Valsts prezidents Raimonds Vējonis tuvākajā laikā uzsāks konsultācijas ar politiskajām partijām par jaunu Ministru prezidenta amata kandidātu, BNN informē Valsts prezidenta kanceleja.
Vienlaikus Vējonis pauž uzskatu, ka vēl aizvien vērojamas partiju un personu ambīciju izpausmes, otrajā vietā atstājot valsts intereses. Tas neveicina iespējas panākt vienošanos par atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam.
«Neskatoties uz vairākkārtējiem mēģinājumiem, arī Aldim Gobzemam tomēr nav izdevies iegūt parlamenta vairākuma atbalstu savai kandidatūrai Ministru prezidenta amatam. Tāpēc jau tuvākajā laikā tikšos ar parlamentā ievēlēto politisko partiju frakciju vadītājiem, lai pārrunātu politisko partiju redzējumu par turpmāko valdības veidošanas procesu, tajā skaitā iespējamo atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam,» norāda Valsts prezidents.
Viņš uzdevis sagatavot rīkojumu, ar kuru atzīs par spēku zaudējušu savu aicinājumu Gobzemam izveidot Ministru kabinetu, paužot nožēlu par politisko partiju nespēju vienoties par atbalstu Gobzema veidotajai valdībai.
BNN jau vēstīja, ka Vējonis atsauks politiķa, KPV LV pārstāvja Alda Gobzema nomināciju premjera amatam.
Kā pirmdien, 10.decembrī, skaidroja Valsts prezidents, tikšanās laikā kopīgi secināts, ka pašreizējā brīdī, iztekot dotajam divu nedēļu termiņam, Gobzema kandidatūrai nav vairākuma atbalsta.
Taujāts, vai Gobzema nominēšana nav bijusi kļūda, Vējonis atbildēja noraidoši, skaidrojot, ka vēlēšanas notiek, lai tiktu ievēlētas politiskās partijas un tās pārstāvētu noteiktu sabiedrības daļu.
«Es vadījos pēc sabiedrības dotā mandāta konkrētajai politiskajai partijai un konkrētajam Ministru prezidenta kandidātam. Tāpēc vēlos teikt viņam paldies, ka viņš piekrita šajā nebūt vieglajā situācijā uzņemties valdības veidošanas procesu. Tas diemžēl noslēdzās bez rezultāta,» piebilda Valsts prezidents.
Gobzems pirmdien, 10.decembrī, tikās ar prezidentu un bija iecerējis iepazīstināt viņu ar trim situācijas redzējumiem. Politiķis pirms sarunas ar prezidentu neatklāja, kādus jaunus valdības veidošanas modeļus paredz šie trīs scenāriji.
Prezidents Gobzemu premjera amatam nominēja 26.novembrī. Vējonis Gobzemam deva divas nedēļas laika, lai viņa veidotā valdība varētu iegūt vairākuma atbalstu, būtu zināmi ministri un jaunās valdības paveicamie galvenie darbi.
Gobzemam izveidot valdību nav izdevies. Sākotnēji sarunās par valdību bija iesaistītas sešas partijas, bet tad Gobzems no sarunām izslēdza apvienību Attīstībai/Par!. Tad Gobzems nāca klajā ar potenciālā valdības sastāva sākotnējo variantu, visvairāk ministru posteņu piedāvājot Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), kurai būtu jāpārkāpj pašas noteiktā «sarkanā līnija» un valdībā jāsastrādājas ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).
JKP sadarboties ar ZZS nebija gatava, tāpēc dažas dienas vēlāk Gobzems jau piedāvāja «plānu B» – atsauca sākotnējo piedāvājumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un pauda, ka piedāvās partijām atbalstīt «bezpartejisku profesionāļu veidotu valdību». Gobzema plāns neguva citu partiju atbalstu.
Gobzems bija otrais nominētais premjera amata kandidāts, kurš mēģināja izveidot valdību. Iepriekš prezidents bija uzticējis valdības veidošanu JKP līderim Jānim Bordānam. Taču pēc nedēļu ilgiem JKP centieniem vienoties par iespējamo Bordāna valdību un tās darbiem vairākas partijas nolēma izstāties no šīm sarunām. Ņemot to vērā, prezidents Bordāna nomināciju atsauca.