Nedz pensijas, nedz pabalsti, nedz citi maksājumi no speciālā budžeta iedzīvotājiem netiek samazināti, bet gan pieaug, informē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis.
Pieaugums gan neesot tik straujš kā plānots, it sevišķi slimības pabalstos un dekrēta gadījumā.
Sociālā budžeta izdevumi pēdējos gados tiek prognozēti ar finansiālo rezervi, jo tika veiktas būtiskas likumdošanas izmaiņas, kuru ietekmi precizēja, veidojot nākamā gada budžetu. 2018.gadā speciālā budžeta faktiskie izdevumi bija par 71 miljonu eiro mazāki nekā sākotnēji plānots, norāda Jarockis.
Gatavojot 2019.gada valsts budžeta projektu, valdība nav samazinājusi nedz pabalstu, nedz pensiju, nedz citu maksājumu apjomus. Tika precizētas izmaksu prognozes, kas saistītas ar saņēmēju skaita izmaiņām atbilstoši faktiskajam saņēmēju skaitam, teic FM pārstāvis.
2018.gada dati apliecina, ka, ieviešot centralizētās vadības sistēmas, piemēram, e-veselības projektu, samazinājās slimības lapu apjoms. Tāpat statistiskas dati liecina, ka iepriekšējā gadā palēninājās dzimstība Latvijā, tāpēc nozares ministrija precizēja pabalstu saņēmēju kontingentu.
Labklājības ministrija, ņemot vērā aktualizēto informāciju par pensiju un pabalstu izpildes datiem, iesniedza priekšlikumu par valsts speciālā budžeta izdevumu prognozes samazinājumu 2019.gadam par 48,5 miljoniem eiro.
Sociālā budžeta līdzekļi netika pārdalīti uz pamatbudžetu. Vienlaikus veicot šos speciālā budžeta prognožu precizējumus, bija iespējams nofinansēt vairākas valsts noteiktās prioritātes, kas ir sabiedrībai nozīmīgas, norāda FM.