Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) šonedēļ paziņoja, ka no darba valdībā atbrīvojis izglītības ministri, pret kuru viņas nozarē vērsta asa kritika par pedagogu atalgojuma reformu. Darbs negaidīti uzteikts arī Lietuvas kultūras ministrei un vides ministram.
Valdības vadītājs skaidrojis, ka joprojām uzticas izglītības ministrei Jurgitai Petrauskienei, kultūras ministrei Liānai Ruokītei-Jonsonei (Liana Ruokytė-Jonsson) un vides ministram Ķēstutim Navickam (Kęstutis Navickas). Tomēr viņs vēlas tos nomainīt, lai dotu jaunu grūdienu reformām, kas pašlaik tiek īstenotas izglītības, kultūras un vides nozarē.
Šādu Sverneļa rīcību, visticamāk, negaidīja neviens. Arī ne Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaitė), kurai premjerministrs grasās iesniegt ministru atbrīvošanas dokumentus. Viņa norādījusi, ka viņai nav šaubu par izglītības ministres nomaiņu, bet prezidente sagaida argumentus, kādēļ par neatbilstošiem amatam atzīti divi pārējie valdības locekļi.
Šonedēļ notika Skverneļa un Grībauskaites tikšanās. Pēc tās prezidentes preses pārstāve Daiva Ulbinaite (Daiva Ulbinaitė) pavēstījusi: «Prezidente uzklausīja premjerministru un arī runāja ar ministriem. Prezidente drīzumā pieņems lēmumu [vai apstiprināt lēmumus par atbrīvošanu no amata]».
Strīdīgā izglītības reforma
Lietuva 2018.gadā skolās un pirmskolas mācību iestādēs ieviesa jaunu pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeli. Ja iepriekš pedagogu atalgojums tika aprēķināts pēc vadīto mācību stundu kopskaita, tad jaunais modelis paredz, ka pedagoga štata vieta tam nozīmē gadā nostrādāt 1 512 stundas. Šo skaitu veido trīs daļas, proti, kontaktstundas, gatavošanās kontaktstundām un piedalīšanās ar kontaktstundām nesaistītā skolas darbā.
Lietuvas Izglītības darbinieku arodbiedrībai (LIDA) jaunais modelis nav pieņemams, tā ir sarīkojusi pedagogu streiku, kas ilgst jau četras nedēļas, un, kā arodbiedrības vadība pastāstīja portālam BNN, sarunas ar Lietuvas Izglītības un zinātnes ministriju vēl neesot sāktas, jo ministrija nepiekrīt pedagogu prasībām.
LIDA iestājas par to, lai tiktu mainīts jaunais pedagogu algu modelis. Tās ieskatā vienai skolotāja štata vietai ir jāparedz nedēļā ne vairāk kā 18 kontaktstundas, kurās pedagogs strādā ar skolēniem klātienē, un 18 stundas, kuras pedagogs strādā bez skolēniem, piemēram, pārbaudot mājasdarbus.
«Otra lieta, uz ko mudinām, ir pedagogu algu palielināšana par 20% no jaunā gada, nevis no 2020.gada, kā to piedāvājusi valdība. Mēs arī vēlamies klasēs mazāk skolēnus. Un trešais, mēs vēlamies, lai bērnudārza pedagogiem tiktu maksāts vairāk par to gatavošanos stundām,» sarunā ar BNN skaidroja LIDA priekšsēdētāja vietniece Erika Leipute-Stundžiene (Erika Leiputė-Stundžienė).