Latvijas ekonomikas perspektīvas saglabājas pozitīvas, taču šobrīd uzrādīto izaugsmes tempu tuvākajos gados būs grūti noturēt, pastāstīja banku analītiķi, komentējot piektdien, 30.novembrī, publiskotos datus par Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu trešajā ceturksnī.
Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Lija Strašuna sacīja, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijas ekonomika trešajā ceturksnī augusi par 4,7% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, kas ir vien mazliet lēnāk nekā liecināja ātrais novērtējums. «Divas papildu brīvdienas nedaudz bremzēja izaugsmi, jo, koriģējot pret darba dienu skaitu, IKP ir audzis par 5,3%, līdzīgi kā iepriekšējā ceturksnī,» viņa piebilda.
Strašuna atzīmēja, ka līdz ar būvniecības izaugsmes palēninājumu (līdz 10%) visstraujāk augošās nozares lauri šogad trešajā ceturksnī pienākas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) sektoram, kurā kāpums bijis turpat par 14%, tostarp tieši informācijas pakalpojumu nozare augusi par vairāk nekā 14% trešo ceturksni pēc kārtas. Tomēr, ņemot vērā arī nozaru lielumu, vislielāko pienesumu IKP izaugsmei trešajā ceturksnī deva transports, kur pieaugums bija par iespaidīgiem 8%. Šīs trīs nozares kopumā nodrošināja gandrīz pusi no kopējā ekonomikas pieauguma. Savukārt, divās lielākajās nozarēs, tirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā, izaugsme jau ir būtiski palēninājusies.
«Ņemot vērā strauju izaugsmi transportā un IKT sektorā, nedaudz pārsteidzoši redzēt vāju eksporta sniegumu, jo īpaši pakalpojumos. Iespējams, to mazina finanšu pakalpojumu eksporta kritums. Jāsaka, ka finanšu sektora pievienotā vērtība gan ir augusi, lai arī izskatās dažu īstermiņa faktoru dēļ. Vēl arvien sagaidāms, ka finanšu sektora sniegums šā gada beigās un nākamgad tomēr būs negatīvs nerezidentu apkalpojošā banku sektora turpmākas samazināšanas dēļ. Preču eksporta lēnāko izaugsmi nosaka vājāka izaugsme apstrādes rūpniecībā un sliktākas ražas sausas vasaras dēļ,» klāstīja Strašuna.
Viņa minēja, ka strauji augošas algas un noturīgs patērētāju noskaņojums veicināja mājsaimniecību patēriņa kāpumu, kas pat nedaudz paātrinājās. Turklāt straujāk auguši tēriņi atpūtas un kultūras pasākumiem, kas norāda uz labāku mājsaimniecību finanšu situāciju. Mājsaimniecību patēriņa izaugsmi nākamgad veicinās arī augoša interese par mājokļu kredītiem un mājokļu kredītportfeļa neliels kāpums.
Vēl arvien diezgan strauji aug investīcijas, ne tikai pateicoties būvniecībai, bet arī ieguldījumiem mašīnās un iekārtas, kur artavu sniedz arī jaunās lidmašīnas, piebilda Strašuna.
Viņa arī atzīmēja, ka Latvijas ekonomikas sprinta tempu noturēt būs grūti. «Sagaidāms, ka izaugsme no 4,5% šogad palēnināsies līdz 3% nākamgad. To noteiks gan izaugsmes palēnināšanas pasaulē un Eiropā, gan arvien izteiktāks darbaspēka trūkums un pieaugošas uzņēmēju izmaksas Latvijā. Nozaru dalījumā transporta straujā izaugsme bremzēsies, jo pašlaik to veicina daži īstermiņa faktori, piemēram, remonts Krievijas Ustjlugas ostā,» pauda Strašuna.
Savukārt SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja, ka laiks starp ātro novērtējumu un precizētajiem datiem ir devis statistiķiem iespēju 2018.gada trešajā ceturksnī uzrādīt nedaudz piezemētāku, taču joprojām strauju ekonomikas izaugsmi – 4,7%. Šāds kāpums ir šogad deviņos mēnešos kopumā.
«Lai arī kāpums ir iespaidīgs, teju pusi kāpuma veido būvniecības un nodokļu devums,» piebilda Gašpuitis.
Viņš norādīja, ka tuvākajos gados fokusā būs būvniecības sektors, kur parādās arvien izteiktākas pārkaršanas pazīmes. «Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmajiem diviem ceturkšņiem kāpums gan ir palēninājies līdz +10%. Nozarē algas kāpj griezdamās, no kā veidojas blakusefekti. Nozare sāk piesaistīt citu nozaru darbiniekus, gan viesstrādniekus, bet strauji augošo izmaksu dēļ atsevišķi projekti tiek iesaldēti. Turpmākajos divos gados Eiropas Savienības (ES) fondi turpinās ieplūst, kas noturēs aktivitāti gan nozarē, gan ekonomikā kopumā. Tādēļ jautājums ir par spējām audzēt jaudas, lai uzturētu izaugsmi un to, kā nozare adaptēsies vēlāk. Pieprasījums no citiem segmentiem būs, taču jautājums būs par elastību vadīt izmaksas un audzēt efektivitāti,» klāstīja Gašpuitis.
Tāpat viņš minēja, ka īpaši patīkami redzēt noturīgo izaugsmi informācijas un komunikāciju pakalpojumos, kas trešajā ceturksnī pieauguši par 14%. «Visticamāk, ka kāpums turpināsies arī nākamgad,» teica Gašpuitis.
Pēc viņa paustā, zināms pārsteigums ir arī straujais kāpums transporta un uzglabāšanas nozarē (+8%), kas pretēji gaidītajam šogad ir balstījusi izaugsmi. «Tranzīta sektora ilgtermiņa perspektīvas nav pārāk iepriecinošas,» piebilda SEB bankas makroekonomikas eksperts.
Gašpuitis norādīja, ka, sekojot globālajām un reģionālajām tendencēm, arī Latvijas ekonomikas apgriezieni palēnināsies. «Lai arī riski un nenoteiktība ir augusi, Latvijas ekonomikas perspektīvas saglabājas pozitīvas. Mājsaimniecību patēriņš būs viens no nozīmīgākajiem dzinuļiem. Situācija tam ir labvēlīga, darba tirgus un atalgojuma kāpuma dēļ. Daudz kas izrietēs no mājsaimniecību noskaņojuma un skatījuma uz nākotni, kas balstīsies ļoti iracionālos apsvērumos. Tāpat nozīmīgs faktors būs kapitāla izdevumi, ko stimulēs ES fondi, kaut gan uzņēmēju apetīte veikt ieguldījumus nākotnē varētu nedaudz iet mazumā ārējo apstākļu un augošo būvniecības izmaksu dēļ. Globālās konjunktūra būs krietni mazāk labvēlīga eksporta izaugsmei, kaut ir cerības, ka uzņēmēji spēs noķert pareizo vilkmi un apmērus pieaudzēt,» viņš sacīja.
SEB bankas makroekonomikas eksperts prognozēja, ka šogad IKP pieaugs par 4,3%, bet nākamgad – par 3,5%.
Savukārt Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš prognozēja, ka Latvijas IKP pieaugums šogad gaidāms 4,7% apmērā, bet nākamgad – nedaudz zem 4%.
Viņš minēja, ka par straujāk augošo nozari 2018.gada trešajā ceturksnī kļuva informācijas un sakaru nozare, kas vēl par procenta desmitdaļu palielināja iepriekšējā ceturkšņa tempu (13,6%). Savukārt celtniecības kāpuma straujākais posms ir aiz muguras un tās apmēri kāpa par 10,3% salīdzinājumā ar gandrīz trīsreiz straujākam tempam iepriekšējā periodā. Pievienotā vērtība trešajā ceturksnī gada laikā auga visās nozarēs, bet vislēnāk tirdzniecībā (+0,6%), krītoties svārstīgās vairumtirdzniecības devumam. Tāpat IKP kāpumu pamatīgi bremzēja apstrādes rūpniecība, kas pirms gada veiktajam apmēram spēja papildus pievienot vien 0,8%.
«Šogad kopumā straujāk augošā nozare būs celtniecība, kuras radītā pievienotā vērtība pieaugs gandrīz par piektdaļu, taču otrajā vietā pārliecinoši izvirzījusies informācijas un sakaru nozare, kurā kāpums varētu būt apmēram ducis procentu. Citas nozares tālu atpaliek, bronzas medaļas iegūšanai nozaru sacīkstē varētu pietikt ar apmēram 6% kāpumu, ko varētu panākt viesnīcu un restorānu nozare. Liels nepatīkams pārsteigums šogad ir bijusi apstrādes rūpniecība, kurai šobrīd ir grūti pretendēt uz vairāk nekā 3% kāpumu. Turpretim lielākais patīkamais pārsteigums ir transports, kurā izaugsme, visdrīzāk, pārsniegs 4%, vairāk nekā gaidīja gandrīz jebkurš,» pauda Strautiņš.
Viņš norāda, ka izaugsme nākamgad varētu piebremzēties apmēram par procentpunktu. «Iespējami ir gan arī ļoti atšķirīgi scenāriji. Šā gada sākumā visi zināja, ka izaugsme bremzēsies, taču tas nav noticis. Varbūt nenotiks arī 2019.gadā – var uzzīmēt diezgan ticamu nākotnes stāstu, kurā turpinām augt gandrīz par 5% vēl vairākus gadus. Ja kāds cilvēks domā, ka Latvijas ekonomikā kaut kas nav iespējams, viņš vienkārši vēl nav nodzīvojis pietiekami ilgi. Taču līdzšinējā izaugsmes tempa noturēšana nav bāzes scenārijs,» uzsvēra Strautiņš.
BNN jau vēstīja, ka Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, pieaudzis par 4,7%, salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu. Arī 2018.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, pieaudzis par 4,7%, bet atbilstoši izlīdzinātājiem datiem kāpums bijis par 5,3%.