Aizvadīta Krišjāņa Kariņa tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kuras laikā prezidents tika informēts par valdības veidošanas procesu, kas Kariņa prāt, noslēdzies ļoti veiksmīgi. Vējonis iepazīstināts ar valdības deklarācijas tekstiem, sadarbības līgumu, kā arī fiskālās disciplīnas tekstiem un nav izteicis par tiem ne bažas, ne iebildumus, preses konferencē pēc tikšanās pavēstījis politiķis.
Tāpat prezidents sarunā nav minējis konkrētus uzdevumus, taču paudis interesi par ārlietu un aizsardzības ministru amatiem, proti, vai kandidātu sarakstā ir kādas izmaiņas. Kariņš apstiprinājis, ka izmaiņu nav.
Politiķis žurnālistiem norādījis, ka trešdien, 23.janvārī, plānots sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, kurā deputāti lems, vai apstiprināt vai noraidīt jaunpiedāvāto valdību.
Tāpat Kariņš atzīmēja, ka no partijas KPV LV saņēmis apstiprinājumu par 11 balsīm, ar kurām tiktu atbalstīta jaunā valdība, līdz ar to kopējais balsu skaits, ar ko Kariņš rēķinās, būtu 61 balss.
Politiķis gan nespēja pateikt valdības ievēlēšanas gadījumā, kas notiks ar tiem amatiem, kuru pašreizējie īpašnieki neatbalstīs koalīciju. Vienlaikus viņš nebūtu pārsteigts, ja notiktu kādas komisijas vadības maiņa.
BNN jau ziņoja, ka topošās koalīcijas partijas, kā norādījis Kariņš, pilnībā vienojušās par valdības deklarāciju.
Kariņš pēc partiju sanāksmes pauda, ka partijas vienojušās par valdības deklarāciju, sadarbības līgumu un fiskālās disciplīnas līgumu. Tagad šos dokumentus pārlasīšot korektori, bet trešdien, 23.janvārī, no rīta politiķi tos varētu parakstīt.
Trešdien, 23.janvārī, arī iecerēts sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, lai lemtu par valdības apstiprināšanu. Tā varētu notikt pirms pusdienlaika, iespējams, plkst.11, pastāstīja Kariņš.
Kā ziņots, starp topošās valdības darba prioritātēm būs finanšu sistēmas sakārtošana, drošības un tiesiskuma stiprināšana, administratīvi teritoriālā reforma, veselības aprūpes un izglītības kvalitātes un pieejamības uzlabošana, kā arī obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana.
Tāpat starp valdības prioritātēm paredzēts noteikt tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjomu paaugstināšanu, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošanu. Valdības darbs šo prioritāšu īstenošanā tiks balstīts uz «stingru fiskālo disciplīnu ar tiekšanos uz pārpalikuma veidošanu valsts budžetā».
Valdības mērķi, rūpējoties par Latvijas iedzīvotāju labklājību, būšot eiroatlantiskā kursa stiprināšana, fiskālā disciplīna, bezkompromisu tiesiskums un nevienlīdzības samazināšana, pausts dokumentā.
Valdības veidošanas procesā iesaistītas piecas partijas – Jaunā Vienotība, Jaunā konservatīvā partija, KPV LV, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī Attīstībai/Par!.
Tāpat BNN ziņoja, ka partijas KPV LV Saeimas frakcija pirmdien, 21.janvārī, nolēma virzīt deputātu Ralfu Nemiro ekonomikas ministra amatam, jo savu kandidatūru atsauca Didzis Šmits.
Frakcijas vairākums arī nolēma atbalstīt topošo Krišjāņa Kariņa valdību. Par dalību valdībā balsoja 11 deputāti, četri bija pret, savukārt deputāts Aldis Gobzems (KPV LV) frakcijas sēdē nepiedalījās.