solis rada tikai jaunus zaudējumus visām pusēm.
Rajevskis noliedza, ka mazākuma akcionāri būtu ieinteresēti bankas maksātnespējā vai likvidācijas procesā, uzsverot, ka tas viņiem nemaz nebūtu izdevīgi.
«Tāpat kā valsts, gribam, lai Parex banka strādātu pēc iespējas labāk un atgūtu iespējami lielākus līdzekļus,» baumas, ka mazākuma akcionāri ir ieinteresēti bankas maksātnespējas vai likvidācijas procesa sākšanā, noliedza Rajevskis. Viņaprāt, šādai rīcībai no mazākuma akcionāru puses nebūtu nekādas loģikas.
Jau vēstīts, ka Parex bankas mazākuma akcionāriem patlaban pieder 3,56% bankas daļu. Mazākuma akcionāru vidū ir arī bankas bijušie īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, kā arī viņu ģimenes. Krasovickis iepriekš apstiprinājis informāciju, ka kopējais abu ģimeņu ieguldījums Parex bankas kapitālā ir aptuveni 36 miljoni latu.
Kā ziņots, Latvijas Banka pirmdien savā mājaslapā izplatīja paziņojumu, skaidrojot, ka tai ir tiesības kredītiestādes atbrīvot no obligāto rezervju prasību izpildes tikai tad, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir anulējusi kredītiestādes licenci, kredītiestāde atzīta par maksātnespējīgu vai likvidējamu vai FKTK ar savu lēmumu noteikusi tādus tiesību un darbības ierobežojumus, kuru rezultātā kredītiestādei apturēti norēķini, tas ir, minēto ierobežojumu rezultātā kredītiestāde nevar pildīt likumā noteiktās obligāto rezervju prasības.
FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece informēja, ka komisija ir saņēmusi Latvijas Bankas atbildi uz FKTK izteikto lūgumu atbrīvot Parex banku no obligāto rezervju prasību izpildes, taču vēstule esot klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija, tāpēc tās saturu FKTK nevar komentēt.
Latvijas Bankas pārstāvis Kristaps Otersons savukārt skaidroja, ka FKTK nosūtītajai vēstulei noteikts ierobežotas pieejamības statuss, jo tā satur informāciju par kredītiestādes darbību, kuru Latvijas Banka saskaņā ar Informācijas atklātības likumu nav tiesīga publiski paust.
Tomēr viņš apgalvoja, ka pēc būtības Latvijas Banka vēstulē norāda uz tiem gadījumiem, kuros tai ir tiesības atbrīvot kredītiestādi no obligāto rezervju prasību izpildes, un uz to, ka Parex banka pašlaik šiem kritērijiem neatbilst.