«Latvijā, gūstot līdzekļus no Eiropas Savienības (ES) projektu īstenošanai, viena no lielākajam kļūdām ir tā, ka šie projekti bieži vien tiek virzīti līdzekļu apgūšanas labad, nedomājot par to, kas ir sasniedzamais rezultāts un vai tas tiešām ir tāds, kas ilgtermiņā valstij būtu vislabākais un vislietderīgākais. Tas saskatāms elektrifikācijas, Krievu salas un Rīgas tramvaju projektā,» intervijā BNN stāsta satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Pašlaik notiek elektrifikācijas projekta izvērtēšana, jo joprojām nav skaidrs, kā vērienīgais projekts ietekmēs valsts budžetu, kāda būs ietekme uz Latvijas dzelzceļa finansēm un pie kādiem kravu apjomiem šāds projekts vispār atmaksāsies. Satiksmes ministrs atzīmē, ka pagaidām projekts nav apstādināts un tiek meklētas atbildes neskaidrajiem jautājumiem, jo konkrētu risinājumu vēl neesot.
Uz BNN jautājumu, vai pastāv iespēja, ka Satiksmes ministrija būs gatava projektu apturēt, ja izvērtēšanas gadījumā joprojām būs vairāki neskaidri jautājumi, Linkaits atbild: «Pastāv dažādas iespējas. Es negribētu nonākt līdz tam, ka pilnīgi jāatsakās no dzelzceļa elektrifikācijas, jo tad mēs zaudētu konkurences cīņu ar Lietuvu, bet dažāda veida projekta apgriešana, saīsināšana vai modificēšana ir iespējama.»
Neskatoties uz to, ka elektrifikācijas projektā ir daudz neskaidrību, viena no spraigākajam cīņām ir par vienādiem nosacījumiem pārvadātājiem.
Linkaits atzīst, ka ir vēl daudz darba, lai Latvijas dzelzceļš kā bijušais monopolists saprastu, ka situācija šobrīd ir mainījusies, paredzot godīgu konkurenci. «Ir Eiropas direktīvas un regulas prasības attiecībā uz tirgus atvēršanu uz vienādu nosacījumu izvirzīšanu. Domāšanas maiņa Latvijas dzelzceļā nenotiek viegli.»
Viņš atzīmē, ka jāsaprot, ka Latvijā ar vienu piegājienu dzelzceļa tīkls nebūs elektrificēts – ja tas notiks, tad tālā nākotnē, atbilstoši Latvijas finanšu iespējām. Tomēr vienmēr būs kādi pārvadājuma virzieni, kuros joprojām būs jāpārvadā bez elektrovilces. Tāpēc ir svarīgi, lai pie dīzeļa vai elektrības pārvadājumiem saglabātos vienādi nosacījumi pārvadājuma pakalpojuma sniedzējiem, uzsver ministrs.
«Skaidrs, ka Latvijas dzelzceļa biznesa modelis ir jāmaina, bet mēs sākam no otra gala. Mēs gribam izveidot kompetentu uzņēmuma padomi, kurā piedalītos arī neatkarīgi padomes locekļi, kas arī ir pieredzējuši lielo biznesu vadīšanā vai kuriem ir atbilstoša kompetence. Tad uzņēmumu padome varētu spriest gan par biznesa modeli, kas piemērotāks 21.gadsimtam, gan arī par tiem speciālistiem, personālsastāvu, kas varētu šādu biznesa modeli realizēt,» komentē Linkaits.
Turpinot runāt par projektiem, kas rada «šaubu ēnas», ministrs piemin Rīgas tramvaja projektu. «Problēma pašlaik ir tā, ka sasniedzamais rādītājs ir vienkārši tramvaju skaits vai kilometru skaits, nedomājot par to, kāds ir lietderīgais maršruts vai arī ko vēlas panākt ar konkrēto maršrutu sabiedriskā transporta sistēmā pilsētā.»
«Vēl viens kritisks projekts, kur mēs turam «roku uz pulsa», ir Krievu salas projekts Rīgas brīvostā, kur līdz 31.martam ir jābūt pabeigtam visiem darbiem, lai pārceltu biznesu no viena krasta uz otru. Dažādu apstākļu dēļ tas vēsturiski nav bijis veiksmīgs. Pašreiz ļoti skatāmies līdzi, lai līdz 31.martam visi darbi tiktu pabeigti,» uzsver Linkaits.
Tikmēr par to, kāpēc Satiksmes ministrijas nozarē vairāki uzņēmumi bijuši iesaistīti korupcijas skandālos, Linkaits norāda: «Grūti teikt, droši vien katram ir sava pieredze, vēsture iepriekšējā darbībā. Skaidrs, ka šie uzņēmumi, it sevišķi lielie, ir bijuši politiski ietekmēti. Nav noslēpums, ka ir dažādas interešu grupas, kas darbojas gan iekšpusē, gan visā nozarē kopumā. Tā, ka tā bagāža nav viegla.»
Tomēr jaunais satiksmes ministrs sola izskaust jebkāda veida korupciju ar savu nu jau saukli: «Nekādas tolerances pret korupciju un tā sauktajām «shēmošanām»!» «Pašlaik mana pieeja ir «nestrebjam karstu», jo tiešām nozare ir nopietna un atbildīga. Tā ienes ļoti daudz Latvijas ekonomikā, tāpēc jāizvērtē katra kustība – kāda ir tās ietekme, lai kaut ko nesagrautu. Tai pašā laikā visi shēmotāji tiks vai nu atbrīvoti [no darba], vai nu saukti pie atbildības,» BNN sola ministrs.
