Šonedēļ Latvijā Valsts ieņēmumu dienests (VID) sācis pieņemt iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijas par 2018.gadu. Kā ierasts, arī šogad iedzīvotāju degsme iesniegt savus dokumentus pirmās dienas pirmajās minūtēs VID sistēmu «uzkārusi».
Tikmēr par kukuļņemšanu apsūdzētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs atgriezies atpakaļ darbā kā Latvijas bankas priekšsēdētājs. To nodrošinājis Eiropas Savienības Tiesas lēmums.
Lietuvā savukārt šajā svētdienā iedzīvotāji izvēlēsies savus priekšstāvjus pašvaldībās un arī pašvaldību vadītāju krēslos. Vai starp topošiem Lietuvas mēriem būs kāds, kurš varēs lepoties ar tādu pašu skandālu bagāžu, kā lepojas Latvijas priekšsēdētāji, taps zināms jau drīzumā.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Tiesa; Cīņa; Glābšanās?; Konkurss; Nodokļi; Jautājums.
TIESA:
Atceļ lēmumu par Rimšēviča atstādināšanu no Latvijas bankas prezidenta amata
Ilmārs RimšēvičsLai arī Eiropas Savienības Tiesa atcēlusi lēmumu par Ilmāra Rimšēviča atstādināšanu no Latvijas Bankas prezidenta amata, Rimšēvičs neplāno prasīt pielaidi valsts noslēpumam, stāsta Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.
«No jauna prasīt izsniegt pielaidi valsts noslēpumam nav plānots – tā nav nepieciešama darbam Eiropas Centrālās bankas Padomē. Ja darba laikā radīsies jautājumi, kas saistīti ar valsts noslēpumu, ar tiem strādās Latvijas Bankas prezidenta vietniece,» teica Silakalns.
SAB preses pārstāve Iveta Maura skaidroja, ka personai, kurai pielaide anulēta, tiesības atkārtoti pretendēt uz pieeju valsts noslēpumam ir pēc pieciem gadiem. Pielaide šādai personai nevar vairs piešķirt, ja tā agrāk sodīta un notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, vai arī šī persona bijusi ārvalstu specdienesta darbinieks.
SAB kompetencē nav lemt jautājumu vai Rimšēvičs bez pielaides drīkst ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu. SAB likumā noteiktais uzdevums ir nodrošināt valsts noslēpuma aizsardzību un SAB direktors nelemj ar darba attiecībām saistītus jautājumus citās institūcijās. «Ar valsts noslēpuma izmantošanu saistītos amatus katrā institūcijā nosaka attiecīgās institūcijas vadītājs pēc saskaņošanas ar valsts drošības iestādi,» norādīja Maura.
Vairāk uzziniet: šeit.
CĪŅA:
Lietuvā – pašvaldību un mēru vēlēšanas
Lietuvā šajā svētdienā iedzīvotāji izvēlēsies savus priekšstāvjus pašvaldībās un arī pašvaldību vadītāju krēslos. Viļņu, visticamāk, turpinās vadīt liberālā spārna pārstāvis, savukārt vispārliecinātākā par savu uzvaru vēlēšanās kopumā ir valdošā Zemnieku un zaļo savienība.
60 Lietuvas pašvaldībās uz vairāk nekā 1 502 vietvaru domnieku krēsliem pretendē ap 13 000 esošo vai topošo tautas pārstāvju. Lietuvas īpatnība ir tiešas pašvaldību priekšsēdētāju vēlēšanas, kur vienlaikus ar izvēli par domes deputātiem vēlētājam ir jāizraugās arī savs favorīts mēra amatam.
Trešdien un ceturtdien, attiecīgi 27. un 28.februārī, vēlēšanas jau sākās ar iespēju nodot savu balsi glabāšanā. Pirmajā balsošanas dienā šo iespēju izmantojuši 34 900 cilvēki jeb 1,42 % no visiem balsstiesīgajiem.
Vairāk uzziniet: šeit.
GLĀBŠANĀS?
Ušakovam un Amerikam kļūšana par eiroparlamentāriešiem nodrošinātu līdzīgu imunitāti kā Saeimas deputātiem
Ja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) un bijušais vicemērs Andris Ameriks (GKR) tiks ievēlēti Eiropas Parlamentā (EP), viņiem tiks nodrošināta līdzīga imunitāte kā Saeimas deputātiem, informēja EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.
Viņa skaidroja, ka, ja kādas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesībsargājošai institūcijai ir aizdomas, ka deputāts dalībvalstī ir paveicis noziegumu, pret EP deputātu jāattiecas tāpat kā pret konkrētās dalībvalsts parlamenta deputātu. «Parasti tas nozīmē, ka jāprasa EP imunitātes atcelšana. Tad EP Juridisko jautājumu komiteja nāk ar rekomendācijām EP balsojumam. Ja konkrētā lieta neskar EP deputāta darbu, piemēram, izteikumus vai balsojumu, imunitāte tiek atcelta,» skaidroja Rībele.
EP mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka pie EP deputātiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus nevar aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot EP deputāta pienākumus. Proti, EP pārliecinās, vai ierosinātā lieta nav politiski motivēta.
Vairāk uzziniet: šeit.
NODOKĻI:
EDS darbība atjaunota, taču VID aicina nesteigties ar deklarāciju iesniegšanu
No šī gada 1.marta Latvijā sākās Gada ienākumu deklarācijas iesniegšana, lai saņemtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem. Jau pirmajās marta minūtēs vairāk nekā 26 000 iedzīvotāju centušies iesniegt savas deklarācijas, un aktivitāte tikusi novērota visu nakti. No rīta tie jau bija 30 000 lietotāju, kas lika VID uz laiku pārtraukt brīvprātīgo deklarāciju iesniegšanu EDS.
Elektroniskās deklarēšanās sistēmas (EDS) darbība ir atjaunota, taču Valsts ieņēmumu dienests (VID) aizvien aicina cilvēkus neapgrūtināt sistēmas darbību un nesteigties ar deklarācijas iesniegšanu, BNN telefonsarunā teica VID pārstāve Sandra Notruma.
Vairāk uzziniet: šeit.
AMATS:
Rīgas satiksmes pagaidu vadītājs Matīss saņem Ušakova atbalstu un paliek amatā
Pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) pagaidu vadītājs Anrijs Matīss turpinās vadīt uzņēmumu, lai arī vēl ceturtdien, 28.februārī, tika pieļāvis iespēju to pamest, ja negūs skaidru atbalstu viņa rosinātajām izmaiņām, – par to viņš paziņoja pēc vairāk nekā stundu ilgas tikšanās ar Rīgas mēru un RS akciju turētāju Nilu Ušakovu (S).
Ušakovs apgalvoja, ka Matīsam ir viss viņa atbalsts turpināt darbu. Patlaban primārais esot jautājums par uzņēmuma budžetu, par ko rīt plānots runāt akcionāru sapulcē. Viņaprāt, patlaban neesot iemesla runāt par to, ka Rīgas satiksmei draudētu stabilitātes problēmas.
Matīss par Rīgas satiksmes pagaidu vadītāju tika iecelts pērn 13.decembrī, ieņemot no amata atstādinātā bijušā vadītāja Leona Bemhena vietu, kuram ir piemērots aizdomās turētā statuss Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lietvedībā esošajā kriminālprocesā par Rīgas satiksmes iepirkumiem.
Vairāk uzziniet: šeit.
KONKURSS:
Liepājas cietuma būvniecības konkursā uzvar SIA Abora ar 113 miljonu projektu
Iepirkuma komisija konkursā par tiesībām būvēt jauno Liepājas cietumu, kā uzvarētājus atzinusi SIA Abora un personu grupu P.M.G, L4, informē VAS Tiesu namu aģentūra pārstāvis Agris Balodis.
SIA Abora ieguvusi tiesības uz Liepājas cietuma kompleksa projektēšanu, autoruzraudzību un būvniecību par vairāk nekā 113 miljoniem eiro, bet personu grupa P.M.G, L4 – tiesības uz būvuzraudzību, kuru izmaksas lēstas 2,15 miljonu eiro apmērā
Tālāk Ministru kabinetam būs jālemj par finansējuma piešķiršanu projekta īstenošanai 2021.–2023.gada periodam.
Ja finansējums tiks piešķirts, ar konkursa uzvarētājiem tiks slēgts līgums, kas paredz jaunā Liepājas cietuma nodošanu ekspluatācijā līdz 2023.gada 31.martam. Tādējādi Liepājas cietums būs pirmā ieslodzījuma vieta, kas no jauna tiks uzbūvēta Latvijā pēc neatkarības atgūšanas.
Vairāk uzziniet: šeit.
JAUTĀJUMS:
Tiesībsargs: Ko nesaprata bijusī finanšu ministre Reizniece-Ozola?
Pēc pētījuma par nodokļu reformas ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem publicēšanas tiesībsargs Juris Jansons saskāries ar atsevišķu sabiedrības locekļu neizpratni par pētījumā atklātajām nodokļu reformas nepilnībām. Īpašu neizpratni rada bijušās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) izteikums, ka kritika par nodokļu reformu izklausās pavirša un bez pamatojuma, lai gan viņa ar pētījumu vēl nav iepazinusies, norāda birojs.
Tiek uzsvērts, ka jau nodokļu reformas izstrādes procesā Saeimas Juridiskais birojs norādīja, ka «iesniegtais likumprojekts kopumā savas sarežģītības dēļ var radīt būtiskas problēmas likuma piemērotājiem skaidri izprast likuma normu saturu».
Īstenojot jauno nodokļu reformu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana un neapliekamā minimuma aprēķināšanas un piemērošanas kārtība kļuvusi sarežģītāka un nedraudzīgāka nodokļu maksātājiem. Šī sistēma potenciāli paredz situācijas, kurās nodokļu maksātājs, pat godprātīgi maksājot nodokļus, var kļūt par nodokļu parādnieku, pauž Tiesībsarga birojs.