Pedagogu algu palielināšanai nevar tērēt naudu, kas paredzēta attīstībai, trešdien, 6.martā, LTV raidījumā Rīta Panorāma sacījis ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un atzīmējis, ka ar to pašu summu, kas tiek tērēta izglītībai Latvijā, kaimiņos skolotājiem tiek nodrošinātas divreiz lielākas algas.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga iepriekš raidījumā teica, ka pedagogu algas varētu celt, ņemot finansējumu no būvniecības ģenerālvienošanās vai arī apturot Liepājas cietumu celtniecību, kas varētu izmaksāt 113 miljonus eiro. Tāpat finansējumu, viņasprāt, varētu pārdalīt arī no mežsaimniecības. Kariņš gan norādīja, ka šie tēriņi paredzēti attīstībai, tāpēc tos nedrīkst aiztikt.
Tie, kas solot, ka naudu var atrast, vai nu jautājumu neizprot, vai arī maldina citus, savus uzskatus pauda Kariņš, norādot, ka sporta būvju celtniecība netiks apturēta, lai celtu skolotāju atalgojumu.
Premjers arī uzsvēris, ka Latvija un Igaunija izglītības sistēmai tērē līdzīgu summu, taču vienlaikus ziemeļu kaimiņi spēj pedagogiem nodrošināt divreiz lielākas algas nekā mūsu valstī, jo sistēma ir sakārtota. Skaidrojot kopējo situāciju, Kariņš piebildis, ka neesot vēlmes runāt par cēloņiem, kāpēc Latvijā tas nav izdarīts.
LIZDA esot jānāk pretī, lai palīdzētu ministrijām sakārtot sistēmu, uzskata Kariņš, kārtējo reizi uzsverot, ka pedagogiem algu pielikums bija solīts līdz ar izglītības reformu īstenošanu.
Jau vēstīts, ka ministru kabinets nav atbalstījis LIZDA lūgumu pēc skolotāju algu paaugstināšanas.
Vanaga pēc valdības sēdes teica, ka pedagogi pret šādu valdības lēmumu piketēs pie Saeimas, un gadījumā, ja arī parlaments nesadzirdēs pedagogu prasības, tie streikos.
Vanaga aicināja valdību paredzēt līdzekļus pedagogu darba samaksas palielināšanai un pārtraukt retoriku, ka izglītībā netiek veiktas reformas, kas tiek piesauktas kā iemels pedagogu darba samaksas pieauguma nenodrošināšanai. Vanaga norādīja uz kopumā 15 veiktām vai procesā esošām reformām.
LIZDA informē, ka arodbiedrība 6.martā Rīgas pilsētas pašvaldībai iesniegs pieteikumu par piketa organizēšanu šī gada 20.martā no pulksten 8.30 līdz pulksten 11.00 pie Latvijas Republikas Saeimas. Piketā pulcēsies ap 2 500 izglītības un zinātnes darbinieku, kā arī citi atbalstītāji, «lai pieprasītu politikas veidotājiem pildīt Izglītības likumu, kas nosaka pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izpildi no 2019 gada 1.septembra», informē arodbiedrībā.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) tomēr norādīja, ka reformas izglītībā netiek veiktas. Turklāt ministre aicināja vērtēt, vai situācija ar pedagogu darba samaksu tiešām ir tik kritiska, norādot uz statistiku, kad skolās, kur pedagogu ir vairāk nekā skolēnu, vidēji tiek maksāti 710 eiro vai pat vairāk.
Tajā pašā laikā Šuplinska atzina, ka joprojām tiek meklēti risinājumi, lai izglītības reformu īstenošanas gadījumā varētu rast finansējumu pedagogu darba samaksas palielināšanai. Kā piemēru ministre minēja Izglītības un zinātnes ministrijas īpašumu lietderības pārskatīšanu.
Arodbiedrībā atzīmē, ka jau iepriekš valdībā apstiprinātais grafiks paredz pakāpeniski palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes vispārējā izglītībā, t. sk pirmsskolā un speciālajā izglītībā, profesionālajā izglītībā, interešu izglītībā, kā arī augstskolās un koledžās. Zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem no pašreizējiem 710 eiro plānots celt līdz 750 eiro – 2019.gada septembrī, 790 eiro – 2020.gada septembrī, 830 eiro – 2021.gada septembrī un 900 eiro – 2022.gada septembrī. Grafiks paredz arī augstskolu un koledžu mācībspēku zemākās mēneša darba algas likmes pakāpenisku palielināšanu no 2018.gada līdz 2022.gadam.
Jau vēstīts, ka Ministru kabineta sēdē otrdien, 5.martā, apstiprināts likumprojekts par valsts budžetu 2019.gadam un ka šī gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,4 miljardus, bet izdevumi 6,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti trīs miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 2,8 miljardu eiro apmērā. 2019.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt IKP pieaugums 2019.gadā prognozēts 3% apmērā.