Nodokļu maksāšanas režīmu izvērtēšana Latvijā būtu vēlama, bet to nevajadzētu sasteigt, atzīst banku analītiķi.
Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece atzīmē, ka stabila nodokļu sistēma ir būtiska no uzņēmējdarbības perspektīvas, kas tiek plānota ilgtermiņā. Savukārt biežas un būtiskas izmaiņas nodokļos rada nenoteiktību, kas negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi. Tas gan nenozīmē, ka nekādas izmaiņas nav nepieciešamas, tomēr tām jābūt rūpīgi izvērtētām, izdiskutētām un izskaidrotām.
«Tām nevajadzētu notikt katru otro vai trešo gadu. Pagājušajā gadā tika ieviesta apjomīga nodokļu reforma. Tagad jāļauj sistēmai kādu laiku darboties, lai varētu novērtēt tās ietekmi un pēc tam attiecīgi veikt nepieciešamos labojumus,» sacīja Buceniece.
Viņa arī norādīja, ka pērn sāktā nodokļu reforma bija solis pareizajā virzienā, taču jau tagad var redzēt, ka izmaiņas ir nepietiekamas, lai, piemēram, garantētu sociālās apdrošināšanas, it īpaši pensiju sistēmas ilgtspēju, ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanos un sabiedrības novecošanos.
«Latvijā ir aptuveni 900 tūkstoši nodarbināto. Šobrīd ir izskanējis, ka 600 tūkstoši strādājošo maksā nodokļus vispārējā režīmā. Tātad kādi 300 tūkstoši strādā atvieglotā nodokļu maksāšanas režīmā un neuzkrāj pietiekami savai pensijai, jo valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir tik mazas, ka nenodrošina pat minimālo pensiju. Tādējādi to iedzīvotāju īpatsvars, kas paļaujas uz to, ka viņu pensijām samaksās citi un valsts šo naudu pārdalīs, ir pārāk liels. Tas rada gan politiskus, gan arī fiskālās politikas izaicinājumus. Šobrīd ir izveidojusies situācija, kad paaugstinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veselības apdrošināšanai maksā tikai daļa strādājošo, ko būtu grūti raksturot kā solidāru un atbalstāmu pieeju,» pauda Buceniece.
Viņa uzsvēra, ka tādējādi dažādo nodokļu maksāšanas režīmu izvērtēšana būtu vēlama, analizējot iespējamo izmaiņu potenciālo ietekmi uz sabiedrību un uzņēmējdarbību. Tomēr to nevajadzētu sasteigt, un to būtu vēlams skatīt kopā ar pērn ieviestās nodokļu reformas ietekmes izvērtējumu. «Plānojot un ieviešot jebkādas lielākas izmaiņas, pozitīva efekta sasniegšanai ļoti svarīgs ir sabiedrības atbalsts, tāpēc valdībai iedzīvotājiem rūpīgi jāskaidro dažādo nodokļu izmaiņu un pasākumu nepieciešamība un mērķi,» teica Buceniece.
Savukārt Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš sacīja, ka nodokļu maksāšanas režīmu skaitu Latvijā noteikti ir jāsamazina.
«Pašreizējā sistēma ir pārāk sarežģīta, neefektīva un sociāli netaisna. Ir absurdi cilvēkiem dot iespēju izvēlēties, ar cik lielu savu ienākumu daļu viņi piedalās sabiedrisko pakalpojumu finansēšanā. Visiem, kuri veic algotu darbu, būtu jāmaksā vienādas nodokļu likmes pie vienādiem ienākumiem. Vēl radikālāka vienkāršošana būtu visu veidu ienākumu – algu, dividenžu utt. skaitīšana kopā. Te jau ir vairāk pretargumentu, bet arī šādai kārtībai būtu būtiskas priekšrocības. Tāpat Latvijā ir pārāk lielas iespējas izvēlēties – piedalīties vai nepiedalīties sociālās apdrošināšanas sistēmā un ar kādiem nosacījumiem. Lietojot tiešu valodu, šajā jomā valda anarhija. Nedrīkst ļaut cilvēkiem uzņemties riskus, kurus viņi nav spējīgi novērtēt,» teica Strautiņš.
Pēc viņa minētā, vēl viena iespēja, kā vienkāršot nodokļu sistēmu, būtu atteikšanās no mainīgā neapliekamā minimuma, visu nepieciešamo progresivitāti panākot ar paaugstinātām likmēm ienākumiem virs noteiktiem līmeņiem. «Tā to dara gandrīz visur pasaulē. Nezinu, kāpēc Latvijā bija nepieciešams tik ļoti sarežģīt dzīvi, neesmu saņēmis tam arī nekādu apmierinošu izskaidrojumu,» piebilda Strautiņš.
Viņš pauda viedokli, ka solījums nemainīt nodokļu sistēmu līdz 2021.gadam jāattiecina uz uzņēmumu ienākuma nodokli un uz darba ņēmējiem, kas maksā nodokļus standarta režīmā. «Šeit ieskicētās pārmaiņas vajadzētu veikt jau agrāk, to nevarētu uzskatīt par nozīmīgas nenoteiktības radīšanu uzņēmējdarbībai,» sacīja Strautiņš.
Jau vēstīts, ka otrdien, 19.februārī, ministriem diskutējot par Veselības ministrijas piedāvājumu veikt izmaiņas Veselības finansēšanas likumā, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka šis piedāvājums liek kompleksi paskatīties uz nodokļu sistēmu un mudina valdību ieviest izmaiņas nodokļos ātrāk par 2021.gadu.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) valdības sēdes laikā norādīja, ka situāciju varētu risināt, ja tiktu samazināts nodokļu režīmu skaits – tādu patlaban ir septiņi.
Reirs arī atzīmēja, ka patlaban nekādas sarunas par izmaiņām nodokļos nenotiek, bet par to diskusijas sāksies aprīlī – pēc tam, kad noslēgsies darbs pie 2019.gada budžeta.