«Pārspējot optimistiskākās prognozes un spītējot notikumiem finanšu sektorā, Latvijas IKP pērn ir audzis par 4,8%. Par iespaidīgo kāpumu galvenokārt jāpateicas straujajam izrāvienam būvniecības nozarē,» komentē SEB banka ekonomists Dainis Gašpuitis.
Ekonomists norāda, ka savu ieguldījumu devusi ar informācijas un komunikāciju nozarei, kurai arī turpmāk ir izaugsmes potenciāls, tomēr to varētu ierobežot darbinieku trūkums.
«Gada sākums pasaules ekonomikā iezīmējis izaugsmes nosacījumu vājināšanos. Vācijas un Itālijas ekonomiku faktors ir padarījis blāvākas arī eirozonas ekonomikas perspektīvas. Tāpat noskaņojumu ekonomikā turpina ietekmēt daudzās neskaidrības, kas skar tirdzniecības saspīlējumu starp ASV un Ķīnu, Brexit un daudzi citi ģeopolitiskie notikumi,» skaidro Gašpuitis, kurš norāda, ka šo notikumu ietekmē arī Latvijas ekonomikas apgriezieni palēnināsies. Tāpat riskus rada Brexit bez vienošanās, kas īslaicīgi varot bremzēt vairāku nozaru darbību.
«Lai arī riski un nenoteiktība ir augusi, Latvijas ekonomikas perspektīvas saglabājas pozitīvas,» mierina Gašpuitis un min, ka ES fondi darbosies kā stabilizējošs faktors. Tie turpinās «karsēt» ekonomikas nozari un veicinās investīcijas.
Stabilizējošs faktors būs ES fondi, kas turpinās karsēt būvniecības nozari, gan veicinās investīcijas.
«Aktuāls paliek jautājums ir par būvniecības nozares spējām audzēt jaudu un efektivitāti, lai vadītu augošās izmaksas un noturētu kāpumu,» teic Gašpuitis.
Esot grūt prognozēt izmaiņas transporta un uzglabāšanas nozarē, taču ekonomists, spriežot pēc pašreizējām tendencēm, pieļauj pozitīvu ieguldījumu.
«Tirdzniecības partneru attīstības grūtības nozīmēs lēnāku eksporta pieaugumu, kā arī vājāku un nevienmērīgāku izaugsmi apstrādes rūpniecībā. Labs atbalsts nozarei būs vietējais patēriņš. Šajos apstākļos iekšzemes patēriņš būs viens no ekonomiskās aktivitātes dzinuļiem,» min Gašpuitis.
Eksperts arī paredz, ka bezdarbs turpināsies sarukt, bet nosacījumi darba tirgū uzturēs spiedienu palielināt atalgojumu.
«Darbaspēka resursu ierobežojumu problēma kļūs arvien akūtāka. To risināšana ir uzturēt investīcijas ražīguma palielināšanā apstākļos, kad izaugsmes nosacījumi vājinās,» komentē Gašpuitis. «Nozīmīga loma būs arī valdības spējai turpināt un uzsākt nepieciešamās strukturālās reformas, lai atraisītu ekonomikas izaugsmes potenciālu. Šā gada IKP pieauguma prognoze ir 3.5%.»