«Esmu politikā tieši tāpēc, ka mani kā pilsoni un kā juristu nav apmierinājusi ietekme uz tiesu un politisko sistēmu no cilvēkiem, kas stāv ārpus šīm sfērām. Manuprāt, šī ietekme ir iemesls garajiem Latvijas tiesas procesiem. Problēma ir arī tajā, ka trūkst speciālistu, kas atrisinātu finanšu ekonomikas noziegumus – ja politiķi būtu ļoti ieinteresēti, daudzas lietas būtu pēdējo desmit gadu laikā atrisinātas. Paliek divi varianti – vai nu tie bijuši neprofesionālie politiķi, vai arī viņi ir ieinteresēti, lai situācija nemainītos,» intervijā ar BNN komentē Latvijas tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
«Vienas krimināllietas tiek ierosinātas, bet citas, kas ir analoģiskas, netiek ierosinātas»
Tieslietu ministra ieskatā, Latvijā pastāv problēma ar godīgu tiesu sistēmas ievērošanu, ko apliecina situācija, ka vienas krimināllietas tiek ierosinātas, bet citas, kas ir analoģiskas, netiek ierosinātas. «Tieši šī tiesībsargājošo iestāžu ietekmēšana no ārpuses – sauciet to par politisku vai nepolitisku – ir radījusi tādu selektīvu tiesiskumu. Rezultātā taisnība vispār pastāv, tik – vieni tai ir pakļauti, bet citi nav.»
Pēc Bordāna domām, pašreizējā ģenerālprokuratūra nepilda savu lomu pietiekami efektīvi. «Gan Moneyval ziņojums, gan ASV Finanšu ministrijas (FinCEN) paziņojums par naudas atmazgāšanu un korupciju Latvijā ir tiešs izmeklēšanas iestāžu jautājums.» Viņaprāt, prokuratūrai šajā lietā būtu jāspēlē izšķiroša loma un jānāk ar stratēģiskiem priekšlikumiem gan uz valdību, gan Tieslietu ministriju.
«Tieši šis ir viens no svarīgākajiem faktoriem, par kādu tiesnešu, prokuroru un izmeklētāju neatkarību ir jārunā – lai visi tiesu procesi tiktu izskatīti vienlīdz godīgi. Lai to panāktu, tieslietu ministram, Augstākās tiesas priekšsēdētājam, ģenerālprokuroram ir jāstrādā kopā, ar vienu mērķi. Viņi nedrīkst darboties tā, it kā būtu cits pret citu pretnostatīti.»
Bordāns atzīmē, ka Prokuratūras loma līdz šim bija pieskaitāma pie izpildvaras, savukārt pašlaik tā strukturāli ir novietota kaut kur zem Augstākās tiesas (AT). «Savukārt AT Prokuratūru nevar ietekmēt. Tādējādi Prokuratūra ir tik neatkarīga, ka tai ir grūti sadarboties ar valsti, piemēram, gūt atbalstu no Tieslietu ministrijas gan finansējuma, gan struktūras jautājumos,» piebilst politiķis.
Viņaprāt, problēma ir tajā, ka nav skaidrības, cik spējīgi ir tie cilvēki, kas vada tik neatkarīgu iestādi. Bordāns uzsver, ka viņiem vajadzētu būt ar pieredzi ne tikai juridiskos jautājumos, bet arī apveltītiem ar organizatoru spējām. «Pēdējo gadu laikā ir ieviesti tiesu varas grozījumi, kas noteic, ka Prokuratūra, kas faktiski ir izpildvara, ir neatkarīgāka par tiesām, kas mani ļoti pārsteidz,» atzīmē tieslietu ministrs.
«Tāpat nav skaidrs, vai tik tiešām no ārpuses neviens neietekmē Prokuratūras darbiniekus,» saka Bordāns. Tieslietu ministrs stāsta, ka, lai pārbaudītu, vai tā ir vai nav, tiek plānots audits – ne tikai Prokuratūrā, bet arī citās Tieslietu ministrijas pakļautībā esošajās iestādēs. Audits, viņaprāt, palīdzēs noskaidrot, vai tieslietu sistēmas ietvaros esošās institūcijas strādā efektīvi.
Vienlaikus Bordāna ieskatā, lai izskatītu krimināllietas, ir svarīgi, lai izmeklēšanas procesā būtu viena centrālā persona, kurai var uzticēties, proti, prokurors. «Prokurors ir centrālā figūra, kas kontrolē gan lietas izmeklēšanu, tās kvalitāti, kā arī atbild par konkrētās lietas kvalitatīvu izskatīšanu tiesas procesā. Tieši šī iemesla dēļ saskatu nepieciešamību veikt zināmu auditu esošajā tieslietu sistēmas uzbūvē,» atzīmē ministrs.
Tieslietu ministra amats – politiski viens no kārotākajiem
Tieslietu ministra amats gadu desmitiem bijis tāds strīdus ābols gandrīz visām valdībām, uzskata Bordāns. Viņš atgādina, ka Latvijā valdības ir kritušas tieši tieslietu ministra izvēles dēļ. «Ir bijušas valdības, kurās tieslietu ministra vispār nav, jo partijas nevarēja vienoties, kurš politiskais spēks ieņems šo amatu.»
Tāpat, Bordāna ieskatā, vairāki tieslietu ministri no atsevišķiem politiskiem spēkiem bijuši drīzāk kā figūras savos amatos. Viņaprāt, tas ir bijis kā kompromiss starp politiskajiem spēkiem. Bordāns pieļauj domu, ka uz šiem tieslietu ministriem ir bijusi arī politiska ietekme.
«Tā ir Latvijā neatrisināta lieta. Politiskā ietekmēšana, jau sākot ar tieslietu ministra amatu, ir tā, kas novedusi Latviju pie daudzām krīzēm.»
Bordāns uzsver, ka nekad nav apgalvojis, ka tiesneši vai tiesas kā tādas ir atkarīgas no ekonomiskiem grupējumiem. «Bet ir atsevišķi tiesneši, kuri ir.» Līdz ar to tieslietu ministrs sola izmantot savas tiesības un veikt padziļinātas tiesnešu kvalifikācijas pārbaudes.
Ministrs arī atzīmē, ka tiesu sistēmas efektivizēšanā viņš plāno pievērsties tam, kā funkcijas pilda advokatūra. «Proti, ir jautājumi, kas nav bijuši pietiekami atklāti izrunāti starp tieslietu ministru un Latvijas Zvērinātu advokatūras padomi, tās vadību un pašiem advokātiem. Domāju, tur ir ļoti lielas rezerves tam, ka tiesu procesi varētu būt tādi, kas ir draudzīgāki cilvēkiem, proti, efektīvāki pret visu sabiedrību.»
«Ministru prezidenti Latvijā – par tiesiskumu atceras tikai brīdī, kad notiek finanšu krīze»
Bordāna ieskatā, Latvijā Ministru prezidenti bieži ir tādi, kuru domāšana balstās uz to, ka visa pamatā ir tikai ekonomika. «Viņi par tiesiskumu atceras tikai brīdī, kad ir finanšu krīze, pārmetot tieslietu jomai, ka tā nav tikusi galā ar tiem ekonomiskajiem noziedzniekiem, kuri izraisījuši šo finanšu krīzi.»
Bordāns atzīmē, ka, lai arī finanšu krīzes ļoti bieži sākas ar banku krahiem, šo krīžu saknes ir daudz dziļākas. «Ja premjeram būtu izpratne par to, ka kopā ar tieslietu ministru var atrisināt pašus būtiskākos finanšu un ekonomikas jautājumus, tas tandēms Latvijā [varētu] mainīt situāciju.»
Tieslietu ministrs atzīmē, ka ar pašreizējo premjeru Krišjāni Kariņu vēlas parunāt par šo tēmu un cer, ka nākotnē spēs ar viņu labāk sastrādāties. Bordāna ieskatā, ar Kariņa politisko pieredzi un veiksmīgu sarunu varēs vairot izpratni, ka Latvija ar tieslietu ministra un premjera ciešāku sadarbību var stiprināt tiesiskumu Latvijā.
Laikam joprojām daži būs vienlīdzīgāki par citiem!
Visvairāk man JKP lika vilties Juraša neizdošanas un sargāšanas mēģinājumi uzreiz pēc saukļa
-PAR BEZPRECEDENTA TAISNĪGUMU- pasludināšanu.
Ar šo Bordāna kgs manās acīs ir izgāzies kā veca sēta un vēlreiz apstiprinājis manu pārliecību, ka,ja vēlēšanas kautko spētu mainīt valdībā, tad sen jau tās ar likumu būtu aizliegtas.