ANO klimata pārmaiņu konferencē Polijā izgaismojušās dziļas domstarpības starp bagātām un nabadzīgām valstīm, kā arī starp naftas eksportētājām un salu valstīm, kuras pamazām grimst Klusajā okeānā, par to, kā tieši rīkoties, lai cilvēce, strādājot kopā, samazinātu oglekļa dioksīda izplūdes.
Kā vēsta amerikāņu ziņu aģentūra AP, ceturtdien, 6.decembrī, lielākie redzamie problēmu jautājumi, kuri jāatrisina līdz konferences beigām 14.decembrī, bija:
1) Cik pielaidīgiem būt pret jaunattīstības valstīm attiecībā uz oglekļa dioksīda izmešu mērīšanu un centieniem šos izmešus samazināt? Vides aktīvisti uzskata, ka pret Brazīliju un Ķīnu, kura ir pasaulē lielākā klimata piesārņotāja, būtu jāattiecas citādi kā pret nabadzīgām valstīm, kam nav iespēju veikt precīzus siltumnīcefektu veidojošo gāzu izplūdes mērījumus.
2) Vairākas naftas eksportētājvalstis iestājas pret priekšlikumu skaidri paust, kā konkrēti ir iespējams apturēt klimata nepārsniedzot sevišķi bīstamo 1,5 grādu C atzīmi. Klimata pārmaiņu starpvaldību panelis, kur strādā zinātnieki no daudzām pasaules valstīm, ir nācis klajā ar vides politikas vadlīnijām. Tās paredz līdz 2050.gadam gandrīz pilnībā atteikties no akmeņogļu, naftas un dabasgāzes izmantošanas.
3) Visbeidzot, jaunattīstības valstis neapmierina bagāto valstu atteikšanās apsolīt finansiālu atbalstu nabadzīgām valstīm, kam sevišķi dārgi izmaksā cīņa ar klimata pārmaiņu sekām. Eiropas Savienības valstis pagaidām nedod šādu solījumu, skaidrojot, ka nevar paredzēt budžeta tēriņus ilgāk kā pāris gadus uz priekšu.