Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Starptautiskas mediju politikas notikumu pavēnī un bažās par apdraudējumu, kādu rada naidīga Krievijas rīcība, lietuviešu likumdevēji devušies savu Ungārijas un Polijas kolēģu pēdās un virza tiesību aktus, kur to ieviešanas gadījumā Lietuvā tiks iegrožota plašsaziņas līdzekļu brīvība un vārda brīvība.
2019.gadā ir pagājušas vien pāris nedēļas, bet valdošie «zemnieki un zaļie» Seimā virza pretrunīgi vērtētus grozījumus likumā par Lietuvas sabiedriskā medija LRT darbību. Grozījumu pieņemšanas gadījumā medijā tiks izveidota jauna pārvaldes struktūra – valde. Tās pienākumos ietilptu LRT vadīšana, struktūras plānošana, saimnieciskās darbības veidošana un uzdevums apstiprināt darījumus, kuru vērtība pārsniedz 29 000 eiro.
Izdarot otru vienu triecienu preses brīvībai valstī, Seima Kultūras komisija, ko vada zemnieku-zaļo līderis Ramūns Karbausks (Ramūnas Karbauskis), un Lietuvas Radio un televīzijas komisija (LRTK) iesniegušas parlamentā grozījumus Likumam par informācijas sniegšanu sabiedrībai.
Grozījumi paredz, ka medijiem būtu aizliegts publicēt tādu informāciju, kas cita starpā ir ar mērķi «kropļot Lietuvas Republikas vēsturisko atmiņu, rosināt neuzticēšanos Lietuvas valstij un neapmierinātību ar to, veicināt etnisku šķelšanos un šķelšanos kultūras jomā, vājināt nacionālo identitāti un pilsonību, graut pilsoņu apņēmību aizstāvēt savu valsti, vai informāciju, kas tiek citādi izmantota, lai iespaidotu valsts demokrātiju, vēlēšanu procesus un partiju sistēmu tā, ka tas kaitē Lietuvas nacionālās drošības interesēm.»
Tieši LRTK tiktu dots uzdevums pieņemt lēmumu apturēt televīzijas programmas raidīšanu uz 72 stundām līdz tiesas nolēmumam, tā neļaujot attiecīgam telekanālam izplatīt, LRTK skatījumā, kaitniecisku informāciju.
Mediju eksperti: iespēja subjektīvai interpretācijai
Lietuvas plašsaziņas līdzekļu vides speciālisti ir asi nopēluši minētos priekšlikumus, vērtējot, ka tie valstī ierobežotu preses brīvību un vārda brīvību, kas ir nostiprināta Lietuvas konstitūcijā.
Lai arī grozījumi ir saistīti ar papildināto Eiropas Savienības Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu, pamatoti satraukts par lietuviešu politiķu centieniem ir Viļņas Universitātes Žurnālistikas institūta lektors Deimants Jastramsks (Deimantas Jastramskis).
«Grozījumos ir iekļautas tādas lietas kā «neuzticēšanās Lietuvas valstij» un «etniska šķelšanās un šķelšanos kultūras jomā». Kurš tad to konstatēs? Tās ir subjektīvas lietas, interpretācijas, kas nebūtu jāiekļauj likumos. Tā ir juridiska iejaukšanās cilvēku viedokļos un domāšanas veidā, un demokrātiskā valstī tā nav pieņemama,» vērtēja lektors Jastramsks.
Ekspertu vidū arī pastāv viedoklis, ka valdošie politiķi mēģina pasargāt paši sevi no žurnālistu «modrās acs». Tā Lietuvas Interneta mediju apvienības vadītāja Aiste Žilinskienė (Aistė Žilinskienė) norādīja, ka valstij nepieņemamas informācijas saraksta paplašināšana faktiski arī pasargātu valsts iestādes no jebkādas to darba kritikas.