Partijas KPV LV Saeimas frakcija ceturtdien, 3.janvārī, lēma turpināt valdības veidošanas sarunas, izvirzot prasību kopumu, kas nodotas tā dēvētajām koalīcijas «kodolam», žurnālistiem sacīja KPV LV frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs.
Zakatistovs neatklāja, kādas ir šīs prasības, kā arī skaidri neatbildēja uz jautājumu, vai KPV LV uztur Alda Gobzema (KPV LV) kandidatūru iekšlietu ministra amatam, lai arī atzina, ka Gobzema kandidatūra šim amatam bijis tāds kā «klupšanas akmens» jaunās valdības izveidošanai. Viņš minēja, ka ir piecas KPV LV prasības, bet nekonkretizēja, kādas tās ir.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka KPV LV izvirzītās prasības paredz – Jaunās Vienotības pārstāvi Krišjāni Kariņu kā valdības vadītāju, KPV LV atvēlēt Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra un Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītāja amatus, neveidot papildu ministra amatu, kā arī prasības attiecībā uz iesaisti teritoriālās reformas veikšanā.
Pašlaik Tautsaimniecības komisiju vada Jānis Dūklavs (ZZS), bet premjera amatam kā viena no versijām izskan cits Jaunās Vienotības politiķis – Arvils Ašeradens (JV). Jaunās Vienotības politiķa Kariņa valdības piedāvājumā bija iecerēts jauns demogrāfijas lietu ministra amats, kuru varētu ieņemt Imants Parādnieks (VL–TB/LNNK). Iespējams, šāds piedāvājums tapa, lai arī apvienībai Visu Latvijai–Tēvzemei un brīvībai/LNNK nodrošinātu trīs vietas valdībā, jo sākotnēji bija iecerēts, ka vietai valdībā tiks pielīdzināts Saeimas priekšsēdētājas amats, kuru ieņem Ināra Mūrniece (VL–TB/LNNK).
Zakatistovs norādīja, ka šis ir vienots frakcijas lēmums. Savukārt Gobzems un KPV LV līderis Artuss Kaimiņš pēc sanāksmes komentārus nesniedza, norādot, ka to pilnvarots darīt Zakatistovs.
KPV LV frakcijas vadītājs apliecināja, ka partija ir gatava iet valdībā, kuru vadītu Kariņš, ja sarunas par KPV LV piedāvājumu novedīs pie atbilstoša rezultāta.
Vēlāk Gobzems žurnālistiem sacīja, ka personīgi ir atteicies ieņemt iekšlietu ministra amatu. Tas neesot saistīts ar frakcijas lēmumu.
Politiķis šādu lēmumu pieņēmis, ņemot vērā, ka viņš jau iepriekš izšķīries, ka balsos pret Vienotības vadītu valdību, pauda Gobzems.
Kā ziņots, četras partijas – Jaunā Vienotība (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Attīstībai/Par! – vienojušās 4.janvārī Valsts prezidentam Raimondam Vējonim piedāvāt kopīgi atbalstītu premjera kandidātu. Kā iespējamie premjera amata kandidāti tiek minēti Krišjānis Kariņš (JV) un Arvils Ašeradens (JV).
Minētās partijas bija vienojušās līdz 3.janvārim gaidīt KPV LV lēmumu par piedalīšanos vai nepiedalīšanos valdībā.
Kopš 13.Saeimas vēlēšanām 6.oktobrī Vējonis valdības veidošanai ir nominējis divus cilvēkus – sākotnēji JKP līderi Jāni Bordānu, bet pēcāk Gobzemu. Abu premjera amata kandidātu mēģinājumi izveidot valdību noslēdzās nesekmīgi.