Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās vēlētājiem tiks nozīmēts iecirknis, kurā jābalso, taču no 16.marta līdz 7.maijam vēlētāji sākotnēji piešķirto iecirkni varēs nomainīt pret citu, informē Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Kristīne Bērziņa.
Iecirkņa maiņu varēs pieteikt elektroniski, izmantojot e-pakalpojumu, vai arī klātienē – katras pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē vai Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās.
Kā BNN informēja komisijā, iecirkņa nomaiņa nekādi neietekmēs deklarēto dzīvesvietu.
No 2019.gada 11.marta līdz 16.martam Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) vēlētājiem uz deklarētās dzīvesvietas adresi Latvijā izsūtīs paziņojumus par EP vēlēšanām un informāciju par to, kura iecirkņa sarakstā vēlētājs iekļauts. Savu vēlēšanu iecirkni vēlētāji varēs noskaidrot arī e-pakalpojumā vai, zvanot uz CVK uzziņu tālruni.
EP vēlēšanās vēlētāju uzskaitei izmanto Vēlētāju reģistru, kuru izveido un uztur PMLP. Vēlētāju reģistrs tiek izmantots, lai sagatavotu iecirkņu vēlētāju sarakstus.
Katrs balsstiesīgais pilsonis EP vēlēšanās sākotnēji būs iekļauts tā iecirkņa vēlētāju sarakstā, kas atbildīs viņa reģistrētajai dzīvesvietai 2019.gada 24.februārī (90 dienas pirms vēlēšanām).
Balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kuru reģistrētā dzīvesvieta ir ārvalstīs, tiks iekļauti kopējā vēlētāju sarakstā ārvalstīs. Lai piedalītos vēlēšanās, šiem pilsoņiem noteiktu laiku pirms vēlēšanām jāpiesakās: balsot pa pastu (līdz 25.aprīlim) vai balsot kādā no vēlēšanu iecirkņiem (līdz 7.maijam).
Vēlēšanu iecirkņi vēlēšanu dienā, sestdien, 25.maijā, būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 20.00.
Savu balsi agrāk būs iespējams nodot 22.maijā no pulksten 17.00 līdz 20.00, 23.maijā no pulksten 9.00 līdz 12.00 un 24.maijā no pulksten 10.00 līdz 16.00.
Tāpat būs pieejama balsošana vēlētāja atrašanās vietā Latvijā. Šo iespēju var izmantot vēlētāji, kuri veselības dēļ nevarēs nokļūt vēlēšanu iecirknī un slimojošu personu aprūpētāji. Balsošanai atrašanās vietā varēs pieteikties, sākot ar 20.maiju. Atšķirīgais no iepriekšējām vēlēšanām – vēlēšanu iecirkņu komisijām būs atļauts balsošanu vēlētāja atrašanās vietā organizēt arī iepriekšējās balsošanas dienās, ne tikai vēlēšanu dienā, kā tas bija līdz šim.
Atdot savu balsi varēs arī pa pastu. Pasta balsošanai var pieteikties vēlētāji, kuri vēlēšanu laikā uzturēsies ārvalstīs. Pasta balsošanai jāpiesakās no 2019.gada 16.marta līdz 13.aprīlim Latvijas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās, līdz 25.aprīlim – vēlēšanu iecirkņa komisijā balsošanai pa pastu Rīgā.
Savukārt karavīriem un zemessargiem, kuri dienestu pilda starptautiskajās operācijas, balsošanas iespējas nodrošinās sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Tāpat nobalsot ieslodzījuma vietās un īslaicīgās aizturēšanas vietās varēs sadarbībā ar Ieslodzījumu vietu pārvaldi.
Ja Latvijas vēlētājs pastāvīgi dzīvo kādā citā ES dalībvalstī, viņam ir tiesības tikt iekļautam šīs valsts vēlētāju sarakstā un balsot par šajā valstī pieteiktajiem kandidātu sarakstiem. Lai izmantotu šo iespēju, jāsazinās ar attiecīgās valsts par vēlēšanu rīkošanu atbildīgo iestādi.
Citu ES dalībvalstu pilsoņi, kuri vēlas izmantot savas balsstiesības Latvijā, EP vēlēšanām var reģistrēties CVK līdz 2019.gada 25.aprīlim.
Tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem un citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā (ir reģistrēti Latvijas Iedzīvotāju reģistrā). Lai piedalītos vēlēšanās, pilsonim jābūt sasniegušam 18 gadu vecumu vēlēšanu dienā un jābūt iekļautam Latvijas Vēlētāju reģistrā.
EP vēlēšanās Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, no kura EP jāievēl astoņi deputāti.
Kandidātu sarakstu iesniegšana EP vēlēšanām notiks no 2019.gada 6. līdz 21.martam. Kandidātu saraksti jāiesniedz CVK Smilšu ielā 4, Rīgā.
Iesniegt kandidātu sarakstu drīkst likumā noteiktā kārtībā reģistrētas partijas un partiju apvienības, kurās ir ne mazāk kā 500 biedru. Tiesības kandidēt EP vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, kā arī citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā. Visiem kandidātiem vēlēšanu dienā jābūt sasniegušiem vismaz 21 gada vecumu un uz viņiem nedrīkst attiekties EP vēlēšanu likumā noteiktie kandidēšanas ierobežojumi.
Katra partija vai partiju apvienība kandidātu sarakstā drīkst iekļaut līdz 16 kandidātiem, t.i., divreiz vairāk kandidātu nekā deputātu skaits, kāds no Latvijas ievēlams EP.
Kandidātu saraksti jāsagatavo elektroniski, izmantojot CVK lietojumprogrammu. Piesakot kandidātu sarakstu vēlēšanām, sarakstam jāpievieno priekšvēlēšanu programma, katra kandidāta parakstīts apliecinājums par piekrišanu kandidēt un deklarācija, kurā kandidāts apliecina, ka uz viņu neattiecas kandidēšanas ierobežojumi. Kandidātiem jāsniedz arī EP vēlēšanu likumā noteiktās ziņas par sevi, piemēram, dzimšanas dati, ziņas par izglītību, darba vietu, dzīvesvietu u.c. Par katru kandidātu sarakstu CVK depozīta kontā jāiemaksā drošības nauda 1 400 eiro apmērā.
Ar EP vēlēšanām iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem būs iespējams iepazīties CVK mājaslapā www.cvk.lv un no 20.maija arī vēlēšanu iecirkņos.
EP vēlēšanās balsu skaitīšana sāksies uzreiz pēc iecirkņu slēgšanas 25.maija vakarā, bet vēlēšanu rezultātus EP vēlēšanās atļauts publicēt tikai svētdien, 26.maijā, kad balsošana būs beigusies visās ES dalībvalstīs, arī tajās, kur vēlēšanu diena tradicionāli ir svētdiena.
Vairāk nekad neiešu balsot,to pierādīja pēdējās vēlēšanas Latvijā,…Beidziet reiz muļķot tautu…