Deputāti, kuri nav atbalstījuši valdību, nav koalīcijas sastāvā, tā žurnālistiem sacījis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Politiķis skaidroja, ka to paredz koalīcijas parakstītais sadarbības līgums. Dokumentā ir noteikts: ja kāds no sadarbības partnera frakcijas deputātiem nav balsojis par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai valsts budžeta projektu, tiek pieņemts, ka attiecīgais deputāts nav uzskatāms par sadarbības partnera frakcijai piederošu deputātu.
Savukārt pārējais ir KPV LV iekšējais jautājums, norādīja Kariņš. Viņš akcentēja, ka valdība saņēmusi stabilu Saeimas un arī KPV LV vairākuma atbalstu.
Kariņš preses konferences ievadā pateicās Saeimas deputātiem, kā arī ministriem. Valdības vadītājs novēlēja spēkus īstenot to, ko valdība ir apņēmusies. Tāpat viņš pateicās plašsaziņas līdzekļiem par valdības veidošanas atspoguļošanu.
Premjers atturējās prognozēt, cik ilgi šī valdība varētu nostrādāt, skaidrojot, ka Ministru kabinets tikai šodien, 23.janvārī, tika apstiprināts.
Kariņš atturējās vērtēt publiski izskanējušās bažas par aplokšņu algām labklājības ministres Ramonas Petravičas pārstāvētajā uzņēmumā. Viņš akcentēja, ka nav tiesībsargājošo iestāžu pārstāvis.
Līdzīgi viņš atbildēja arī uz jautājumu par ministru pielaidēm valsts noslēpumam – šis jautājums ir Satversmes aizsardzības biroja kompetencē.
Premjers solīja tuvākajā laikā iepazīstināt ar sava biroja sastāvu, bet pagaidām viņš varot pateikt tikai to, ka premjera biroju vadīs Jānis Patmalnieks.
Kā ziņots, Saeima otrdien, 23.janvārī, pēc trīs ar pusi mēnešiem jeb pilnām 15 nedēļām pēc Saeimas vēlēšanām, parlaments ar balsojumu 61 balss «par» un 39 «pret» atbalstījis Krišjāņa Kariņa piedāvāto valdību, kurā pārstāvētas piecas partijas: Jaunā Vienotība (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), KPV LV, Attīstībai/Par! (AP) un Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL–TB/LNNK).
Tas nozīmē, ka opozīcijā paliek Zaļo un zemnieku savienība, kā arī politiskais spēks Saskaņa.
Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot KPV LV. No KPV LV deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Saskaņa.
Šis bija ilgākais valdības veidošanas periods kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā.
JV valdībā pārstāvēs premjers, kā arī finanšu ministrs Jānis Reirs un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Savukārt JKP valdībā pārstāvēs tieslietu ministrs, premjera biedrs Jānis Bordāns, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska un satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
AP būs atbildīga par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kuru vadīs Juris Pūce, Aizsardzības ministriju, par kuru būs atbildīgs Artis Pabriks, kā arī Veselības ministriju, kuru vadīs Ilze Viņķele. Pabriks būs arī premjera biedrs. VL–TB/LNNK valdībā pārstāvēs kultūras ministre Dace Melbārde un zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, bet KPV LV – ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens un labklājības ministre Ramona Petraviča.