Lietuvas vēlētāji svētdien, 3.martā, notikušajās pašvaldību padomju vēlēšanās atbalstījuši galvenokārt sabiedrisko vēlēšanu komiteju, kā arī partijas Tēvzemes savienība–Lietuvas kristīgie demokrāti kandidātus, bet no 60 pašvaldību mēriem pirmajā kārtā ievēlēti 19, liecina provizoriskie balsošanas rezultāti.
Vēlētāju aktivitāte bijusi nedaudz augstāka nekā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, bet iespējamu pārkāpumu konstatēts divreiz mazāk.
Pašlaik galvenā cīņa notiek par Viļņas mēra amata krēslu. Divi galvenie «pretinieki» ir līdzšinējais Viļņas mērs Remiģijs Šimašus (Remigijus Šimašius), kas vēlēšanās startēja ar kustību Par Viļņu, ar kuru lepojamies, un galvaspilsētas bijušais mērs Artūrs Zuoks (Arturas Zuokas), kas šoreiz vēlētāju atbalstu centies iekarot ar sarakstu Laimīgā Viļņa.
No Lietuvas lielākajām pilsētām vienīgi Kauņā jau kļuvis skaidrs, ka pilsētu turpmākos četrus gadus vadīs līdzšinējais mērs Visvalds Matijošaitis (Visvaldas Matijošaitis), kura kandidatūru atbalstīja valdošā Zemnieku un zaļo savienība.
Savukārt Klaipēdas vēlētājiem otrajā kārtā būs jāizšķiras starp pašreizējo mēru Vītautu Grubļausku, kas iepriekš amatā ievēlēts no Liberāļu kustības, bet tagad izveidojis savu vēlēšanu komiteju, un zaļzemnieku pārstāvi, Klaipēdas jūras ostas vadītāju Arvīdu Vaitku (Arvydas Vaitkus).
No 1 970 balsošanas iecirkņiem šobrīd rezultātus iesnieguši 1 969. Šie provizoriskie rezultāti liecina, ka daudzmandātu apgabalos par sabiedrisko vēlēšanu komiteju sarakstiem balsojuši 26,75% vēlētāju.
Tēvzemes savienību–Lietuvas kristīgos demokrātus atbalstījuši 16,02% vēlētāju, kamēr pirms četriem gadiem viņi ieguva 15% balsu.
Par Lietuvas Sociāldemokrātu partijas sarakstiem balsojuši 13,26%, bet par Zemnieku un zaļo savienību – 11,15%. 2015.gadā par šīm partijām balsoja attiecīgi 20% un 7%.
Liberāļu kustība šogad ieguvusi 5,9% – daudz mazāk nekā 2015.gadā, kad to atbalstīja aptuveni 14% vēlētāju.
Darba partija šajās vēlēšanās ieguvusi 5,1% balsu, Lietuvas poļu vēlēšanu akcija–Kristīgo ģimeņu savienība – 5,03%, partija Kārtība un taisnīgums – 2,95%, bet no Sociāldemokrātu partijas atšķēlusies Lietuvas Sociāldemokrātu darba partija – 1,67% balsu.
Pirms četriem gadiem Darba partija ieguva aptuveni 9%, Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas koalīcija ar Krievu aliansi – 8%, bet Kārtība un taisnīgums – 6%.
Vēlētāju aktivitāte šoreiz sasniegusi 47,8% un bijusi nedaudz augstāka nekā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2015. un 2011.gadā, kad tā bija attiecīgi 47,2% un 44%. Svētdien pie balsošanas urnām devušies 41,5% Lietuvas balsstiesīgo iedzīvotāju, bet vēl 6,3% savu izvēli izdarījuši jau iepriekšējā balsošanā.
Pēc Lietuvas policijas informācijas, šo vēlēšanu laikā konstatēts divreiz mazāk iespējamu pārkāpumu nekā pirms četriem gadiem. Līdz pirmdienas rītam saņemts 231 ziņojums par pārkāpumiem, 11 gadījumos sākta pirmstiesas izmeklēšana un septiņos izrakstīti administratīvo pārkāpumu protokoli.
«Rupji pārkāpumi nav fiksēti, un tas priecē, (..) vēlētāji kļuvuši apzinīgāki,» norādījis policijas ģenerālkomisāra vietnieks Edvards Šileris (Edvardas Šileris).
Vairāk nekā 13 000 Lietuvas politiķi šajās vēlēšanās sacentās par 1 502 mandātiem pašvaldību padomēs, bet uz 60 mēru amatiem pretendēja pāri par 400 kandidātiem.
60 pašvaldībās 2 459 047 balsstiesīgo Lietuvas iedzīvotāju izvēlei tika piedāvāti 465 kandidātu saraksti. 364 no tiem izveidojušas partijas, 14 – partiju koalīcijas un 87 – sabiedriskās vēlēšanu komitejas.
BNN jau vēstīja, ka 60 Lietuvas pašvaldībās uz vairāk nekā 1 502 vietvaru domnieku krēsliem pretendē ap 13 000 esošo vai topošo tautas pārstāvju. Lietuvas īpatnība ir tiešas pašvaldību priekšsēdētāju vēlēšanas, kur vienlaikus ar izvēli par domes deputātiem vēlētājam ir jāizraugās arī savs favorīts mēra amatam.