Šonedēļ internetā tika publiskota daļa bijušo Latvijas PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu jeb tā dēvēto «čekas maisu». Tajos parādījās informācija arī par politiķiem, kuru vārdi iepriekš netika saistīti ar VDK darbību. Daļai sabiedrības tā bija priekšlaicīga «Ziemassvētku dāvana», savukārt daļai nepatīkams pārsteigums, īpaši, ja par sava vārda parādīšanos VDK sarakstos kāds iepriekš nav nojautis.
Tikmēr valdības pārrunas Latvijā joprojām rit ambīciju vadītas, kas rada bažas, ka jauno valdību šogad, visticamāk, neapstiprinās.
Arī Rīgas domē joprojām notiek cīņa. Tomēr par spīti skaļajiem paziņojumiem un lūgumiem Nilam Ušakovam atkāpties, viņš sava amatu negrasās atdot. Ušakovs pat ir uzsvēris: «Ja gadījumā Saeima pieņems likumu par Rīgas domes atlaišanu, šo lēmumu apstrīdēsim Satversmes tiesā.»
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Skandāls; Cīņa; Valdības veidošana; Paziņojums; Aizturēšana; Gājiens.
VALDĪBAS VEIDOŠANA
JV Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis KariņšJauno valdību šogad, visticamāk, vēl neapstiprinās
Jaunās Vienotības premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš noraidījis KPV LV pārstāvja, iepriekšējā Ministru prezidenta amata kandidāta Alda Gobzema kandidatūru iekšlietu ministra krēslam. Sarunas ar partijām par iespēju gūt stabilu vairākumu Saeimā turpināsies līdz piektdienai, 21.decembrim.
«Es neveidošu valdību ar Aldi Gobzemu kā iekšlietu ministru,» medijiem uzsvēra Kariņš. Vienlaikus viņš norādīja, ka 50 balsis neatbilst stabilam centra labējam vairākumam – tik daudz balsu iegūtu četras Kariņa uzrunātās partijas, atsakoties no sadarbības ar KPV LV.
Kariņš meklēs iespējas rast kompromisu līdz piektdienai, 21.decembrim.
Vairāk uzziniet: šeit un šeit.
PAZIŅOJUMS
«Čekas maisos» atrodami arī līdz šim neizskanējuši politiķu vārdi
Publiskotajos bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentos jeb tā dēvētajos «čekas maisos» atrodami atsevišķu politiķu vārdi, kuri līdz šim nebija publiski izskanējuši, lai arī likums prasa šādas ziņas publiskot.
Daži no politiķiem uzsver, ka nav apzināti sadarbojušies ar VDK, un to viņi ir pierādījuši tiesā, kas atbilstoši likumam vienīgā var konstatēt sadarbības ar «čeku» faktu. Savukārt citiem viņu vārda parādīšanās «maisos» esot pārsteigums.
Saeimas vēlēšanu likums nosaka, ka Saeimas deputātu kandidātiem ir jāsniedz informācija, vai viņi ir vai nav sadarbojušies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvo dzīvokļu turētāji.
Šiem kandidātiem balotēties vēlēšanās nav liegts, taču informācija par iespējamo sadarbības faktu ar VDK jānorāda ziņās par kandidātu.
Vairāk uzziniet: šeit.
AIZTURĒŠANA
Eigima aizturēšana saistīta ar četrus miljonus vērtiem skolu pārbūves līgumiem
Bijušā Daugavpils mēra Riharda Eigima (Mūsu partija) aizturēšana un Korupcijas novēršanas apkarošanas biroja (KNAB) sāktais kriminālprocess saistīts ar četrus miljonus vērtiem divu izglītības iestāžu pārbūves iepirkumiem, kuros par uzvarētāju atzīta SIA Modus būve, aģentūrai LETA apstiprinājuši avoti domē.
Minētais būvnieks pēdējos gados ir uzvarējis vairākos domes iepirkumos – ieguvis tiesības veikt Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijas sporta zāles korpusa atjaunošanu un šajā objektā veicis papildu būvdarbus. Šo darbu izmaksas pārsniegušas 1,2 miljonus eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Vēl lielāka summa figurē iepirkumā par citas izglītības iestādes ēkas pārbūvi – 2,2 miljoni eiro bez PVN.
2,2 miljonus vērtā iepirkuma dokumentācija liecina, ka konkursā startējuši četri pretendenti, un pilnsabiedrība Vanpro un Nordserviss iesniegusi par uzvarētāju dažus desmitus tūkstošus lētāku piedāvājumu, taču šis pretendents iepirkumu komisijai neesot iesūtījis visus nepieciešamos dokumentus un apliecinājumus.
Kopējā iepirkumu, kas figurē KNAB kriminālprocesā, summa esot 4,2 miljoni eiro, ieskaitot PVN.
Vairāk uzziniet: šeit.
AIZSTĀVĪBA
Ja Saeima atlaidīs Rīgas domi, Ušakovs sola vērsties Satversmes tiesā
Ja gadījumā Saeima pieņems likumu par Rīgas domes atlaišanu, Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) šo lēmumu apstrīdēs Satversmes tiesā, žurnālistiem pastāstījis politiķis.
Ušakovs kritizēja apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) vadītās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto lēmumprojektu, ar kuru iecerēts atlaist galvaspilsētas domi.
Ušakovs atzīmēja, ka likumprojektā norādīts, ka domes atlaišanas gadījumā pašvaldības pagaidu administrāciju vadīs VARAM valsts sekretāra vietnieks pašvaldību jautājumos Aivars Draudiņš. Ušakovs uzsvēra, ka Draudiņš ir izbijis Rīgas domes deputāts un viņa vārds vairākkārt esot bijis saistīts ar korupcijas skandāliem. «Nedomāju, ka šāda cilvēka iecelšana amatā būtu atbilstoša. Es pēc būtības aicinu ministru [Gerhardu] atgriezties pie tā, ko viņš teica [VL-TB/LNNK] kongresā – ka domes atlaišanai nav tiesiska pamata, jo tas tā tiešām ir,» sacīja mērs.
Vairāk uzziniet: šeit.
CĪŅA
Latvija ES tiesai nav iesniegusi pietiekamus pierādījumus Rimšēviča atstādināšanai
Latvija valsts, atstādinot Latvijas Bankas (LB) prezidentu Ilmāru Rimšēviču no amata, nav izpildījusi savus pienākumus, kas tai izriet no Eiropas Centrālās bankas (ECB) statūtiem, jo Eiropas Savienības (ES) Tiesai nav sniegti pierādījumi par faktiem, kuri Rimšēvičam tiek pārmesti, trešdien, 19.decembrī, ES Tiesā pauda ģenerāladvokāte Juliana Kokote.
Parasti ģenerāladvokāta secinājumi ES Tiesai sakrīt ar tiesas vēlāk taisīto spriedumu. Tā paziņošanas laiks pagaidām nav zināms.
Prasības tiesā cēlis gan Rimšēvičs, gan ECB par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu, ar kuru viņš tika atstādināts amata, jo tiek turēts aizdomās par tirgošanos ar ietekmi un kukuļņemšanu.
Lieta ietilpst ES Tiesas kompetencē, jo, lai gan eirozonas dalībvalstu centrālo banku vadītājus ieceļ amatā un atbrīvo no amata dalībvalstis, viņi tomēr ir ar ES iestādes struktūrvienības, proti, ECB padomes, locekļi.
Ar saviem šīsdienas secinājumiem Kokote ierosinājusi ES Tiesai konstatēt, ka Latvija, aizliegdama Rimšēvičam veikt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, nesniedzot ES Tiesai pierādījumus par faktiem, kurus tā viņam pārmet, nav izpildījusi savus pienākumus, kuri izriet no ECB sistēmas (ECBS) un ECB statūtiem. Šajos statūtos ir paredzēts, ka «tikai tad, ja vadītājs vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi pienākumu veikšanai, vai ir izdarījis smagu pārkāpumu, viņu var atbrīvot no amata».
Vairāk uzziniet: šeit.
VIENOŠANĀS
Kalnciema ielas izdegušo ēku vienojas demontēt «līdz drošam līmenim»
Pēc ilgstošām diskusijām Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas locekļi ar jaunajiem Kalnciema ielā 2B esošās ēkas īpašniekiem vienojušies ēku demontēt līdz līmenim, kad būvinženieri sniegs atzinumu, ka tā ir pilnībā droša.
Komitejā par ēkas likteni trešdien, 19.decembrī, lēma gan būvinženieri, gan satiksmes organizatori, gan arī ēkas jaunie īpašnieki. Jaunie ēkas īpašnieki ir igauņu uzņēmums SIA Novira Capital, kas ir īpašnieki arī Raņķa dambī 14 esošajai ēkai. Tādējādi viss ēku komplekss tagad pieder vienam īpašniekam.
Būvinženieru uzņēmuma SIA CMB valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis pastāstīja, ka veikta tikai nama vizuālā tehniskā apsekošana, jo pašā ēkā iet iekšā esot bīstami. Ēkas centrālajā daļā esot pilnībā izdegušas jumtu būvkonstrukcijas un visi izdegušie materiāli no sestā stāva ir sabrukuši līdz pat pirmajam. Apsekošanas gaitā konstatēts, ka izdegušas arī daudzas logu ailes, līdz ar to nesošās sienas ir zaudējušas savu nestspēju un kļuvušas nestabilas. «Apgalvot, cik tā bīstamība ir liela, bez detalizētas izpētes nevar, taču namam jau tagad ir iebrukuši starpailu pildījumi un nesošajās sienās ir izveidojušās arī plaisas,» sacīja Dzirkalis.
Pēc viņa teiktā, ēka nav sabrukusi, tikai pateicoties dažām apdegušām sijām, kuras, no inženierviedokļa raugoties, nevar uzskatīt par pietiekami stabilām. Tāpat arī grunts nestspēja zem šīm ēkām neesot pietiekami droša.
Vairāk uzziniet: šeit.
GĀJIENS
Ar ZZS un Saskaņas atbalstu Truksnim kārtējo reizi izdodas saglabāt mēra amatu
Ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Saskaņas deputātu balsīm Jūrmalas mēram Gatim Truksnim (ZZS) kārtējo reizi izdevies saglabāt priekšsēdētāja amatu.
Pēc opozīcijas rosinājuma Jūrmalas domnieki šodien balsoja par Trukšņa atbilstību ieņemamajam amatam.
Komentējot gaidāmo balsojumu, pats Truksnis kategoriski noliedza sev izvirzītās apsūdzības visos kriminālprocesos un sacīja, ka ar nepacietību gaida brīdi, kad varēs tās pārsūdzēt tiesā. «Nekādas nelikumīgas darbības es neesmu veicis, neko neesmu finansējis vai viltojis, un visas šīs apsūdzības uzskatu, ja ne par politiski motivētām, tad par politiski izmantotām noteikti,» sacīja mērs.
Viņš teica, ka «viņa apsūdzības tiek zvanītas kā Alpu govju zvani ikreiz, kad lietas materiāli tiek pārnesti no viena kabineta uz otru» un ka galvenais iemesls esot vēlme panākt varas maiņu Jūrmalā. Truksnis uzsvēra, ka sabiedrība par šo apsūdzību ir zinājusi jau kopš 2016.gada un, neraugoties uz to, 2017.gadā vienalga uzticējusi Jūrmalas vadību viņam un viņa komandai.