Latvijā vairāku pašvaldību, īpaši Rīgas, izveidoto uzņēmumu dēļ, valsts ekonomika ir sadalīta «ciltīs», kuras «velk deķi katra uz savu pusi», neaizdomājoties, ko tas nodara ekonomikai un cik ļoti valsts no tā stagnē, intervijā BNN pauž Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama. Tas liek domāt, ka daudzu augstākā līmeņa publisku personu izpratnē monopols joprojām ir labākais veids, kā pārvaldīt valsti – tāda «padomju» domāšana. Šī iemesla dēļ pieaug korupcijas riski. Turklāt pastāv nopietnas bažas, ka pašvaldības, veicinot priekšrocības saviem uzņēmējiem un ietekmējoties no ārējas politiskās labvēlības, neizvēlas profesionālākos, efektīvākos risinājumus.
Latvijā Valsts un pašvaldību iesaiste uzņēmējdarbībā ir ļoti izteikta, un pēdējos gados šī tendence pieaug – sevišķi pēckrīzes situācijā. Valsts uzņēmumu īpatsvars vienmēr ir bijis liels Latvijas ekonomikā, tomēr ar Konkurences likuma starpniecību ir izdevies to izskaust tik daudz, lai vismaz būtu skaidrība, kas ir un kas nav atļauts, stāsta Ābrama.
KP ieskatā, izteikta problēma ir ar tiem pašvaldību uzņēmumiem, kuri nav dominējošajā stāvoklī tirgū – uz kuriem nevar attiecināt Konkurences likuma normu par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu. «Šeit ir tāda pilnīga brīva teritorija – daru, ko gribu, daru, kā pašvaldība grib. Tomēr ar šādu domāšanu mēs nonākam zināmā pretrunā. Runājam par tirgus attīstīšanu, ka jāveicina uzņēmējdarbība, ka valstī un pašvaldībā nedrīkst radīt mākslīgus šķēršļus, bet pēdējos gados notiek pretējais – traucējot privāto uzņēmējdarbību,» norāda Ābrama.
KP priekšsēdētāja uzsver, ka, lai veicinātu tirgus ekonomikas attīstību no pašvaldību un valsts puses, jābūt izpratnei, ka ir nepieciešama uzņēmējdarbība – privātā iniciatīva. «Cilvēkiem ir jārod sev nodarbošanās, jāattīstās, jādod iespēja veidot uzņēmumus un konkurēt savā starpā. Valstij un pašvaldībai nevajadzētu tam traucēt. Ja nebūs privātās iniciatīvas, nebūs uzņēmējdarbības. No kā tad valsts vispār varēs dzīvot?»
Jāatzīmē, ka KP Saeimā bija iesniegusi likuma grozījumus, ar kuriem vēlas mazināt publisku personu tiešo un netiešo izšķirošo ietekmi esošām kapitālsabiedrībām, proti, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm, nosakot tām aizliegumu diskriminēt tirgus dalībnieku, radot atšķirīgus konkurences apstākļus.
«Tomēr iepriekšējā Saeima bija ļoti spēcīgs pašvaldību lobijs, un politiķi raudzījās, ko teiks lielo pašvaldību «galvas». Līdz ar to mūsu sākotnēji piedāvātie likuma grozījumi beigās bija kļuvuši tik «bezzobaini», tik «remdeni», ka tika atstāts tikai pirmais princips – publiskas personas, kas ir valsts un pašvaldības, nedrīkst diskriminēt uzņēmumus pēc to piederības. Tām ir jāievēro godīgas konkurences neitralitātes princips. Tas arī viss,» atzīmē Ābrama.
Viņa uzsver, ka KP sākotnējā versijā bija paredzēts stingrāks regulējums, tā kā tas ir Lietuvā kopš 90.gadu sākuma. «Tas viss beigās tika svītrots. Bet tā bija iepriekšēja Saeima. Es nezinu, kas būs šajā, jo divas trešdaļas ir nomainījušās. Pēc jaunākajām sarunām ar Tautsaimniecības komisiju cerība parādās,» atzīst Ābrama.
«Politiķi ne vienmēr uztver, kāpēc Konkurences padome runā par nepieciešamību uzlabot Latvijas tirgus ekonomiku un konkurenci starp pašvaldībām un privātajiem uzņēmumiem. Tas liek secināt, ka viņu prātos vēl ir monopols un sovjetisms. Šāda domāšana stagnē valsti, jo tā nav konceptuāla politiskā domāšana. Saglabājot monopolu Latvijā un turpinot lobēt pašvaldības uzņēmumus, turpināsies augstas, neefektīvas administratīvas izmaksas,» atzīmē Ābrama.
Viņas ieskatā, Latvijā likuma grozījumi top ilgi – gadiem ilgi.
«Rīgas pašvaldībā nav radīti priekšnoteikumi godīgai konkurencei»
Uzņēmēju aptaujas arvien biežāk vēsta par problēmām tirgū – valstu un pašvaldību izraisītu kropļojumu, konkurences principa neitralitātes neievērošanu, respektīvi, «spēles noteikumi» nav vienādi privātajiem un publiskajiem uzņēmumiem, norāda padomes priekšsēdētāja.
Ābrama BNN stāsta, ka Rīgā koncentrējas apmēram 60% Latvijas uzņēmumu, tomēr tieši pašvaldības dēļ tiek nepārtraukti kropļota uzņēmējdarbības konkurence. «Šeit [Rīgā] pašvaldība, pirmkārt, uzņēmumiem piešķir ļoti nozīmīgus resursus nepārskatāmā veidā. Otrkārt, faktiski netiek rīkoti nekādi konkursi. Pat ja konkursi tiek rīkoti, tad ir tikai viens uzņēmums, kas var uzvarēt. Pašvaldības izmanto savu priekšrocību un rada sev tādus saistošos noteikumus, kas ierobežo privātos uzņēmumus. Patērētājs ir spiests izmantot pašvaldību piešķirtos «bonusus», jo tie viņam izdevīgāki, kamēr privātā uzņēmējdarbība cieš no nevienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, ko rada pašvaldību varas privilēģijas.»
«Kāpēc pašvaldībām ir izdevīgi šie uzņēmumi? Jo tad tām vairs nav jādomā, kādā veidā nodrošināt uzņēmumu līdzvērtīgu konkurenci. Kā protu, tā daru – tur neviena kontrole nevar saprast, kāpēc parādās kaut kādas administratīvas izmaksas vai kāpēc pakalpojumi netiek nodrošināti vajadzīgajā kvalitātē. Pašvaldībām tā ir vieglāk,» norāda Ābrama.
Viņa atzīmē: «Šie ir iemesli, kas mums kā uzraugošajai iestādei liek saprast, ka tirgus kropļošana notiek. Pašlaik mēs mēģinām panākt un vairot, lai jaunajam Saeimas sasaukumam ir spēcīgāka izpratne par tirgus konkurenci, jo aizvadītajai tādas nebija, vismaz ieinteresētības noteikti ne.»
«Ar VARAM sadarbība ir absolūti remdena»
KP sabiedrības domas pētījumā atklāja, ka 8% aptaujāto pašvaldību būtu gatavas atbalstīt sev piederošās kapitālsabiedrības iesaisti konkurences kropļošanā. Tikmēr Ābrama atzīmē, ka praksē šis skaitlis ir vēl lielāks, jo realitātē KP nākas saskarties ar lielu daudzumu kropļojošo darbību – par to liecina saņemto sūdzību skaits.
«KP šādos gadījumos ir jāspēj izvērtēt situāciju – aizsūtām pašvaldībām lūgumu «mainīt uzvedību». Tāpat aizsūtām papildu vēstuli VARAM. Jāsaka, mazās pašvaldības pret [KP ieteikumiem] izturas kā pret likuma normām un Konkurences padomes ieteikumus respektē vairāk, bet lielās pašvaldības, sevišķi Rīgas, «zina, kas ir un kas nav likumā rakstīts», tāpēc šādi brīdinājumi, aicinājumi tai ir absolūti vienaldzīgi, un mēs neko neesam spējuši panākt,» stāsta Ābrama.
Viņa norāda, ka KP aicina iesaistīties arī VARAM, jo tā ir atbildīgā ministrija, tomēr uz KP ieteikumiem ministrija reaģē vārgi, un sadarbība ir absolūti «remdena».
Pēc Ābramas ieskatiem, godīgam un uz inovācija vērstam uzņēmējam nav svarīgs politiskais atbalsts no partijām, lai palīdzētu virzīt viņa biznesu. Uzņēmējiem ir svarīgi, lai netiktu radīti šķēršļi un būtu ļauts godīgā vidē mierīgi strādāt.
«Pašvaldības nav nodibinājušas nevienu uzņēmumu, kas būtu eksportspējīgs»
«Pašvaldības nav nodibinājušas nevienu uzņēmumu, kas būtu eksportspējīgs. Par šo jautājumu mēs esam runājuši ar Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru. Ja redzam, ka valstī prioritāti ir attīstīt kādu konkrētu nozari, kas pašlaik ir sākotnējā stadijā, tad nepieciešams, lai šī konkurētspēja attīstītos ne tikai lokālajā mērogā starp pašvaldībām, bet arī ārpus Latvijas. Bet nav neviena pašvaldības uzņēmuma, kas sasniedzis tādu eksportspēju,» tā Ābrama.
Pēc padomes priekšsēdētājas domām, tas kārtējo reizi apliecina, ko saka pasaules konkurences teorētiķi. Proti, ka valsts vai pašvaldība, radot ārkārtīgi spēcīgas priekšrocības saviem uzņēmumiem, ilgtermiņā padara tos neefektīvus un nekonkurētspējīgus, jo uz tiem nav nekāda konkurences spiediena.
«Līdz ar to es arī redzu, ka Latvijas ekonomikai nav nodrošināts konkurences virzītājspēks, kas vienmēr velk uz priekšu. Tāpēc jau mūsu ekonomika ir kopumā stagnējoša. Ik pa laikam varam parādīt ar skaitļiem, ka eksportējam vairāk, bet šobrīd redzu, ka mūsu ekonomika atpaliek arī no Lietuvas, kas pirms pāris gadiem bija aiz mums,» atzīmē Ābrama.
Latvija krietni atpaliek no Lietuvas Konkurences likumā
KP priekšsēdētāja norāda, ka Lietuvā jau kopš 90.gadiem ir ļoti stingrs regulējums, kas pasaka, ka publiska persona nedrīkst radīt priekšrocības. Ja tas notiek, konkurences iestāde rosina lietas izpēti. «Ir arī spriedumi par izdarītiem pārkāpumiem. Ja nemaldos, pirms gada Lietuvas Seims nobalsoja, ka tādām publiskajām personām ir jāuzliek naudas sods.»
Latvija krietni atpaliek no Lietuvas Konkurences likumā. Kamēr Lietuva jau paspējusi par publisko personu ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu un konkurences ierobežojumu uzlikt naudas sodus, Latvijā pašvaldībām joprojām ļauj saistošos noteikumus veidot sev par labu, ierobežojot godīgu konkurenci attiecībā uz citiem uzņēmumiem, turpina Ābrama.
«Latvijas ekonomika stagnē no tā, ka nav politiskās virzības. Tas ir arī prioritāšu jautājums – kur iesim, kas būs mūsu ekonomikas jautājums, kur koncentrēsim resursus. Pat Krievijā ļoti stingri skatās, lai publiskā iesaiste nebremzētu ekonomikas tirgus attīstību, jo Krievijas ekonomikai pašlaik ir ļoti grūti laiki, tāpēc tiek pārskatīti visi regulējumi, lai nebūtu kropļojošu darbību pret privāto biznesu. Krievijas ekonomika ir nonākusi tik tālu, ka saprot, ka bez privātā biznesa neko labu nesagaidīt. Diemžēl Latvijā mēs pie šādas izpratnes vēl neesam nonākuši,» uzsver Ābrama.