Lielbritānijas parlamenta otrdienas lēmums noraidīt papildināto izstāšanās nolīguma dokumentu kopumu, kā to vērtē Eiropas Savienības ekonomikas komisārs, nozīmē, ka britu parlamentārieši ir zaudējuši pēdējo iespēju panākt, ka izstāšanās notiek uz līguma pamata.
Kā vēsta kanādiešu-britu ziņu aģentūra Reuters, komisārs Pjērs Moskovisī (Pierre Moscovici), kurš Eiropas Komisijā atbild par ekonomikas jautājumiem, trešdien, 13.martā, Francijas televīzijā izteicies šādi: «Mēs esam izdarījuši visu, ko varējām. Nu ir laiks britiem pateikt, ko tie vēlas, jo tagad ir pateikts, ko tie nevēlas».
Būtiski, ka ekonomikas komisārs aicinājis ES iestādes un dalībvalstis paātrināt sagatavošanos Lielbritānijas aiziešanai no bloka.
Vācijas federālais Eiropas lietu ministrs Mihaels Rots (Michael Roth) savukārt paudis neapmierinātību ar šķietami nebeidzamām izstāšanās sarunām no Lielbritānijas puses.
«Mūsu pacietības mērs ir ļoti tuvu tam, lai būtu pilns. (..) Mēs jau esam vienreiz mainījuši izstāšanās līgumu, lai pielāgotos Lielbritānijai. (..) Esam atvērti un gatavi runāt, taču nesaņemam skaidru nostāju no Lielbritānijas, ko viņi grib. Zinām tikai to, ko negrib».
Zināmu skaidrību par Lielbritānijas izstāšanās kārtību varētu sniegt trešdienas, 13.marta, balsojums. Tajā britu parlamentārieši balsos par priekšlikumu, kur pausts: «Šī [parlamenta – BNN] palāta atsakās apstiprināt izstāšanos no Eiropas Savienības 29.martā bez izstāšanās nolīguma un bez plāna par savstarpējām nākotnes attiecībām ar ES.»
Ja šo priekšlikumu atbalstīts Pārstāvju palātas vairākums, tad ceturtdien, 14.martā, savukārt notiks balsojums par iespējamu izstāšanās datuma atlikšanu, tomēr ES jau iepriekš norādījusi, ka piekristu Brexit pārcelšanai uz vēlāku laiku tikai nopietna iemesla dēļ.
Kā piemērus nopietnam iemeslam Brisele ir minējusi atkārtotu referendumu par Lielbritānijas izstāšanos vai ārkārtas parlamenta vēlēšanas.