Valsts kontroles (VK) revīzijā par skolēnu pārvadājumiem norādītie trūkumi pamatā ir vērsti uz seku konstatāciju, nevis uz to cēloņu analīzi, pauda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis (LZS).
Viņš skaidro, ka pašvaldības, organizējot skolēnu pārvadājumus, ņem vērā apstākļu kopumu – ceļu stāvokli, skolu attālumu, sabiedriskā transporta tīklu un kursēšanas grafiku un pats galvenais – lai neviens bērns nepaliktu uz ielas.
«Izvērtējot visus šos apstākļus, top arī skolēnu pārvadāšanas maršruti, kas kādreiz nozīmē arī garāku laika posmu ceļā. Pašvaldības skolēnu pārvadājumu organizēšanu pārskata ikdienas darbā – mainās skolēnu skaits, iespējams, citi apstākļi, bet bērna vajadzībām jebkurā situācijā jāpaliek pirmajā vietā,» pauž Kaminskis.
Viņš atzīmē, ka revīzijā netiek norādīts, ka valstī maršruta tīkls kopš 2007.gada, kad tika pieņemts Sabiedriskā transporta likums, tiek organizēts bez ekonomiskā pamatojuma. Rezultātā ik gadu veidojoties 10 līdz 15% finansējuma deficīts, ko pilnībā vai daļēji sedz no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem.
«LPS regulāri aicinājusi atbildīgās ministrijas – Finanšu un Satiksmes – pārskatīt sabiedriskā pakalpojuma dotācijas bāzes noteikšanas principus, jo apzināti samazinot sabiedriskā transporta pakalpojumu bāzi, tiek samazināta sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, tostarp, skolēnu pārvadājumiem. Šī sistemātiskā nepilnība liek pašvaldībām izveidot un uzturēt savu autotransporta parku ar vairāk nekā 400 vienībām, izstrādājot papildu maršrutu tīklu,» norāda priekšsēdis.
Tāpat viņš vērš uzmanību uz VK norādi, ka tikai atsevišķos gadījumos skolēni izglītības iestādēs nokļūst, izmantojot sabiedriskā transporta pakalpojumus. Taču, Kaminska ieskatā, tajā pašā laikā neesot noskaidrots, kāpēc valsts nepilda Sabiedriskā transporta pakalpojuma likumā noteiktās prasības, kas nosaka, ka maršruta tīklu veido, lai apmierinātu iedzīvotāju pieprasījumu pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem un nodrošinātu iespēju apmeklēt izglītības iestādes, ārstniecības iestādes, darbavietas, valsts un pašvaldību institūcijas to darba laikā.
Kaminskis arī norāda, ka līdz šim neviena uzraugošā valsts institūcija nav izvērtējusi vai Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam fiksētais rādītājs, ka tiks nodrošināta sabiedriskā transporta pakalpojumi tādā līmenī, ka pagasti tiks savietoti ar novadu centriem vismaz divas reizes dienā, spēj nodrošināt arī skolēnu pārvadājumus. Tāpat neesot izvērtēts, kādēļ šis rādītājs netiek pildīts.
«Neapšaubāmi, skolēnu drošība ir prioritāte, par ko LPS norādījusi jau gadiem, ilgstoši uzsverot, ka pamatjautājums ir valsts vietējo un pašvaldību autoceļu kritiskais stāvoklis. To remontdarbu finansēšanai pašvaldībās mērķdotāciju apjoms nesasniedz pat pusi no pirmskrīzes laika. Rezultātā vairāk nekā 40% valsts vietējo un pašvaldību autoceļu tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs. Taču, pildot Izglītības likuma prasības pašvaldībām skolēnu, pārvadājumi ir jānodrošina,» pauž pašvaldību pārstāvis.
Vienlaikus LPS atzinīgi vērtējot VK viedokli, ka skolēnu pārvadājumu plānošanu un īstenošanu, pašvaldībām būtu iespējams organizēt, izvērtējot dažādas alternatīvas, jo «tas dzīvē arī tiek darīts, visbiežāk bērna vajadzības liekot augstāk par finansiālo pamatojumu».
Tāpat LPS uzskata, ka izmantojami abi transporta pakalpojumi veidi – skolēnu un sabiedriskā transporta, jo jau iepriekš konstatēts, ka pastāv risks, ka pārņemot skolēnu maršrutus, ieņēmumi no biļešu pārdošanas nesegs papildu izdevumus.
Pašvaldības uzskata, ka nekavējoties būtu jāizstrādā mehānisms sadarbībai starp Satiksmes ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, plānošanas reģioniem un pašvaldībām skolēnu pārvadājumu plānošanā.
Tāpat būtu nepieciešams izvērtēt iespējamos normatīvo aktu grozījumus, kas pašvaldībām dotu iespējas legāli kompensēt izdevumus privātām personām nokļūšanai uz mācību iestādi, vietās, kur valsts nespēj nenodrošināt optimālus sabiedriskā transporta pakalpojumus.
Savukārt Autotransporta direkcija BNN informē, ka valstī ir nepieciešams organizēt un nodrošināt gan reģionālos sabiedriskā transporta pakalpojumus, gan arī skolēnu pārvadājumus. Situācijās, kad pašvaldību organizētie skolēnu pārvadājumi dublē reģionālos sabiedriskā transporta pakalpojumus, tie ir integrējami reģionālajā maršrutu tīklā. Taču gadījumos, kad pašvaldību organizētie skolēnu pārvadājumi ir lietderīgi un pamatoti, tie ir jāsaglabā un uzmanība jāpievērš šādu pārvadājumu drošībai.
«Jautājums par skolēnu pārvadājumu integrēšanu reģionālajā maršrutu tīklā tajos maršrutos, kur tas būtu lietderīgi, ir Autotransporta direkcijas dienas kārtībā kopš 2015.gada. Autotransporta direkcijas mērķis ir organizēt un veidot loģisku, optimālu pasažieru reģionālo pārvadājumu sistēmu un novērst pašvaldību skolēnu pārvadājumu dublēšanu ar reģionālajiem maršrutiem, tādejādi sekmējot racionālu valsts un pašvaldības budžeta līdzekļu izlietošanu. Pārvadājumu maršrutu dublēšana vienlaikus ir arī drauds reģionālo maršrutu slēgšanai, jo pasažieri no sabiedriskā transporta migrē uz skolēnu autobusiem. Attiecīgi samazinoties pasažieru skaitam reģionālajos maršrutos, samazinās ieņēmumi un palielinās pieprasījums pēc lielākas valsts dotācijas. Līdz ar to, maršruti, pēc kuriem nav pieprasījuma, tiek slēgti. Vienlaikus jāatzīst, ka visos gadījumos skolēnu pārvadājumu integrēšana reģionālajā maršrutu tīklā nav iespējama vai lietderīga, un to nosaka gan apdzīvotības blīvums un ceļu infrastruktūra, gan izveidotais reģionālais maršrutu tīkls,» šādu ieskatu skolēnu un reģionālo pārvadājumu problemātikā sniedz Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.
«Mēs regulāri uzrunājam pašvaldības un tajos gadījumos, kad tas ir iespējams, aicinām skolēnu pārvadājumus iekļaut reģionālajā maršrutu tīklā. Vienlaikus, no savas puses, pielāgojam reģionālo autobusu kursēšanas laikus un pieturvietas skolēnu vajadzībām. Paldies tām pašvaldībām, kuras ir atsaukušās mūsu aicinājumam un tos skolēnu maršrutus, kuri pārklājas ar regulāro pasažieru pārvadātāju maršrutiem un reisu izpildes laikiem, aizstājušas ar sabiedriskā transporta reisiem vai arī mazinājušas skolēnu pārvadājumu apjomus. Piemēram, šogad Talsu, Kārsavas, Saldus, Gulbenes, Limbažu, Priekuļu, Raunas, Jēkabpils novados pašvaldības organizētie skolēnu pārvadājumi ir aizstāti ar reģionālajiem reisiem,» stāsta Godiņš.
Tomēr ir pašvaldības, kas joprojām turpina dublēt sabiedrisko transportu. Godiņš pievienojas Valsts kontroles paustajam un aicina tās pašvaldības, kur tas ir lietderīgi un iespējams, skolēnu pārvadājumus iekļaut reģionālajā maršrutu tīklā, tādējādi risinot Valsts kontroles revīzijā atklātās un izgaismotās problēmas: ilgo laiku, kas pašvaldību autobusos jāpavada skolēniem, braucot uz skolu vai pēc stundām gaidot skolēnu autobusu, skolēnu pārvadājumu dublēšanu ar reģionālo sabiedrisko transportu, skolēnu pārvadājumu drošību pašvaldības autobusos, resursu racionālu izlietošanu.
Jau vēstīts, ka VK revīzijā par pašvaldību rīcību, nodrošinot skolēnu pārvadājumus, konstatējusi, ka pašvaldību organizētajos skolēnu pārvadājumos nav izpratnes par bērnu atšķirīgajām situācijām un vajadzībām.
«Pašvaldībām organizējot skolēnu pārvadājumus, pārsvarā tiek izvēlēts viens risinājums visiem, un izvēles pamatā nereti ir konkurence ar kaimiņu pašvaldībām par skolas bērniem un naudu, kas seko skolēniem, nevis izpratne par bērnu atšķirīgajām situācijām un vajadzībām. Neracionālās un nepārdomātās skolēnu pārvadājumu organizēšanas dēļ skolēni ir spiesti ceļā uz un no skolas pavadīt ļoti ilgu laiku. Tas atstāj negatīvu ietekmi uz skolēnu veselību un mācību procesa kvalitāti. Šāda pieeja skolēnu pārvadājumu plānošanai atstāj rūpes par bērnu drošību un viņiem pieejamās izglītības kvalitāti otrajā plānā, kas nav pieļaujami,» norāda VK.