Pasaule kļūst arvien sarežģītāka un atvērtāka, tajā ir ļoti nevienāda dzīves situācija un regulējumi, par ko ANO līmenī sarunas notiek jau ilgāku laiku. Dokuments Globālā deklarācija par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju nav juridiski saistošs, bet drīzāk kā politiska apņemšanās, norāda Ārlietu ministrijas Komunikācijas direkcijas vadītājs Gints Jegermanis.
ANO migrācijas deklarācija nav pakts, bet dokuments, kas iztirzā globālās migrācijas jautājumus. Tā ir globāla deklarācija, kas apņemas risināt visus ar migrāciju saistītos jautājumus, kuru ir milzīgs daudzums, un kolektīvi vienoties par principiem un noteikumiem, intervijā Latvijas Radio skaidro Ārlietu ministrijas Komunikācijas direkcijas vadītājs.
Ir ļoti daudz neskaidras informācijas par migrācijas procesiem, bet ar šīs deklarācijas pieņemšanu valstis varēs dalīties ar tām pieejamajiem datiem. Tāpat deklarācijā ietverti punkti, kas paredz novērst cilvēktirdzniecību, migrantu kontrabandu. Deklarācijas 23 punkti skar visus līmeņus, kas saistīti ar cilvēkiem migrācijas procesā, stāsta Jegermanis. Viņš uzsver, ka Eiropas Savienības (ES) valstīs migrācija ir regulēta un saprotama, bet ir daudzas valstis, kur procesi ir nesakārtoti, tādējādi deklarācija, ja tā tiks pieņemta, būs ceļš uz globāliem risinājumiem šajos jautājumos.
Vaicāts, kādas saistības deklarācija uzliek Latvijai, ĀM pārstāvis norāda, ka «šis dokuments nav juridiski saistošs, ANO deklarācijas un rezolūcijas ir tikai politiskas apņemšanās. Dokuments uzsver, ka valstīm ir tiesības pašām noteikt savu migrācijas politiku. kā arī migrantu kategorijas – bēgļus, patvēruma meklētājus, nelegālos imigrantus.»
Paredzēts, ka tiks rīkots deklarācijas pārskata forums, kas norisināsies reizi četros gados.
Minētā deklarācija izraisījusi plašas diskusijas sabiedrībā, piemēram, portālā Manabalss.lv tiek vāktas balsis gan par, gan pret to.
Tikmēr partijas Latvijas Attīstībai Jaunatnes nodaļa (LAJN) izplatītajā paziņojumā norāda, ka «pievienošanās šim dokumentam palīdzēs Latvijai ievērojami uzlabot sadarbību ar citām valstīm migrācijas politikas jomā, preventīvi novērst nelegālo migrāciju un apkarot cilvēktirdzniecību, kā arī aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju tiesības ārvalstīs. Tāpat, ANO Migrācijas pakts uzsver migrantu un bēgļu tiesības uz vienādām vispārējām cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kas bieži tiek brutāli pārkāptas attiecībā uz šīm grupām.»
«ANO Migrācijas pakts balstīts jau esošos starptautiskos nolīgumos, kurus Latvija ir ratificējusi, turklāt tas saskan gan ar Latvijas Migrācijas politikas koncepciju, gan ar tikko pieņemto Diasporas likumu un lieliski iekļaujas kopējā Eiropas Savienības migrācijas politikā. Jāatzīmē, ka paktam ir rekomendējošs, nevis juridiski saistošs raksturs. Parakstot šo deklarāciju, lēmumi par tās īstenošanu paliek Latvijas kompetencē,» saka LAJN valdes loceklis Antons Gusevs
LAJN kategoriski nosoda Saeimā iesniegto rezolūciju Par nepievienošanos ANO globālā drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas paktam un mudina deputātus to noraidīt. Kā apgalvo drošības pētnieks Mārtiņš Hiršs un migrācijas pētniece Agnese Lāce, gandrīz katrā rezolūcijas teikumā ir nepatiesa informācija. Rezolūcija sastāv no pārspīlējumiem, sagrozījumiem un apgalvojumiem, kas ir pilnīgi pretēji reālajam pakta saturam, uzskata pētnieki.
Kā zināms, 10. un 11.decembrī par šo dokumentu ir paredzēta galīgā vienošanās ANO konferencē Marokas pilsētā Marakešā. Šo deklarāciju iepriekš nav atbalstījušas ASV, Austrija, Austrālija, Bulgārija, Čehija, Ungārija, Izraēla un vēl citas valstis. Savukārt Latvijas kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva paktam paudušas atbalstu.