Valsts kanceleja saņēmusi 12 pretendentu pieteikumus atklātā konkursā uz Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektora amatu, informē Valsts kancelejas pārstāve Santa Jirgensone.
Amata konkurss tika izsludināts 20. februārī, un tas notiks trīs kārtās. Konkursa pirmā kārta tiek uzsākta 12.martā, un tās laikā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām.
No pirmās kārtas tālāk izvirzītie pretendenti, skaidros savu motivāciju ieņemt šo amatu, kā arī prezentēs savu vīziju par iestādes un valsts pārvaldes nākotni. Tāpat otrās kārtas ietvaros pretendenti atbildēs uz desmit jautājumiem par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, budžeta plānošanu, administratīvo procesu iestādē un iestādes darbības jomu, skaidro Jirgensone.
Pretendenti, kas būs tikuši līdz konkursa trešajai kārtai, demonstrēs savas vadības kompetences.
Ņemot vērā šajā kārtā gūto vērtējumu, kā arī visā konkursa gaitā novēroto, komisija noteiks, kurš no trešās kārtas dalībniekiem saņem visaugstāko vērtējumu kopumā un attiecīgi ir konkursa uzvarētājs. Ja būs nepieciešams, par šo pretendentu tiks apkopotas atsauksmes, kā arī veikta padziļināta reputācijas risku analīze.
Konkursa noslēgumā komisijas noteikto konkursa uzvarētāju ieteiks vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, kurš izlems, vai šī pretendenta kandidatūru virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā. Ja ministrs konkursa uzvarētāja kandidatūru virza izskatīšanai Ministru kabinetā un tur šī kandidatūra tiek apstiprināta, jaunais VVD ģenerāldirektors šajā amatā tiek iecelts uz pieciem gadiem, informē Jirgensone.
Konkursa uzvarētājs, ieņemot VVD ģenerāldirektora amatu, saņems mēnešalgu 2 353 eiro apmērā. Par sasniegtiem darba rezultātiem, atbilstoši valsts pārvaldē nodarbināto atlīdzības sistēmai, būs iespējams saņemt arī atlīdzības mainīgo daļu. Tāpat šis amats paredz iespēju saņemt veselības apdrošināšanu, sociālās garantijas un iespēju piedalīties Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā.
BNN jau vēstīja, ka iepriekšējā VDD vadītāja Inga Koļegova ģenerāldirektora amataju pameta šā gada janvārī pēc vienošanās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju Juri Pūci.
Valsts ieņēmumu dienests 2016.gada 7.septembrī saistībā ar nepilnībām Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās un, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem uzsāka resorisko pārbaudi. Vēlāk viņa tika apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.
Neraugoties uz izvirzītajām apsūdzībām, toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) pauda, ka viņam nav tiesiska pamata atstādināt Koļegovu no amata, jo prokuratūra nav noteikusi ierobežojumus vai aizliegumu viņai ieņemt VVD vadītājas amatu.