Piektdien, 4.janvārī, varētu tikt panākta oficiāla vienošanās par gatavību veidot Jaunās Vienotības (JV) politiķa Krišjāņa Kariņa vadītu Ministru kabinetu, kurā būtu pārstāvēti pieci politiskie spēki – JV, Jaunā konservatīvā partija (JKP), nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), apvienība Attīstībai/Par! un partija KPV LV.
KPV LV Saeimas frakcija ceturtdien lēma turpināt valdības veidošanas sarunas, izvirzot prasību kopumu tā dēvētajam koalīcijas «kodolam», žurnālistiem paziņoja KPV LV frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs. Politiķis neatklāja, kādas ir šīs prasības, tomēr aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka partija tās dalībai valdībā izvirzījusi piecas prasības – JV pārstāvi Kariņu virzīt par Ministru prezidentu, KPV LV atvēlēt Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāra un Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītāja amatus, neveidot papildu ministra amatu, kā arī prasības attiecībā uz iesaisti teritoriālās reformas veikšanā. Vienlaikus KPV LV politiķis Aldis Gobzems atteicies no vēlmes ieņemt iekšlietu ministra amatu.
Pašlaik Tautsaimniecības komisiju vada Jānis Dūklavs (ZZS). JV politiķa Kariņa valdības piedāvājumā bija iecerēts jauns demogrāfijas lietu ministra amats, kuru būtu varējis ieņemt Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Potenciālie koalīcijas partneri KPV LV izvirzītās prasības neuzskata par nepārvārāmu šķērsli un ir optimistiski par iespēju tuvākajā laikā vienoties par valdības izveidi, izriet no politiķu sacītā pēc ceturtdien notikušās piecu partiju pārstāvju tikšanās.
Kariņš pauda, ka KPV LV prasības nav nekas nepārvārāms un par tām varētu vienoties. Viņš ir aicinājis visas pārējās partijas līdz piektdienas plkst.10 informēt par savu nostāju. Ja partijas panāks vienošanos, tad Kariņš aicinās Valsts prezidentu Raimondu Vējoni nominēt viņu premjera amatam.
JKP priekšsēdētājs Jānis Bordāns sacīja, ka JKP var piekrist šādas valdības izveidošanai un KPV LV prasības uzskata par pieņēmām.
AP pārstāvju sapulce ceturtdienas vakarā lēma atbalstīt JV politiķa Kariņa vadītu valdību un neiebilst KPV LV prasībām, aģentūru LETA informēja AP līdz priekšsēdētājs Daniels Pavļuts.
VL-TB/LNNK politiķis Gaidis Bērziņš teica, ka KPV LV prasības tiks izdiskutētas, tomēr būtiskus iebildumus pret tām pagaidām nepauda. Oficiālu lēmumu VL-TB/LNNK varētu pieņemt līdz Kariņa noteiktajām termiņam – piektdienas plkst.10. Neoficiāli gan tiek pausts, ka arī VL-TB/LNNK varētu piekrist šiem nosacījumiem, ja demogrāfija arī turpmāk būs būtiska valdības prioritāte, un Parādnieks turpinās vadīt Demogrāfijas lietu centru.
Prezidentam piektdien, 4.janvārī, plkst.11 paredzēta tikšanās ar potenciālām valdības partijām, liecina prezidenta kancelejas sniegtā informācija medijiem.
Kariņš norādīja, ka arī tad, ja prezidents viņu nominēs premjera amatam, darbs pie valdības deklarācijas veidošanas, kā arī darbs valdībā un Saeimā būs sarežģīts. Tomēr nekas nenākot «par velti, bez darba,» rezumēja politiķis, uzsverot, ka viņa mērķis ir meklēt kopsaucējus.
JV jau iepriekš pauda, ka ārlietu ministra amatu varētu turpināt ieņemt Edgars Rinkēvičs (JV). JV pagaidām vēl nav nosaukusi savu finanšu ministra amata kandidātu, tomēr neoficiāli pausts, ka šim amatam tiek apsvērts Jānis Reirs un Arvils Ašeradens.
AP lēmusi, ka aizsardzības ministra amatam piedāvās Arti Pabriku, kurš būs arī premjera biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam – Juri Pūci, bet veselības ministres amatam – Ilzi Viņķeli.
VL-TB/LNNK uzskata, ka kultūras ministres pienākumus būtu jāturpina pildīt Dacei Melbārdei, bet zemkopības ministra amatam tiktu virzīts Kaspars Gerhards. Par parlamentāro sekretāru Zemkopības ministrijā varētu kļūt Jānis Grasbergs.
JKP izglītības un zinātnes ministra amatam virza deputāti Ilgu Šuplinsku, savukārt deputāte Anita Muižniece varētu ieņemt Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres amatu.
Šuplinska līdz iešanai politikā bija Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore. Viņa ir ieguvusi filoloģijas doktores grādu. Savukārt Muižniece iepriekš bijusi Daugmales pamatskolas angļu valodas skolotāja. Tieslietu ministra amatam JKP virza partijas līderi Jāni Bordānu, bet uz satiksmes ministra amatu – Tāli Linkaitu.
Savukārt partija KPV LV iekšlietu ministra amatam virza advokātu Sandi Ģirģenu, kurš kandidēja, bet netika ievēlēts Saeimā, un FM parlamentārā sekretāra postenim partija piedāvā parlamentārieti Ralfu Nemiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija. Ekonomikas ministra amatam tiek virzīts deputāts Didzis Šmits, bet labklājības ministra amatam parlamentāriete Ieva Krapāne.