Apvienoto Nāciju organizācijā (ANO) iesniegts Latvijas kārtējais ziņojums par konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu izpildi, informē Ārlietu ministrijā (ĀM).
Saskaņā ar Konvencijas 18.pantu Konvencijas dalībvalstis ANO ģenerālsekretāram iesniedz ziņojumus par paveikto Konvencijas normu ieviešanā.
«Latvijas Republikas konsolidētais ceturtais, piektais, sestais un septītais kārtējais ziņojums par Konvencijas izpildi laikā no 2005.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.decembrim (Ziņojums) sniedz informāciju par dzimumu līdztiesības mehānismu Latvijā, dzimumu līdztiesības veicināšanas pasākumiem, sieviešu lomu ģimenē un sabiedrībā, vardarbības ģimenē izskaušanu, cīņu ar cilvēku tirdzniecību, prostitūcijas samazināšanu, dzimumu stereotipu izglītībā mazināšanu, vienlīdzīgām iespējām darba tirgū, veselības aprūpes informācijas un pakalpojumu pieejamību un citiem jautājumiem,» norāda ministrijā.
Lai nodrošinātu ANO ar vispusīgu informāciju par Konvencijas ieviešanu Latvijā un nodrošinātu nevalstisko organizāciju iesaisti, ĀM aicina nevalstiskās organizācijas savu viedokli par Ziņojumā iekļauto informāciju un Latvijā esošo situāciju sieviešu diskriminācijas izskaušanas jomā iesniegt nepastarpināti ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejas sekretariātā.
Ziņojumu sagatavoja ĀM sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Tieslietu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministriju un Veselības ministriju. Savu viedokli Ziņojuma izstrādē sniedza tiesībsargs. Ziņojums tika izskatīts un apstiprināts Ministru kabinetā 16.oktobrī. Ziņojums pieejams latviešu un angļu valodā Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē.
Jau ziņots, ka valdība šā gada 16.oktobrī apstiprināja ziņojumu par ANO 1979.gada konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu izpildi Latvijā.
Atbilstoši ikgadējiem pētījumiem, ko veic ANO vai citas starptautiskas organizācijas, dzimuma līdztiesības jomā vispārējais sieviešu stāvoklis Latvijā pasaules un Eiropas kontekstā ir uzskatāms par labvēlīgu, teikts ĀM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā valdībai.
Ministrijas informatīvais ziņojums vēsta par speciālistu mācībām un sabiedrības izpratnes veicināšanas pasākumiem, dzimumu līdztiesības mehānismu, mazākumtautību sieviešu un gados vecāku sieviešu stāvokli, sieviešu lomu ģimenē un sabiedrībā, vardarbības ģimenē izskaušanu, cīņu ar cilvēku tirdzniecību, prostitūcijas samazināšanu, situāciju par sievietēm vadošos amatos, dzimumu stereotipiem izglītībā, vienlīdzīgām iespējām darba tirgū, veselības aprūpes informācijas un pakalpojumu pieejamību un citām jomām.
Attiecībā uz vardarbības ģimenē izskaušanu norādīts, ka no 2014.gada 31.marta līdz 2017.gada 31.decembrim Valsts policija ir pieņēmusi 1 042 lēmumus par varmākas nošķiršanu, Pašvaldības policija – 36. Savukārt tiesas ir pieņēmušas 2 339 lēmumus par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, nosakot pienākumu varmākam atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo aizsargājamā persona un aizliegumu atgriezties un uzturēties šajā mājoklī.
Darbs ar vardarbības pret sievieti mazināšanu joprojām ir viens no lielākajiem dzimumu līdztiesības politikas izaicinājumiem, teikts ziņojumā. Latvijas situāciju raksturojot visai augsta, virs vidējiem ES rādītājiem, vardarbības pret sievietēm izplatība un augsta tolerance pret vardarbību gan sabiedrībā kopumā, gan speciālistu vidū. Vardarbība pret sievietēm ģimenē rada arī būtisku slogu veselības aprūpes sistēmai, uzsvērts ziņojumā.
2016.gadā nogalinātas vismaz 22 sievietes – piecas sievietes nogalināja to laulātais vai dzīvesbiedrs, 17 sievietes – citi radinieki. 2016.gadā vismaz 44 sievietes cietušas no dažāda smaguma miesas bojājumiem, ko izdarījuši dzīvesbiedri vai laulātie. Savukārt 36 vecāki vai audžuvecāki cietuši no dažāda smaguma miesas bojājumiem, ko izdarījuši to bērni, bet 13 pilngadīgi bērni cietuši no dažāda smaguma miesas bojājumiem, ko izdarījuši to vecāki. 2015.gadā trīs vīrieši cietuši no vieglajiem miesas bojājumiem, ko izdarījušas laulātās vai dzīvesbiedres, bet 2016.gadā – cietuši 19 vīrieši. Salīdzinot ar cietušajiem vīriešiem, sievietes cieta no smagākas dzīvesbiedru vai laulāto vardarbības, secināts ziņojumā.
Tikmēr attiecībā uz cilvēku tirdzniecību skaidrots, ka 2014.gadā Valsts policija atklājusi 16 noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību, personu nosūtīšanu seksuālai izmantošanai, ļaunprātīgu personu nodrošināšanu ar iespēju iegūt tiesības uzturēties ES dalībvalstīs, sutenerismu un pornogrāfiska rakstura materiālu izmantošanu vai izplatīšanu. 2015.gadā tika atklāti 23 šāda rakstura noziedzīgi nodarījumi, 2016.gadā – 37, bet pērn – 81.
Strādājot pie prostitūcijas samazināšanas, par sutenerismu 2014.gadā kriminālvajāšanas uzsākšanai uz prokuratūru nosūtītas 11 krimināllietas, 2015.gadā – septiņas, 2016.gadā – četras krimināllietas, bet viens kriminālprocess izbeigts. Tikmēr 2017.gadā par sutenerismu Valsts policijā sākti astoņi kriminālprocesi, kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtītas sešas krimināllietas, bet par atklātiem tiek uzskatīti seši kriminālprocesi.
Vērtējot dzimumu proporciju Latvijas ierēdniecībā, secināts, ka tā 2016.gadā salīdzinājumā ar 2013.gadu ir saglabājusies nemainīga. Savukārt saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem 2016.gada janvāra beigās Latvijā kopumā bija nodarbināti 11 272 ierēdņi, no tiem 76% sieviešu un 24% vīriešu.
Turklāt 2015.gadā Latvija ieņēma pirmo vietu starp ES dalībvalstīm ar augstāko sieviešu īpatsvaru biržā kotēto uzņēmumu padomju locekļu sastāvā. Savukārt sieviešu – zinātnieku īpatsvars Latvijā 2013.gadā vēl aizvien ir visaugstākais Eiropā – 52%, kas ir arī ievērojami augstāks nekā vidēji ES – 33%.
Informācija par vienlīdzīgām iespējām darba tirgū liecina, ka 2017.gadā vīriešiem ar augstāko izglītību vecuma grupā 20-64 gadi nodarbinātības līmenis bija pieaudzis līdz 89,1%, savukārt sievietēm – 85,9%. Laikā no 2010.gada līdz 2017.gadam gan vīriešu, gan sieviešu nodarbinātības līmenis ir audzis, savukārt bezdarba līmenis – samazinājies, norādīts ziņojumā.