«Latvijā šobrīd ir lame duck (klibās pīles – angļu val.) valdība. Kamēr jaunievēlētie politiķi netiek galā ar jaunas valdības izveidošanu un savā starpā «kasās», šobrīd reāli strādā Kučinska valdība. Tātad tie, kuri cīnās pret oligarhiem [ar savu neizlēmību] šobrīd uztur valdību, kuru viņi kritizē kā oligarhu valdību,» norāda Saeimā neiekļuvušās Latvijas Reģionu apvienības (LRA) līderis Edvards Smiltēns.
«Protams, Kučinska kunga mierinājums var būt tas, ka, lai gan viņš zaudēja vēlēšanās, tomēr vēl tiks pie simtgades uzrunas teikšanas kā premjers,» atzīmē Smiltēns.
Tomēr galvenā problēma, pēc politiķa domām, ir tā, ka līdz ar jaunās valdības neizveidošanos palielinās spiediens arī publiskajā sektorā, piemēram, saistībā ar atalgojumiem neatliekamajai medicīnas palīdzībai. «Šādu piemēru ir ļoti daudz. Pašlaik ir skaidrs, ka nākamais Eiropas Parlaments lems par daudzgadu budžetu. Tā ir ārkārtīgi nopietna epizode Latvijai. Mums tur ir jāizcīna labas pozīcijas. Tāpat ir daudzi citi starptautiski jautājumi, kas jārisina un kuros nepieciešams stabils mandāts – absolūti skaidrs, pārliecinošs, parlamentāriešu atbalstīts mandāts.»
«Šobrīd redzams, ka Saeima faktiski ir paralizēta. Nenotiek nekāds likumdošanas darbs»
Uz jautājumus, kā Smiltēns vērtē valdības veidošanas pārrunas, viņš atzīmē, ka šāda situācija Latvijā sen nav pieredzēta. «Esmu bijis trīs Saeimas sasaukumos, kā arī piedalījies valdības veidošanas procesos. Parasti jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām ir pirmās sarunas. Pēc pirmās nedēļas [jaunajai valdībai] ir jau skaidras aprises. Tātad līdz pirmajai Saeimas sēdei deputātiem ir bijis mēnesis laika izrunāties savā starpā un vienoties par saskarsmes punktiem. Vienoties par Saeimas sadalījumu, par komisiju vadībām. Tad sākas normāls Saeimas darbs. Šobrīd redzams, ka Saeima faktiski ir paralizēta. Nenotiek nekāds likumdošanas darbs.»
Viņš atzīmē, ka Saeimā pašlaik aptuveni 150 likumprojekti ir «gaidīšanas režīmā». «Mums ir valdības veidošanas process, kurš sākās, bet nenonāca pat līdz balsojumam Saeimā, kas, man šķiet, ir pirmais gadījums kopš 1995.gada. Līdz ar to tā situācija tik tiešām ir ļoti sarežģīta.»
Pēc Smiltēna domām, pie lēnā valdības veidošanas procesa vainīga ir politisko partiju līderu arogance, pretnostatīšanās un atšķirību meklēšana. «Šādi rīkoties nav ilgtspējīgi un gudri pret valsti.»
Politiķis atzīmē, ka, viņaprāt, ir nepieņemami Latvijas nespēju izveidot valdību pielīdzināt Beļģijai, kura vairākus gadus dzīvoja bez valdības, vai Zviedrijai, kura jau ilgstoši cīnās par valdības izveidi. «Tā nav lieta ar ko lepoties – ka mēs esam beidzot kā tur, Rietumos.»
Runājot par to, vai Latvijā varētu būt ārkārtas vēlēšanas, Smiltēns atzīmē, ka šādas runas nepārtraukti pavīd. «Es domāju, ka JKP un KPV LV, saslēdzoties kopā, varētu cerēt uz mandātu palielinājumu, ja būtu ārkārtas velēšanas.»
Viņš uzskata, ka ārkārtas vēlēšanas būtu ļoti neizdevīgas Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), «jo viņi atrodas tādā kā uzticības kritumā». «Tāpat tās varētu būt neizdevīgas Jaunajai Vienotībai, jo viņi jau tā bija uz robežas – būt vai nebūt. Nacionālajai apvienībai (NA) tas neko neietekmē. Attīstībai/Par! (AP) varētu palikt turpat vai savākt balsis uz Jaunās Vienotības rēķina. Savukārt Saskaņai gan ārkārtas vēlēšanas nāktu par labu, jo viņiem sen nav bijis tik slikta rezultāta,» uzskata Smiltēns.
Jāatzīmē, ka LRA palika «aiz svītras» ar 4% procentiem. Uz jautājumu, vai šīs ārkārtas vēlēšanas varētu palīdzēt politiskajam spēkam iekļūt Saeimā, Smiltēns norāda: «Mums tagad ir iespējas iniciēt ārkārtas vēlēšanas, ņemot vērā, ka pret mūsu politisko spēku tika īstenoti rupji Satversmes pārkāpumi. Vēlēšanas nebija godīgas, nebija taisnīgas cīņas.»
Smiltēns stāsta, ka politiskais spēks 19.oktobrī ir guvis tiesas spriedumu, kas ļauj viņiem apstrīdēt 13.Saeimas velēšanas. «Partijā pašlaik notiek diskusijas, kā rīkoties. Mēs domājam, kādas valstiskas sekas tas atstātu.»
Matemātika ļoti nežēlīgi nospēlēja savu lomu vēlēšanās
Komentējot situāciju, kāpēc AP vēlas iesaistīt valdības veidošanā ZZS, kamēr divas līderu partijas saka stingru «nē», Smiltēns uzskata, ka AP, aptverot reālo situāciju, t.i., nepaņemot valdībā ZZS, baidās, ka dominance tiktu kādiem no šiem politiskajiem spēkiem – JKP un KPV LV.
Smiltēns atzīmē, ka sākotnēji AP politika bija tāda, ka viņi ļoti «profilējās» pret ZZS, kas, viņaprāt, jau sākotnēji ir bijis maldinājums pret vēlētāju.
«Nesen notikušajās 13.Saeimas vēlēšanas matemātika ļoti nežēlīgi nospēlēja savu lomu,» uzskata Smiltēns. Viņaprāt, ir izveidojušies divi politiskie bloki. Viens bloks ir KPV LV un JKP ar 32 balsīm. Otrs sastāv no AP, NA, JV ar 34 balsīm vai, ņemot klāt ZZS, ar 45 sēdvietām Saeimā. «Nevienam no šiem blokiem nav iespējams izveidot valdību vienam pašam. Jebkurš mēģinājums veidot mazākuma valdību ar Saskaņu būs pakļauts neveiksmei. Es domāju, ka arī sabiedrība nav gatava, ka Saskaņa tiktu faktiski iesaistīta lēmumu pieņemšanā.»
Smiltēns uzskata, ka vecā «shēmošanas politika» ir pastāvējusi no laika gala. «Šobrīd, es domāju, partijām jānoliek pie malas atšķirību meklēšana. Lai nebūtu «tamborēšanas» un «shēmošanas pa kaktiem», ir jāatrod kopēji saskarsmes punkti.»
Tāpat Smiltēns uzskata, ka šajā situācijā JV taktika ir būt ļoti piezemētiem, saprotot, ka nekas nenotiks. «Protams, spēlēt līdzi NA un AP – vienošanās ir acīmredzama viņu starpā. Tomēr viņi spēlē dubultspēli, saudzē savus reitingus, sakot, ka nav saistīti ar Bordāna valdības izgāšanu.»
Runājot par to, kādam, pēc Smiltēna domām, vajadzētu būt Latvijas premjerministram, viņš uzreiz uzsver, ka tas nedrīkstētu būt «cilvēks no malas». «Sabiedrība ir devusi [uzticības] mandātu, tā ir pareizā metode, kā izraudzīt valstsvīru. Ja premjeru izrauga no malas, kas nav ticis pat apspriests vēlēšanu procesā, tas ir vairāk nekā stipri dīvaini.»
Kā otru faktoru Smiltēns min, ka Latvijas premjeram būtu jābūt mierīgam un tādam, kas spēj sakārtot esošo haosu, kas spēj atrast saskarsmes punktus.
Lūdzot nosaukt, kuru politiķi Smiltēns redz kā nākamo premjeru, viņš konkrētu vārdu nemin, piebilstot, ka viņam būs ļoti interesanti noraudzīties, kuram Valsts prezidents dos iespēju mēģināt izveidot nākamo valdību.
