Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Bezpartejisku deputātu apvienību uzvara nesenajās Lietuvas pašvaldību vēlēšanās iezīmē būtiskas pārmaiņas reģionu politiskā ainā. Tā izdevies izcīnīt pārliecinošu vietu starp lielām varas partijām, turklāt arī vairot iedzīvotāju aktivitāti vēlēšanās, tā intervijās portālam BNN secinaja Lietuvas politikas vērotāji.
Svētdien, 3.martā, notikušajās Lietuvas pašvaldību vēlēšanās uzvarētāja ir nevis kāda no lielām politiskām partijām, bet pirmoreiz tās ir sabiedriskas vēlēšanu komitejas, pēc būtības bezpartejiskas deputātu apvienības. Bezpartejisku kandidātu saraksti, kas ir idejiski un ideoloģiski raibi, valstī kopumā ir ieguvuši 26,75% balsu, izcīnot 311 mandātus pašvaldību padomēs, tai skaitā četrus mēru amatus.
BNN vērsās pie rūdītiem Lietuvas politikas vērotājiem, lai gūtu ieskatu, kādu iespaidu šie rezultāti atstās uz Lietuvas politisko ainu kopumā. Vairums ekspertu secina, ka bezpartejisko uzvarai būs tālejošas sekas.
Toms Janeļūns (Tomas Janeliūnas), Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politoloģijas institūta profesors, vērtē: «Salīdzinot ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām 2015.gadā sabiedrisko vēlēšanu komiteju popularitāte noteikti ir ārkārtīgi augusi, sasniedzot tādus apmērus, ka šis segments ir ieguvis nopietnu spēku Lietuvas tradicionālā politikā».
Politologs norāda: «Atšķirībā no centrālās varas, Seima, kur dominē Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība, vietējā līmenī atbalsts politiskām partijām sadalās diezgan vienmērīgi. Tas liecina, ka politika reģionos atšķiras nacionālā līmeņa politikas Viļņā».
Secinājumam par sabiedrisko vēlēšanu komiteju popularitātes kāpumu piekrīt socioloģisko un tirgus pētījumu centra Vilmorus direktors Vlads Gaidis (Vladas Gaidys).
Vienlaikus viņš norāda uz aicinājumiem ieviest stingrāku regulējumu attiecībā uz šiem politiskiem veidojumiem.
«Šobrīd izskan skaļi viedokļi, ka tās vājina valsts politisko sistēmu un tradicionālās politiskās partijas. Sabiedrībā tās tomēr uzņem labi. Uzskatu, ka nākotnē uz tām tiks attiecināti zināmi ierobežojumi,» domā pieredzējušais sociologs.
Gaidis uzskata, ka fakts, ka šajās pašvaldību vēlēšanās vēlētāju līdzdalības līmenis bijis augstāks nekā parasti, pietuvojoties aktivitātei, kāda novērota iepriekšējās prezidenta vēlēšanās, liecina, ka cilvēkiem arvien vairāk rūp, kurš un kā pārvalda pilsētas un pašvaldības, kur tie dzīvo.
Par sabiedrisko vēlēšanu komiteju iegrožošanu savs viedoklis ir arī Linam Kojalam (Linas Kojala), Viļņā strādājošā Austrumeiropas Studiju centra direktoram.
«Tās met izaicinājumu politiskām partijām un raisa daudz jautājumu, vai pret tām būtu jāattiecas tāpat kā pret partijām, vispirms jau attiecībā uz finansēšanu un atbildības un saistību uzņemšanos,» sarunā ar BNN vērtē Kojala.
No politiskajām partijām vēlēšanās vislabāk veicies Tēvzemes savienībai–Lietuvas kristīgajiem demokrātiem, kas ieguvuši 267 mandātus. Lietuvas Sociāldemokrātu partija ieguvusi 264 mandātus, Zemnieku un zaļo savienība 218, un Liberāļu kustība 121.
Lietuvas īpatnība – tiešas mēru vēlēšanas
Atšķirībā no Latvijas un Igaunijas Lietuva ir vienīgā valsts Baltijā, kur iedzīvotājiem ir iespēja tiešās vēlēšanās izvēlēties savas pašvaldības domes priekšsēdētāju. 3.martā līdz ar domu deputātiem jau pirmajā mēra vēlēšanu kārtā ievēlēti 19 pašvaldību vadītāji. No tiem vairums ir līdzšinējie pilsētu un rajonu galvas.
Cīņa izvērtusies sīvāka galvaspilsētā Viļņā, kur saskaņā rezultātiem no 150 no 151 vēlēšanu iecirkņa, pašreizējais mērs liberālis Remigijs Šimašus saņēmis 37,3% balsu. Tuvākais sāncensis ir bijušais ilggadējais Viļņas galva Artūrs Zuoks (Artūras Zuokas), kurš saņēmis 22,7% balsu.
Šimašus vadītā sabiedriskā vēlēšanu komiteja arī uzvarējusi cīņā par Viļņas domnieku vietām. Saskaņā ar nepilnīgiem vēlēšanu rezultātiem no Šimašus saraksta pašvaldībā ievēlēti 17 no kopumā 51 Viļņas domes deputāta.
Pašvaldību mēru vēlēšanu otrā kārta notiks 17.martā.