Neskatoties uz atsevišķu partiju noraidījumu Jaunās konservatīvās partijas (JKP) piedāvātajam finansiāli ietilpīgajam topošās valdības darbu plānam, premjera amata kandidāts Jānis Bordāns (JKP) joprojām redz sadarbības potenciālu starp valdības veidošanas sarunās iesaistītajām partijām un uzsver, ka plānā ir iespējamas korekcijas, turklāt ne visu paredzēts īstenot jau no 1.janvāra.
Politiķis norāda, ka savstarpējās sarunās ir iespējams veidot sadarbību, nevis konfliktu. Viņš pauda, ka šis potenciāls nav izsmelts un JKP varot argumentēti pierādīt, kāpēc jāsadarbojas pašlaik valdības veidošanas sarunās iesaistītajām partijām.
Komentējot aicinājumu valdības deklarāciju sākt veidot no sākuma, premjera kandidāts sacīja, ka tā nebūtu jāsāk veidot no sākuma, bet tās projektu var modificēt mazākā vai lielākā mērā.
Vaicāts par nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) pausto nostāju par neizpildāmajiem solījumiem valdības deklarācijā, Bordāns norādīja, ka viņam ir sajūta, ka nacionālā apvienība labprāt gribētu piedalīties JKP prioritāšu īstenošanā, kas abiem politiskajiem spēkiem ir ļoti tuvas. Politiķa skatījumā «viņiem ir nedaudz nedrošības sajūta», jo VL-TB/LNNK nav pieraduši pie situācijas, kad viņus nevis bremzē, bet iedrošina iet tālāk demogrāfijas un citās jomās. Politiķis uzskata, ka starp abiem spēkiem veidojas laba sadarbība.
JKP politiķis Gatis Eglītis atzina, ka «mūsu solījumu» izpilde valdības darbības laikā četros gados, visticamāk, izmaksātu vairāk nekā vienu miljardu eiro, taču līdzekļus tam ir iespējams gūt no katru gadu gaidāmā 250 līdz 350 miljonu eiro pieauguma no nodokļiem ekonomikas augšanas laikā. Savukārt komentējot aprēķinu par 1,7 miljardiem eiro, politiķis norādīja, ka šī summa ir iegūta, «tādā kā ķīselī» saliekot dažādas lietas. Piemēram, zinātnes finansējuma panākšanu 1,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta politiskais spēks ir paredzējis īstenot piecu, nevis viena gada laikā.
Arī Bordāns norādīja, ka lielu daļu darbu nav paredzēts īstenot jau no 1.janvāra.
Vaicāts par to, vai trešdien tiks atrisinātas domstarpības par jaunās valdības deklarācijā paredzētajiem darbiem nepieciešamajiem līdzekļiem, premjera amata kandidāts pieļāva, ka domstarpības var turpināties arī līdz, piemēram, 19.novembrim. Bordāns akcentēja, ka strādās visas šīs dienas un «balto karogu» nepacels.
Viņš arī uzskata, ka kopējā sarunu virzība ved tuvāk valdības sastādīšanai.
Pašlaik valdības veidošanas sarunās ir iesaistīti pieci politiskie spēki – JKP, KPV LV, Attīstībai/Par!, nacionālā apvienība un Jaunā Vienotība.
Atsevišķi politiskie spēki ir norādījuši uz JKP topošās valdības darbu plāna lielajām izmaksām. Apvienības Attīstībai/Par! (AP) līderis Daniels Pavļuts uzskata, ka, ņemot vērā lielās izmaksas, ir jābūt konceptuāli citai valdības deklarācijai. Pēc partiju tikšanās Pavļuts žurnālistiem pauda, ka gan pamatbudžeta, gan speciālā budžeta izmaksas lēšamas vismaz ap 1,7 miljardiem eiro. Tātad šobrīd JKP piedāvātajā valdības deklarācijas projektā iekļautie solījumi nav izpildāmi, norādīja Pavļuts.
Līdzīgi arī VL-TB/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars otrdien žurnālistiem sacīja, ka JKP piedāvājumā par valdības darbiem ierakstīti neizpildāmi solījumi.
Pēc tikšanās ar Finanšu ministrijas ekspertiem var konstatēt, ka JKP piedāvātajā darbu plānā ierakstīts tas, kas nav izpildāms, akcentēja politiķis, piebilstot, ka šo solījumu īstenošanai nepieciešami 1,7 miljardi eiro. Savukārt atbildes par to, kur ņemt šādus līdzekļus, neesot.
Savukārt KPV LV līderis Artuss Kaimiņš pauda, ka nevajag ļoti satraukties, ja kādam sarunās ir nepieciešama pauze. Vairāk pauzes nevajadzēs, jo politiķi tiksies trešdien no rīta un izmantos visu dienu, piebilda politiķis. Taujāts par iespēju noteiktā termiņā – līdz 21.novembrim vienoties par Bordāna valdību, Kaimiņš norādīja, ka tas atkarīgs no sarunu partneriem.
Jaunās Vienotības politiķi pagaidām atturas no plašākiem komentāriem par sarunu gaitu. Pirmdien Jaunā Vienotība paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem pauda, ka Bordāna piedāvāto valdības darbu plānu vērtē kā labu sākumu tālākām sarunām, tomēr vairāk to redz kā JKP «priekšvēlēšanu dokumentu, nevis profesionālu valdības darba plānošanas rīku».