Patiesā labuma guvējs norādīts 31,8 tūkstostošiem Latvijas uzņēmumu, no kuriem 28,3 tūkstošiem šī informācija reģistrēta aizvadītā gada laikā, un starp visbiežāk minētajiem labuma guvējiem Latvijā norādīti – Aigars Kesenfelds, Guntis Rāvis un Ernests Bernis, liecina Lursoft dati.
79,47% no visiem patiesajiem labuma guvējiem ir personas no Latvijas, bet 47 patiesie labuma guvēji ir nepilngadīgas personas, secināts Lursoft pētījumā. Tāpat atklāts, ka 372 gadījumos, kad uzņēmuma vairākuma dalībnieks ir ārvalstnieks, tā patiesais labuma guvējs tomēr ir Latvijas valstspiederīgais.
6,19% gadījumu norādītie patiesie labuma guvēji nav dalībnieki nevienā no Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, piektdaļai no šīm personām uzņēmumu daļas piederējušas iepriekš.
Viena no šādām personām ir uzņēmējs Aigars Kesenfelds, kurš patlaban ir patiesais labuma guvējs 81 uzņēmumā, tajā pašā laikā viņam nepieder daļas nevienā no uzņēmumiem. Uzņēmējs ir patiesais labuma guvējs vairākos nekustamo īpašumu uzņēmumos, tāpat arī firmā, kas piedāvā pašapkalpošanās automazgātuves pakalpojumus – SIA Wash and Drive, AS Skanstes Biroju Centrs, SIA Mintos Finance u.c. Kesenfelda intereses šajos uzņēmumos tiek pārstāvētas ar AS ALPS Investments starpniecību, tāpat arī ar Maltā reģistrētā Dyonne Trading & Investments Limited u.c. kompāniju palīdzību. Kopš aizvadītā gada jūnija sākuma uzņēmumu skaits, kuros Kesenfelds reģistrēts kā patiesais labuma guvējs, palielinājies par 19 firmām.
Arī Gunta Rāvja vārds bieži parādās uzņēmumu patieso labuma guvēju sarakstos. Lursoft izziņās atrodamā informācija liecina, ka Rāvis ir patiesais labuma guvējs 75 uzņēmumos, vienlaikus viņš ir arī septiņu uzņēmumu dalībnieks un ieņemt amatus 53 uzņēmumos.
Gluži tāpat kā Kesenfeldam, arī Rāvja gadījumā pēdējā pusgada laikā palielinājies to uzņēmumu skaits, kuros persona reģistrēta kā patiesais labuma guvējs. Pagājušā gada jūnijā Rāvja vārds bija atrodams 68 uzņēmumu patieso labumu guvēju sarakstā, savukārt Ernesta Berņa – 56 uzņēmumu.
Lursoft aprēķinājis, ka piektā daļa no visiem patiesajiem labuma guvējiem ir ārvalstnieki, tostarp viņu vārdi atrodami arī starp personām, kuras Latvijas uzņēmumos kā patiesie labuma guvēji reģistrēti visbiežāk.
ASV pilsoņi Džordžs Rors (George Rohr) un Moris Tabacinics (Moris Tabacinic) ir patiesie labuma guvēji augsto tehnoloģiju uzņēmumā AS Sidrabe, SIA Ģipša fabrika un citās kompānijās, tiesa, ASV iedzīvotāji nav biežākie patiesie labuma guvēji Latvijas uzņēmumos.
Pēc Lursoft datiem, priekšplānā šeit izvirzās kaimiņvalstis Krievija, Lietuva un Igaunija, aiz kurām seko Ukraina un Vācija. Lursoft izpētījis, ka patiesā labuma guvēju no Krievijas ir teju 2,5 reizes vairāk nekā, piemēram, no Lietuvas.
Ja apskata ārvalstu tiešo investīciju statistiku, tad tā apliecina, ka Krievijas investori ir visaktīvākie līdzekļu ieguldīšanā Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, jo pētījuma sagatavošanas brīdī savus līdzekļus 5 519 Latvijas uzņēmumos ieguldījuši 5 960 investori no Krievijas. Tikmēr lietuvieši investējuši 2 433 Latvijas uzņēmumos. Neskatoties uz to, ka no Krievijas nākušie investori ir būtiskā vairākumā, atšķirība starp uzkrātajām investīcijām no Krievijas un Lietuvas ir tikai par 21,18%. Investori no Krievijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos uzkrājuši 688,51 miljonus eiro, kamēr lietuvieši – 542,71 miljonus eiro.
Liela daļa no uzņēmumiem, kuru patiesie labuma guvēji ir iepriekš pieminētās personas, saistīti ar nekustamo īpašumu operācijām. Tāpēc bez pārsteigumiem tieši šīs nozares uzņēmumi arī atrodami starp tiem, kuriem visbiežāk norādīti patiesie labuma guvēji. Lursoft apkopotie dati parāda, ka no šīs nozares uzņēmumiem patiesos labuma guvējus reģistrējuši 3 110 komersanti.
Līdzīgi rezultāti ir vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē, kur patiesie labuma guvēji reģistrēti attiecīgi 2 690 un 2 365 uzņēmumiem.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums paredz, ka, veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu un veidojot iekšējās kontroles sistēmu, ņem vērā vairākus riskus ietekmējošus faktorus. Viens no tiem ir klienta risks, kas piemīt ne tikai klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, bet arī patiesā labuma guvēja saimnieciskajai un personiskajai darbībai. Tāpat arī likums nosaka nepieciešamību izvērtēt valsts vai ģeogrāfisko risku, proti, vai klients vai tā patiesā labuma guvējs nav saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij piemītošu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku.
Moneyval ziņojumā Latvija saņēmusi pietiekami zemu novērtējumu attiecībā uz patiesā labuma guvēju noskaidrošanu, atzīstot valsts rīcību patiesā labuma guvēju noteikšanā par mazefektīvu. Lai risinātu problēmu, pērn no Uzņēmumu reģistra jau izslēgti 15 000 komercsabiedrību, bet šogad plānots izslēgt vēl 7 000, jo pastāv risks, ka šādas komercsabiedrības var izmantot noziedzībā.