Vācijas vēstnieks: darba tirgus atvēršana neradīs lielu darbaspēka aizplūšanu no Latvijas

Eiropas Savienības darba tirgus atvēršana šīk gada 1.maijā neizraisīs ievērojamu darbaspēka aizplūšanu no Latvijas, uzskata Vācijas vēstnieks Latvijā Klauss Burkharts.

Lai gan 90% no aptaujātajiem vācu uzņēmējiem Latvijā uzskata, ka gaidāma speciālistu izceļošana no Latvijas, tomēr vēlētos vēlreiz skaidri norādīt – lai strādātu Vācijā, jābūt ļoti labām vācu valodas zināšanām un augstai kvalifikācijai, un šajā ziņā Latvijai nāksies konkurēt ar pārējām jaunajām ES dalībvalstīm, sacīja Burkharts.

Vēstnieks uzsvēra, ka ekonomisko situāciju Latvijā vācu uzņēmēji vērtē ļoti labi un saredz attīstības perspektīvas.

Protams, nevar apgalvot, ka darbaspēka aizplūšanas nebūs vispār, jo ES mērķis ir izveidot vienotu darba tirgu visā ES. Tomēr ļoti lielas aizplūšanas nebūs, jo bez materiālajiem faktoriem nozīmīgi ir arī sociālās vides faktori un cilvēki vienmēr labāk jūtas mājās. Ja mājās cilvēks var strādāt samērā materiāli nodrošinātā situācijā, tad viņš labāk izvēlēsies strādāt savās mājās, piebilda Burkharts.

Viņaprāt, ja alga ārzemēs nav pārmērīgi augstāka, tad izbraukušie speciālisti pēc kāda laika atgriežas atpakaļ. Arī no Vācijas daudzi speciālisti ir izbraukuši uz citām ES valstīm, bet pēc kāda laika atgriežas, piebilda Burkharts.

Ja Latvijā sāk trūkt kvalificēta darbaspēka, tad uzņēmēji cenšas šo situāciju mainīt un piesaistīt šādu darbaspēku, sacīja Burkharts.

Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā, Lietuvā šā gada Baltijas valstu tirgus konjunktūras aptaujā piedalījās kopumā 97 uzņēmumi. 32 no aptaujātajiem vācu uzņēmumiem strādā Igaunijā, 29 – Latvijā un 26 Lietuvā. 60% no aptaujātajiem uzņēmējiem pārstāvēja pakalpojumu jomu, bet pārējie – rūpniecību, enerģētiku, tirdzniecību un būvniecību.