Galvenais risinājums iedzīvotāju nevienlīdzības novēršanā ir ienākumu palielināšana, tostarp minimālās algas palielināšana, pausts pētījuma par nodokļu reformas ietekmi uz nodokļu maksātājiem rekomendācijās.
Pētnieki norāda, ka idejiski nodokļu reformas kontekstā bija doma atbalstīt zemo ienākumu saņēmējus, lai tie saņemtu iespējami lielāku atalgojumu uz tūlītēju nodokļu atvieglojumu rēķina. Tomēr racionālāk būtu saglabāt noteiktu minimālo mēneša neapliekamo minimumu ienākuma saņēmējiem līdz 20 004 eiro robežai gadā, bet nosacīti turīgākiem iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) maksātājiem – vispār nepiemērot šo minimumu.
Proti, pētnieki secinājuši, ka būtu nepieciešams saglabāt iepriekšējo sistēmu, atsakoties no pakāpeniskās pārejas un straujāk ceļot minimālo neapliekamā minimuma robežu mazo algu saņēmējiem.
«Šādā veidā personas saņemtu tūlītēju ieguvumu no noteiktas minimālās neapliekamā minimuma daļas, bet ieguvumu no diferencētās šī minimuma daļas saņemtu kā IIN pārmaksu, valstij par to paziņojot personai,» teikts pētījumā.
Tāpat pētnieki uzskata, ka IIN piemērošanas sistēma strādājošo atbalstīšanai ir jāizmanto plašāk, jo tieši strādājošais veido tautsaimniecības pievienoto vērtību. Šī iemesla dēļ pētījuma autori aicina izskatīt arī attaisnoto izdevumu un atvieglojumu paplašināšanas, kā arī IIN atlaižu piemērošanas iespējas, kā tas notiek kaimiņvalstīs.
Pētījumā ieteikta arī cita pieeja, proti, lai darbaspēka nodokļu sistēma būtu taisnīga un vienlīdzīga, būtu vēlams visas personas novērtēt vienādi jeb visiem nodrošināt vienāda neapliekamā minimuma piemērošanu. Šis priekšlikums novērstu IIN parāda veidošanās risku, tomēr tas neatrisina galveno problēmu – iespēju piemērot pilnā apmērā labumus, ko sniedz valsts, ja apliekamais ienākums personām ir pārāk mazs.
Tāpat pētnieki norāda, ka ir jāpabeidz darbs pie minimālā ienākuma līmeņa normas noteikšanas pamatprincipiem, jo tas
nodrošinātu iespēju piesaistīt neapliekamo minimumu pie konkrēta rādītāja, kā arī attiecīgi veikt tā savlaicīgas un adekvātas korekcijas.
Vēl pētnieki uzskata, ka valstij jāizstrādā vienota sistēma atvieglojumu, neapliekamā minimuma, minimālās algas un pabalstu sistēmas sasaistei ar minimālā ienākuma un nabadzības riska līmeņa noteikšanu.
Pētījumā apkopoti kopumā 23 būtiski ieteikumu valdībai. Tie dalās divos blokos. Kā norāda tiesībsargs Juris Jansons, viena daļa ieteikumu neprasīšot nozīmīgus «manevrus», tomēr otra daļa prasa normatīvo aktu reorganizāciju.
Patlaban tiesībsargs vērsies ar vēstuli pie Ministru kabineta, aicinot valdību iepazīties ar pētījumu un tā secinājumiem. «Ceru, ka pētījuma secinājumi kalpos par iemeslu likumdevēja un valdības aktīvai rīcībai, lai ieviestu noteiktas izmaiņas nodokļu sistēmā vēl pirms valdības noteiktā trīs gadu nodokļu nepārskatīšanas perioda. Tiesībsarga biroja un Latvijas Universitātes pētnieki ir atvērti diskusijām un sadarbībai izmaiņu īstenošanā,» pausts vēstulē.
Kā ziņots, tiesībsargs Jansons, iepazīstinot ar minēto pētījumu, trešdien žurnālistiem uzsvēra, ka nodokļu reformas mērķis mazināt nevienlīdzību netiek sasniegts, turklāt saistībā ar to noklusēta virkne dažādu blakņu.
Jo cilvēkam vairāk apgādājamo, jo mazāks ir viņa ieguvums no nodokļu reformas, žurnālistiem sacīja viena no pētījuma autorēm, Latvijas Universitātes pētniece Līga Leitāne.
Viņa uzsvēra, ka pētījumā nācies secināt, ka nodokļu reforma patiesībā dod tikai šķietamus labumus, turklāt, piemērojot dažādu mēneša prognozēto neapliekamo minimumu, ņemot vērā iepriekšējā perioda ienākumu, veidojas parāds vai pārmaksa atkarībā no apgādājamo skaita.
Ar 2018.gadu tika ieviests paaugstināts neapliekamais diferencētais minimums, kas tiek piemērots par taksācijas gadu, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Pētījuma autori apkopojuši vairākus piemērus par to, kā izmaiņas ietekmē dažādu profesiju pārstāvjus atkarībā no tā, cik apgādājamo personai ir.
Saskaņā ar pētījumā apkopotajiem datiem, vissliktākā situācija ir zemo algu saņēmējiem ar apgādājamiem, tomēr vērojama tendence, ka, palielinoties apgādājamo skaitam, neto atalgojuma pieaugums ir arvien mazāks.
Tiesībsargs uzsvēra, ka ar pētījumu tiek apliecināts, ka Latvija ne tikai grimst nabadzībā, bet politiķi vēl ir radījuši apstākļus, lai viņi no tās nevarētu izkļūt.