Ekonomists: dzīves līmeņa uzlabošanā atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas

Latvija, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, atpaliek sacensībā par iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu. Turklāt tas Latvijai nav tikai viens mazāk veiksmīgs ceturksnis – arī pērn vidējais ceturkšņa izaugsmes temps gan Igaunijā, gan Lietuvā bija straujāks nekā Latvijā, norāda Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Igaunijas IKP šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, audzis par 8% (2,1% pret iepriekšējo ceturksni, sezonāli izlīdzināti dati), Lietuvas IKP par 6,9% (3,5%), bet Latvijas vien par 3,4% (0,2%).

Lai gan pašlaik ir zināms tikai viens IKP cipars un detalizētāks tā sadalījums tiks publicēts vien pēc mēneša, esošie dati rada zināmas pārdomas, uzsver ekonomists.

Pirmkārt, līdzšinējā samērā straujā izaugsme daļēji notiek atsitiena efekta dēļ – krīzes laikā aktivitāte samazinājās pārāk strauji un ir tikai dabiski, ka pēc kritiena seko kāpums. Piemēram, lai samazinātu izmaksas, uzņēmumos krājumu apjomi tika samazināti līdz kritiski zemam līmenim, jo nebija skaidrs, cik dziļa būs recesijas bedre. Recesijai beidzoties, ir nepieciešamība atjaunot krājumus, kas rada straujāku, bet īslaicīgu, ekonomisko aktivitāti. Atsitiena efektam beidzoties, ekonomika augs, tikai balstoties uz tās spēku un kvalitāti – uzņēmumu spēju eksportēt un investēt, mājsaimniecību spēju patērēt. Ja fundamentāli ekonomika vēl būs vāja, līdz ar atsitiena efekta vājināšanos arī IKP izaugsmes tempi kļūs vājāki, atzīst Kazāks.

Otrkārt, kā atklāj eksperts, ekonomikai augot lēnāk, jaunu darba vietu izveidošana kļūs gausāka. Tas mazinās valsts budžeta spēju konsolidēties uzņēmumiem un iedzīvotājiem patīkamākajā ceļā – caur izaugsmi, nevis izdevumu mazināšanu un nodokļu palielināšanu.

Kādi secinājumi būtu jāizdara ekonomiskās politikas veidotājiem – politiķiem un ierēdņiem? Nepieciešamība veikt strukturālās reformas nekur nav pačabējusi, pat neskatoties uz to, ka līdz šim ekonomikas atgūšanās ir bijusi straujāka, nekā sākotnēji prognozēts. Vilcināšanās ar kvalitatīvu strukturālo reformu (nodokļu politika, ēnu ekonomika, izglītība utt.) ieviešanu nozīmē zaudētu laiku, lēnāku ekonomikas izaugsmi, mazāk jaunu un labāk apmaksātu darba vietu, lielāku emigrāciju, mazākas pensijas, mazāk līdzekļu veselības aizsardzībai un bērnu izglītībai. Labi padarīta darba sajūtas gan vēl nudien nevar būt. Jāturpina strādāt, atpūta vēl nav nopelnīta, tā Kazāks.